Mūzika
17.04.2018

Viens no miljona

Komentē
2
Saglabā

Par Artura Skuteļa un grupas "Tvērumi" albumu "Nekad nekur", 2018

Latviešu hiphopam šobrīd iet ļoti labi. Pēdējos gados palielinājusies tā popularitāte plašākā auditorijā, tapuši vairāki izcili albumi, un arī reperi atzīmē, ka šobrīd latviešu reps ir daudzveidīgāks nekā jebkad agrāk. Var teikt, ka latviešu reps kaut kādā ziņā ir pieaudzis – dalījumi starp veco skolu un jauno skolu kļuvuši sarežģītāki, ansis sadarbojas ar Aiju Andrejevu (un tas ir brīnišķīgi, nevis murgaini), un jau vairākus gadus ir kvalitatīvs prikolu reps "Singapūras satīna" veidolā. Daudziem Eliots tagad ir vienkārši Lielais Launags. Būtiski nopelni latviešu hiphopa izaugsmē ir Arturam Skutelim un PKI, kas "pilnībā reformēja latviešu repu", un jau iepriekš šajā portālā vairākās rindkopās apdziedāts Skuteļa devums latviešu hiphopam, tādēļ recenzijā salīdzinoši maz runāšu tieši par rīmēm; Skutelis ir izcils tik ilgi, ka var jau mums atgādināt: viņš ir "Vecmeistars". Rodas jautājums – ko darīt pēc tam, kad lielais mērķis ir sasniegts?

Arturs Skutelis un "Tvērumi" izvēlas turpināt paplašināt robežas, tāpēc "Nekad nekur" ir koncepta albums. Albuma pirmajā dziesmā "1 000 000" Skutelis reflektē par hiphopu kā stāstīšanas veidu, līdz ar to arī kāda cilvēka radīšanu. Šajā gadījumā tiek radīts Aleksandrs, kuram tiek nodota stāstītāja stafete. Kā pieteikts albuma preses relīzē, fabulas pamatā ir Bībeles stāsts par pazudušo dēlu, kurš izšķiež tēva bagātību, cieš skarbu sodu par savu muļķību un atgriežas mājās lūgt piedošanu. Aleksandra gadījumā tēvs ir miris un bagātība ir mantota. Skarbo sodu sev Aleksandrs nodara pats, cenšoties aizbēgt no savas iepriekšējās dzīves. Tāpat piedošana izpaužas citādi, tomēr arī šī stāsta beigās pazudušais dēls "bija pazudis un ir atkal atrasts".

Lai arī mēs it kā iepazīstamies ar Aleksandra balsi un stāstu, albums ir tik īss, ka stāsts ir fragmentārs. Pavisam iespējams, ka tāda bijusi iecere, jo ceturtdaļa albuma dziesmu patiesībā ir dažādu cilvēku atmiņu stāsti par Aleksandru. Perspektīvas maiņas atdzīvina albuma pasauli, nostiprinot Aleksandru dažādajās šķautnēs, kurās viņu atceras tuvinieki. Šķiet, arī stāsta hronoloģija ir apzināti sadrumstalota, kā atceroties cita cilvēka dzīvi no malas. Šie rīki ir izmantoti veiksmīgi, tomēr šķiet, ka stāsta attīstība reizēm iezīmēta virspusēji, sevišķi kulminācijā. Ja neskaita tuvinieku teikto un "1 000 000", stāsts sastāv no septiņām dziesmām ar tekstu un instrumentāla noslēguma, un šajās dziesmās grupai neizdodas novest stāstu līdz kulminācijai – mēs vienkārši pēkšņi pret to atduramies. Šķiet, kāds posms stāstā ir izlaists ne kā paturēts noslēpums, bet kā pazudis kadrs. Reti gadās teikt, ka gribētu, lai albums ir garāks, bet šoreiz tas palīdzētu gan atdzīvināt stāstu, gan radīt dziesmas, kurām nav jākalpo tikai stāsta funkcijai.

Paralēli stāstam par Aleksandru šis albums ir uztverams arī kā stāsts par hiphopu. Aleksandrs pielīdzina savu mūžu izmaiņām latviešu hiphopā ("Vārds ir Aleksandrs"), vaino to savā dzīvesveidā ("Atnāca un aiztinās"), redz kā savu pārdzīvojumu iemiesojumu ("Lampu Drudzis"). Hiphopa loma Aleksandra dzīvē uzpeld arī viņa tuvinieku atmiņās.

Protams, Aleksandrs nav nedz Skutelis, nedz kāds cits latviešu reperis, tomēr viņš iemieso hiphopa centrālās pretrunas. No vienas puses, hiphops ir izpausmes vieta radošiem cilvēkiem, kuri citur sev neatrod labvēlīgu vidi, sevišķi jauniem vīriešiem, kam tas ir alternatīvs veids, kā apliecināt vīrišķību un sasniegt māksliniecisku pašrealizāciju. No otras puses, hiphopa materiālisms un mizogīnija spēj cilvēku ne tikai padarīt savtīgu, bet arī aizmiglot skatu uz postu, ko viņš nodara pats sev. Manuprāt, šis albuma aspekts ir izpildīts meistarīgi, jo Aleksandra dzīvesveida ēnas puses netiek didaktiski nosodītas no augšas, tā vietā klausītājiem ir iespēja just šīs pieredzes no viņa skatpunkta.

Bet kā tad ar dziesmām? Manuprāt, 34 minūšu albumā veidojot stāstu, ir ļoti grūti neupurēt vismaz daļu no dziesmu patstāvīguma. "Vārds ir Aleksandrs" ir trīs minūtes klajas ekspozīcijas, kas, kaut arī tehniski augstvērtīgi sarakstīts ("Bulvāru prese manu uzvārdu nes kā vulgāru preci"), kalpo tikai kā varoņa pieteikums. Manuprāt, viņa iekšējo pasauli daudz veiksmīgāk atklāj citas dziesmas – "Jā varbūt bet protams nē paldies" un "Atnāca un aiztinās" –, kas nevis pastāsta to, kāds ir Aleksandrs, bet gan ļauj sajust viņa dzīves gājumu. Patīkami pārsteidz "Lampu drudzis", kas iegūst no sasaistes ar pārējo stāstu. Ja pirms albuma iznākšanas brīnījos, kāpēc izvēlēts singls, kas apraksta tik šauru pieredzi – MC uzstāšanos publikai, tehniskas likstas un pārdzīvojumus –, tad albuma kontekstā ar dziesmu ir vieglāk identificēties. Jāuzteic arī grupas "Tvērumi" sniegumu, kura viscaur albumam pielāgojas Skuteļa floviem (no angļu valodas "flow") daudz plūstošāk, nekā to spētu programmēts bīts, un kuras instrumentālais skaņdarbs "Debesis" noslēdz albumu, ļaujot pārdomāt tikko pieredzēto stāstu.

Pats Skutelis tvitera ierakstā teicis, ka viņam ir vienalga, vai albumu vērtēs ar vienu vai desmit ballēm, jo cita tāda nav. Tiktāl varu piekrist, un esmu priecīgs, ka latviešu hiphopa giganti neguļ uz lauriem un turpina pierādīt, ka latviešu hiphops ir iespēju pilns, aizraujošs un kūsā ar dzīvību. Par spīti tam, ka man albums šķiet nevienmērīgs un no kulminācijas būtu gribējis kaut ko vairāk, "Nekad nekur" ir apliecinājums tam, kāpēc hiphops ir tik spēcīgs un empātiju raisošs žanrs, izpausmes forma. Stāsts parāda, ka repa spēja iemiesot ir tā, kas padara klausīšanās pieredzi autentiskāku nekā dziesmas bez personāžiem. Lai arī šis albums ir stāsts par Aleksandru, tas ir polifons – mēs redzam lietas no Skuteļa, Aleksandra, Aleksandra mammas, skolotājas, kādreizējās draudzenes Aijas, brāļa Fjodora skatpunkta. Laikā, kurā ir tik viegli ieslīgt vispārinājumos, šis albums liek noticēt, ka apkārt patiešām ir miljons stāstu, un dažos no tiem būtu vērts ieklausīties.

 

E. F. Kuks

E. F. Kuks ir dzimis 1997. gadā, Rīgā. Izbauda popmūziku, debates un melno tēju. Šobrīd Londonā studē antropoloģiju un apgūst ivritu. Lēnām kaut ko saprot.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!