Ikdienas saziņā dzirdamais un redzamais daudzos izraisa jautājumus: vai latviešu valoda slīkst angļu valodā? Cik tālu šie plūdi aizsniegušies, un vai latviešu valoda vairs izdzīvos?
Angļu valodas aprite pasaulē ir intensīva un skar visdažādākās jomas, līdz ar to liela ir arī tās ietekme uz latviešu valodu. [1] Informācijas tehnoloģijā, zinātnē, populārajā kultūrā, informācijas apritē angļu valodas īpatsvars ir milzīgs, un bieži to izmanto arī kā starpniekvalodu saskarē ar citām tautām. Tā nevilšus veidojas panangliska uztvere: tas, kas nav latviski vai krieviski, ir angliski. Jebkuras tautības Richard kļūst par Ričardu, tīrīšanas iekārtas – par karčeriem, viesmīļi piedāvā čanti un čablis vīnu un mačato kafiju. [2]
Otra viegli pamanāmā ietekmes joma ir emociju paudumi. Saprotams, katra nākamā paaudze meklē savus emociju un identitātes marķierus, jo ar iepriekšējo paaudžu emociju paudumiem un intonācijām vairs nevar identificēties, un visbiežāk tā ir citu valodu ietekmes zona. Katrā ziņā apritē latviešu epitetu nav daudz (pajoliņš, mūjābelis, pintiķis, maucība u. c. [3]; tādi izsaucieni kā "vai manu dieniņ", "mīļā pasaulīt" nav vairs neitrāli, bet nes līdzi mazliet vecišķu nokrāsu), un biežāk to vietā lieto no citām valodām patapinātus izteiksmes līdzekļus. Vācu un krievu aizguvumus (feini, forši, oho, neko sev, izbesīt) pamazām izspiež angļu aizguvumi, un atšķirībā no iepriekšējiem rakstībā tie parasti paliek angliski (wow, ouch, LOL, like, cool, no shit). Tos lieto daudzi – no vismazākajiem līdz četrdesmitgadniekiem. Pēdējie, iespējams, tāpēc, lai turētos līdzi modei un vēl nekļūtu par aizejošo paaudzi. Vairāki krievu lamuvārdi joprojām stabili pilda savas funkcijas un pāriet no paaudzes paaudzē, tos lieto arī tagadējie latviešu skolēni, taču tiem līdzās stabilu vietu ieņēmuši angļu shit, holy shit, fuck [4], bitch, damn.
Sadzīvē, kad otram kaut kas ātri un vienkārši jāpasaka, lieto vārdus, kas pirmie ir pa rokai un ir sarunas biedram droši saprotami. Problēmsituācijā ar datoru retais riskē dot padomu latviskos terminos – ne tikai tāpēc, ka otram datorā viss varētu būt angliski, bet arī tādēļ, ka pastāv augsts nesaprašanās risks, ja lieto vārdus "atsāknēt", "starpliktuve", "iegults", "tālummaiņa", "pārlūkot" (lai gan pareizrakstības pārbaudītājs tos visus pazīst). Te ir joma, kurā angliskie restart, clipboard, embedded, zoom, browse ir saprotamāki un līdzvērtīgus latviešu vārdus nav ieguvuši; biežāk lieto latviskotus angļu vārdus – restartēt, klipbords, embedēts, zūms, brauzēt (pareizrakstības pārbaudītājs pazīst pirmos divus).
Ir diezgan daudz vārdu, kas gan angļu, gan latviešu valodā aizgūti no grieķiem [5] un latīņiem, taču gājuši dažādus ceļus, un to nozīmes atšķiras, reizēm pat pilnībā. Piemēram, angļu actual nozīmē 1) īstais, patiesais, faktiskais, reālais, 2) pašreizējais, tagadējais, turpretī latviski "aktuāls" nozīmē 'neatliekams', 'šobrīd nozīmīgs'. Actual data latviski bieži kļūst par "aktuālajiem datiem", lai gan domāti ir vai nu faktiskie dati, vai pašreizējie dati. Tāpat actualize visbiežāk atbilst "atjaunināt", nevis "aktualizēt". Competences, kā norāda LZA Terminoloģijas komisija, nav kompetences, bet prasmes. Population ir iedzīvotāji, bet "populācija" – sugas indivīdu kopums noteiktā teritorijā. Effective var būt ne tikai efektīvs vai efektīgs, bet arī spēkā esošs. Activity visbiežāk ir nevis aktivitāte (darbīgums, rosība), bet darbība, rīcība, nodarbe. Consequence angliski ir sekas, rezultāts, bet konsekvence latviski – pamatotība, sakarīgums, arī mērķtiecība, tātad īpašība. Excellence angliski ir īpašība (izcilība), bet ekselence (angļu excellency) latviski ir persona – diplomāts, sūtnis. Kriminālā ekselence tātad ir noziedznieks augstā diplomātiskā amatā. [6]
Vēl viena angļu valodas ietekmes joma ir vietniekvārdi, precīzāk, to lietojuma biežums. Latviski darbības vārds bieži jau ietver norādi uz darītāja gramatisko personu, skaitli, dzimti, tāpēc darītājs pie katra nākamā izteicēja nav jāatkārto. Tulkojumos no angļu valodas personas vietniekvārdu bieži ir par daudz. Piemērs: "Es nezinu, es vienkārši tāds esmu. Kad es biju jauns, es tiešā veidā politikā nemaisījos. Es piedalījos protesta demonstrācijās pret karu Vjetnamā, es dedzināju savu iesaukšanas pavēsti, es protestēju pret kodolieroču izplatīšanu – tādas lietas." Arī piederības vietniekvārdus angliski lieto vairāk, un tulkojumos to mēdz būt par daudz: "piezvanīja savai mātei", "viņš brauca uz savām/viņa mājām", "to viņa izvērsa savā grāmatā xx". Bezpersonas vispārinājumus (bez norādes uz konkrētu darītāju) angliski parasti izsaka otrajā personā (You never know what you’re gonna get.). Arī latviešu valodā jau sen ir sastopami vispārinājumi otrajā personā [7], tomēr neitrālāk tie darbojas trešajā personā. Otrās personas vispārinājumi var traucēt sarunas tekstā, kur tādā pašā formā arī uzrunā konkrētu cilvēku ("Psihoanalīze jau arī it kā palīdzot tikt galā ar lietām, kas tevi nodarbina, – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tu tās izrunā uz āru." "Ja jums ir caureja, tad jums jādzer daudz šķidruma. [..] Caurejas gadījumā jums droši vien vajadzēs antibiotikas."), un tad var izlīdzēties ar tu/jūs šķīrumu, bet reizēm vieglāk un labāk ir vispārinājumu pārveidot uz trešās personas formu ("Ja ir caureja, tad jādzer daudz šķidruma." u. tml.).
Iespējams, angļu valodas ietekme ir nosaukumu nelocīšana ("Jums kā skolēnam vai vecākam ir pieeja visām Lielvārds digitālajām mācību grāmatām"; "Dabas dobe klientiem") un tādu nosaukumu veidošana, kuriem ir neskaidras attiecības ar locīšanu ("Sabiedrība ar dvēseli-Latvija"; "Neste Latvija" – ģen. "Nestes Latvijas", dat. "Nestei Latvijai"?).
Līdz ar tulkotajiem tekstiem (jau sākot ar Bībeli) un to apriti no citām valodām ienāk frazeoloģismi un jauni vārdu salikumi; daži mūsdienu jaunpienācēji ir samērā viegli saprotami, piemēram, "garš stāsts īss" (long story short jeb īsumā, dažos vārdos), bet citi reizēm jāpārtulko uz angļu valodu un tad jāatrod to nozīme (šampanieti tur dzer pēc principa "apakša uz augšu" -> bottoms up -> visu glāzi uzreiz) vai vienkārši kļūda (zemes sinepes -> ground mustard -> maltas sinepes; skūts siers -> shaved cheese -> plāni šķēlēts siers; lūgšanās zivis -> prey fish -> plēsīgās zivis). Līdztekus rezervēšanai viesnīcas agrāk nobruņojām, tagad nobukojam.
Latviešu valodas sintakse pirms gadiem simt lēnām atbrīvojās no vāciskās vārdu secības. Latviešu teikuma gramatisko struktūru lielākoties uztur locījumu galotnes, kas ļauj pazīt subjektu, objektu, darbību, un tikai retos gadījumos to parāda vārdu secība ("mātes mīl meitas"; "meitas mīl mātes"), tādējādi vārdu secība ir līdzeklis intonatīvai informācijas izcelšanai un teikumu savienošanai plūstošā tekstā. [8] Teikumus veidojot pēc angļu sintakses principiem, intonatīvie izcēlumi bieži pazūd, to vietā parādās grafiski izcelšanas līdzekļi – kursīvs un lielie burti ("NAV SMUKI tā ēst." "AR MAŠĪNU brauksim?").
Ne tikai tulkojumos, bet arī latviski runātā tekstā parādās angliska struktūra. Piemēram: "Būtībā tas, ko tu gribi teikt, ir tas, ka cilvēkiem vairāk vai mazāk patīk viens un tas pats?" Vai "ikvienā no ES dalībvalstīm", "ikviens no pilsoņiem", nevis "ikviens pilsonis".
Vai angļu valoda apdraud latviešu valodu? Ne vairāk, kā iepriekšējos gadsimtos to apdraudējušas vācu un krievu valoda. Izglītība no bērnudārza līdz pat doktorantūrai, valsts un Eiropas likumi, pakalpojumi un mediji mums ir pieejami latviski, tiek veidota daudzu jomu terminoloģija, un latviski runā ģimenēs. Skolēni sarunās iepin angļu vārdus (like, actually, really, still), taču visai ticams, ka tā ir stilistiska izvēle sarunā draugu lokā, nevis vienīgais pieejamais izteiksmes līdzeklis.
Savulaik aktīvākā ietekme bijusi vācu un krievu valodai; šī ietekme ir izslimota, daudzas parādības ir gandrīz pilnībā izzudušas no aktīvās aprites, dažas lietojumā nostiprinājušās (foršs mums ir aktīvākā apritē un ar citādu nozīmi nekā vācu valodā), bet kopumā pret šīm valodām izveidojusies imunitāte un ietekme nepalielinās. Vāciskos (vai vācbaltiskos) "šūplāde, ķēķis, skunstīgs, arslaka", izsauksmes vārdus un lamuvārdus mūsdienās lieto reti un, ja lieto, tad pārsvarā kā apzinātu izvēli, arī darbības vārda likšana teikuma beigās ("kā slavenības Jāņus pavadīja") ir stilistisks līdzeklis, nevis sintaktiska neprasme.
Mums ir labi tulkotāji, kuru tulkojumi valodu bagātina un ved līdzi laikam, arī valodas iespējas ir visai lielas. [9] Zinātnē, tieslietās, lietišķos tekstos noder iespēja izteikties precīzi un tā, lai citi to saprastu tikpat precīzi, taču literatūrā un sadzīvē noder arī iespēja izteikties neprecīzi, neparasti un tikai dažiem saprotami. Skaidrs, ka ir jākopj un jāuztur laba literārā valoda, taču tā ir tikai valodas daļa, tās pastāvēšanai varbūt pat ne svarīgākā daļa. Valodu uztur arī brīva jaunrade bez noteikumiem un jebkuru noteikumu apšaubīšana, iespēja izteikties dažādos valodas paveidos (skolēnu, lingvistu, pūtēju orķestru mūziķu utt.), dialektos un par visdažādākajām tēmām. Lielāks drauds ir arvien stīvāka un smagnējāka pareizības normēšana: tā var netikt līdzi mainīgajām izteiksmes vajadzībām, un nespēja izdabāt modrajiem valodas uzraugiem un grūti ielāgojamiem likumiem var sekmēt pāreju uz citu valodu ar zemāku pareizības slieksni. Perfekta gramatika neglāba latīņu valodu, savukārt lielais aizguvumu īpatsvars [10] netraucē angļu valodai uzplaukt un ietekmēt citas valodas.
[1] Aizguvumi no angļu valodas ienākuši jau vismaz kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem; plašāk sk. J. Baldunčiks, Anglicismi latviešu valodā, Zinātne, 1989.
[2] Richard no vācu valodas – Rihards, no franču – Rišārs, no angļu – Ričards; Kärcher (kerher, ar mīkstu h jeb Ich-Laut) – vācu kompānija; Chianti – Kjanti reģions Itālijā, arī šajā reģionā ražots vīns; Chablis – Šablī reģions Francijā, Burgundijā, arī šajā reģionā ražots vīns; caffè macchiato [kafe makjāto] – espreso kafija ar putotu pienu.
[3] Plašākus dažādas izcelsmes epitetu sarakstus sk., piemēram, šeit un šeit.
[4] Par šā vārda nozīmēm un tulkošanas iespējām sk. Ievas Lešinskas rakstā.
[5] Grieķu ekonomists Ksenofonts Zolots 50. gados angliski teica divas nu jau slavenas runas, kurās (neskaitot artikulus, prievārdus u. tml.) lietoja tikai grieķu cilmes angļu vārdus, sk. šeit.
[6] Latīņu actualis – darbīgs, kas savukārt no verba agere – vest, izraisīt, valdīt, veikt, pavadīt utt.; competere – sastapties, atbilst, pietikt, sasniegt; populus – tauta, bars, bet populatio – laupīšana; efficere – paveikt, pabeigt; consequentia – secība; excellentia – cēlums, izcilība, arī izcila personība.
[7] Piemēram, izteiciens "ko sēsi, to pļausi", sk. arī Raiņa dzejoli "Kalnā kāpējs".
[8] Plašāk – Alda Lauža rakstā "Teikuma vērsums un vārdu kārta", Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr. 4, 2009, 62.–71. lpp., elektroniski pieejams šeit.
[9] Piemēram, Dzintars Sodums 1957. gadā, pabeidzis Dž. Džoisa "Ulisa" tulkojumu, rakstīja: "Prieks bija liels, ka latviešu valoda izrādās tik plaša un elastīga."
[10] Aptuveni 60% angļu valodas vārdu ir aizgūti no latīņu vai grieķu valodas, zinātniskos tekstos – līdz pat 90%.
6