Recenzija
15.09.2016

Labākais latviešu hiphops un visi tā trūkumi

Komentē
2
Saglabā

Par Artura Skuteļa un grupas "Tvērumi" debijas albumu "Audums"

Arturs Skutelis – iepriekš uzstājies vienkārši ar savu uzvārdu – ir viens no talantīgākajiem un izteiksmīgākajiem latviešu reperiem, tāpēc šo albumu daudzi fani, tostarp arī es, gaidīja ar nepacietību.

Albums ir debija tieši jaunā ansambļa ietvaros. Līdz šim Skutelis izdevis piecus albumus, kuros skaitījis savus tekstus uz sagatavotiem bītiem, taču tagad darbojas kopā ar četriem mūziķiem – grupu "Tvērumi" veido Rūdolfs Latišenko (bungas), Mārtiņš Vilnītis (bass), Dita Frīdenberga (saksofons) un Alise Golovacka (klavieres, flauta). Dziesmas koncertos tiek izpildītas ar dzīvo pavadījumu, tāpat veikts arī ieraksts.

Neliels atskats biogrāfijā. Kas tad Skuteli padara tik ievērojamu? Savulaik viņš bijis apvienības "PKI" dalībnieks, sadarbojies un rakstījis dziesmas kopā ar citiem zināmiem latviešu reperiem (ansi, Eliotu un citiem) un kļuvis par scēnā pazīstamu mūziķi. Kā jau daudzi tajā laikā, Skutelis lielākoties darbības sākumposmā savās dziesmās koncentrējies uz refleksiju par hiphopa kultūru un tās trūkumiem, apcerējis dažādus apreibināšanās veidus un to radītās sekas utt. Taču jau kopš tā laika viņa teksti ir bijuši bagāti ar interesantām metaforām, izcēlušies ar pārdomātu, spēcīgu pavadījumu un asprātību.

Izteikts progress redzams līdz ar albuma "Apziņas plūsma" izdošanu 2011. gadā – Skuteļa teksti kļūst arvien nopietnāki, iezīmējas tendence dziesmas tekstu veidot kā detalizētu stāstu, miniatūru, kurai ir dramaturģiska attīstība. Ne velti – autors tomēr nodevies filoloģijas studijām. Lai arī tekstu idejas nav pārlieku oriģinālas – lielākoties tā ir kapitālisma un dekadentiska dzīvesveida kritika vai arī, tā teikt, mīlas balādes, dziesmas ir ļoti nostrādātas un atstāj spēcīgu iespaidu. Nākamie divi albumi – "Siltums" (2013) un "Pieturas un citi punkti" (2014) –, manuprāt, ir vieni no labākajiem latviešu hiphopa ierakstiem. Bītos nereti samplēts džezs, skaņdarbā "Pēdējā" arī tautasdziesmas dziedājums, muzikālais pavadījums ir visnotaļ komplicēts, dziesmu teksti veidoti meistarīgi, to ritms un vārdu spēles ir ļoti augstā līmenī. Tajos arvien biežāk parādās atsauces uz literatūras un kultūras kanoniem, un, lai arī konceptuāli tekstus joprojām lielākoties veido refleksija par dzīvi un dažāda veida sociāla kritika, tā izpausta tiešām interesantā, aizraujošā formā. Šie albumi ir arī izcili producēti, to skanējums ir lielisks.

Lūk, 2016. gadā Skutelis pēc nelielas pauzes atgriežas ar grupu "Tvērumi". Koncerti ir cilvēku pilni, atsauksmes ir labas, tiek izdots albums. To veido 15 dziesmas – 8 no tām ir iepriekšējo albumu dziesmas, kas izpildītas jaunā versijā. Albumu ievada, caurvij un noslēdz četri "pavedieni" – īsi ieraksti, kuros Skutelis norunā nelielu stāstiņu par kāda mūziķa slepkavību un viņa atstāto muzikālo mantojumu. Stāsta noskaņa atgādina film noir estētiku – šāds detektīvam radniecīgs naratīvs Skutelim bijis raksturīgs jau iepriekš. Caur pavedieniem noslēgums atrisinās konceptuālajā "auduma" motīvā, un jāatzīmē, ka šīs 4 "dziesmas" nostrādā ļoti labi, visu albumu "savelkot" kopā. Tāds kā patīkams sīkums, par spīti tam, ka kulminācija varētu būt arī pārsteidzošāka.

Pārējo albumu veido gan jauni, gan veci skaņdarbi "dzīvās" grupas pavadījumā – šāda pieeja, kas faktiski ir albuma dzinējspēks, nav nekas jauns pasaulē, bet Latvijā tik nopietnā izpildījumā nekad nav tikusi realizēta. Muzikālo pavadījumu, kas žanriski vij aizmetņus džezā, veido bass, bungas, klavieres un saksofons – nekas cits, nekādi sampli, nekādas skrečošanas. Kaut kas tāds latviešu hiphopa scēnā ir inovācija, un šis fakts jau paspējis gūt ievērību ne tikai hiphopa fanu, bet arī cita veida mūzikas cienītāju vidū.

Taču jāatzīst, ka kopējais iespaids neaizsniedzas līdz katarsei – ja iepriekšējā darbības posmā muzikālo pavadījumu Skutelis bija izkopis līdz pēdējam sīkumam, tad šī albuma skanējums tomēr nepārliecina līdz galam. Īpaši tas jūtams iepriekš publicēto dziesmu jaunajās aranžijās – "Maija ornamentā nav tavu asaru", "Nelabums" skan saldenāk, gludāk, sterilāk nekā iepriekš. Skaidrs, ka koncertos tos izpildīt ar dzīvu pavadījumu ir iespaidīgi, bet albums būtu vērtīgāks, ja tiktu veidots no jaunām dziesmām. Iespējams, šādā veidā Skutelis vienkārši vēlas "pārdefinēt" savu muzikālo darbību, "restartēt" to, vienlaikus paturot vairākas dziesmas no iepriekšējiem periodiem, taču sajūtas, klausoties albumu, tas neietekmē – vismaz klausītājam, kas sekojis līdzi arī viņa līdzšinējai darbībai. Pats Skutelis vietām sācis arī dziedāt – reizēm tas izklausās iederīgi, citkārt – lieki.

Kā būtisks albuma trūkums jāmin arī instrumentālā vienveidība. Patīkami būtu dzirdēt, piemēram, dažādus basa tembrus, bagātīgākas krāsas, daudzveidību. Saksofona solopartijas dažviet albumā ir teju neatšķiramas – to struktūra izklausās kopēta no vienas klišejas. Arī grupas kopējais profesionalitātes līmenis brīžiem liek raukt uzacis – tās dalībnieku meistarības trūkums diemžēl ir jūtams. Ritma sekcija, kas šāda stila mūzikā ir fundamentāli nozīmīga, nedod nepieciešamo grūvu. Skaidrs, ka hiphopā teksts ir vismaz vienlīdz svarīgs kā mūzika, taču šajā gadījumā balansa nav.

Jaunā albuma pirmais singls "Rīts sasodīti izdevies/Pazaudēt Teiku" šķiet pats vājākais albuma skaņdarbs – tā teksts nebūt nav spožākais Skuteļa veikums, bet dziesmas noskaņa šķiet ļoti uzspēlēta, pārlieku pozitīva. Vērts piesaukt rūdīto hiphopa cienītāju bažas par to, vai tik Skuteli nav skārusi tā pati "nelaime", kas Gustavo, – tieksme samērā tumšu emociju izvīto pagātni kompensēt ar saldenu, mākslīgu, tukšu "motivējošo" repu. Un zināma taisnība viņiem arī ir – gan minētajā singlā, gan citviet manāma pārlieku lieta dzīves slavēšana. "Viss ir iespējams, ja tu notici sev" – neņemšos strīdēties pret šādu pārliecību, bet to dzirdēt tomēr ir garlaicīgi.

Un tomēr. Skutelis joprojām spēj aizraut – trāpīgi salīdzinājumi, enerģija balsī, pārliecība –, par spīti albuma trūkumiem, tas tomēr spēj noturēt uzmanību. Ir liels prieks dzirdēt kaut ko būtiski atšķirīgu no ierastā latviešu hiphopa tradīcijas. Auduma un pavedienu koncepts ir pārliecinošs un izklaidējošs. Spēcīgākās albuma dziesmas ("Krēsla", jaunā "Atmosties" versija) ir ļoti iedarbīgas. Ansambļa komunikācija iedveš pārliecību, ka viņi paši savā starpā jūtas komfortabli un rada mūziku ar patiesu prieku. Visskaidrāk tas atklājas koncertā. Ticu, ka nākamais apvienības albums varētu būt krietnu tiesu labāks – šī ir tāda kā iesildīšanās, iespēlēšanās šādā formā. Gaidīšu ar nepacietību.

Tēmas

Henriks Eliass Zēgners

Henriks Eliass Zēgners (1995) dzimis Jelgavā, dzīvo Rīgā, sapņo dzīvot Prāgā. Debijas dzejas krājums "elementi" iznācis 2013. gada vasarā. Daudz klausās mūziku, mēdz par to rakstīt.  

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!