Raksta autors bērnībā
 
Kino
15.05.2019

Meklējot manu tēvu – Mr. Kauliņu

Komentē
13

Komentārs par Kaspara Rogas dokumentālo filmu "Meklējot Mr. Kauliņu" (2019)

Kad pirms vairākiem gadiem Kaspars Roga man piezvanīja un paziņoja, ka plāno uzņemt filmu par manu tēvu, piedāvādams tajā piedalīties arī man, es viņam atteicu. Kaut kā tas man nešķita pareizi. Galu galā, ko gan es īsti par viņu zinu?

Mani vecāki izšķīrās, kad es pats vēl nebiju pilnas apziņas vecumā. Atmiņu par šo laika posmu man ir gaužām maz. Spilgtākās no tām saistās ar Rīgas lidostu – terminālī vērojot lidmašīnu, kas paceļas, vai arī mājās sagaidot tēvu, kurš rokās tur baltu plastmasas maisiņu, pilnu ar dažādiem suvenīriem. Šie maisiņi vienmēr bija vienādi – tiem virsū bija uzdrukāts uzraksts kirilicā un stilizēti Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņi. Tie, visticamāk, bija no kādas Maskavas lidostas.

Bērnībā tēvs manā uztverē bija līdzīgs kādam mītiskam personāžam. Mamma par viņu neko daudz nezināja (vai nevēlējās stāstīt), viņa vārds ar pietāti tika bieži pieminēts sarunās starp radiniekiem, bet tēva klātbūtni pats es bieži nepieredzēju. Atminos apmulsumu, kad sākumskolas vecumā pirmoreiz iepazinos ar sievieti, kas izrādījās tēva otrā sieva, un viņas bērniem no citas laulības. Vēlēdamies iekļauties bariņā, arī es tēvu saucu vārdā – par Guntaru. Atceros arī milzu lepnuma izjūtu, kad vēlāk, tās dienas vakarā, divatā esot, viņš mani palaboja un teica, lai saucu viņu par tēti.

Gadu gaitā šo mitoloģisko priekšstatu par tēvu pakāpeniski manī nomainīja neizpratne un dusmas. Kā tas nākas, ka viņš spēj atrast laiku sievietēm, ballītēm, savam labākajam draugam Kasparam, bet nespēj kalendārā izbrīvēt laiku, lai dēlam iemācītu makšķerēt, klātbūtnē apsveiktu dzimšanas dienā vai atbildētu uz telefona zvaniem? Kā ir iespējams, ka viņš var Rīgā uz ielas paiet man garām, kamēr es pat nenojaušu, ka viņš ir Latvijā? Kā tas var būt, ka darbs un visi citi cilvēki viņa dzīvē ieņem lielāku vietu, bet es pat nezinu, kur viņš atrodas un ar ko īsti nodarbojas? Pirms kādiem četriem vai pieciem gadiem,  grūtā brīdī meklējot emocionālu atbalstu, es piezvanīju tēvam, kurš man solīja pēc mirkļa atzvanīt. Šo zvanu tā arī nesaņēmu. Kaut kas manī tovakar salūza, gadiem ilgi krātais aizvainojums ņēma virsroku, un tā arī bija pēdējā reize, kad ar tēvu centos komunicēt.

Iedomājos, ka parastam skatītājam, redzot filmu "Meklējot Mr. Kauliņu", ir grūti nejust simpātijas pret filmas galveno varoni. Nav šaubu, ka Guntaram jeb Kauliņam piemīt šarms un viņa stāsts filmas kontekstā ir aizraujošs, romantisks un piedzīvojumu pilns – šo sajūtu veido, piemēram, epizode, kurā redzams, cik veikli Kauliņš apved ap pirkstu Sjerraleones robežkontroles sargus. Vērojot Kauliņa un Rogas savstarpējo ķircināšanos, abu draudzība šķiet sirsnīga un patiesa. Filma seko dramaturģijas tradīcijām, ievērojot trīs cēlienu uzbūvi – tā lielos vilcienos ieskicē Kauliņa un Rogas stāstu, iepazīstina skatītāju ar viņa un citu latviešu ikdienu Sjerraleonē un parāda nelielu ieskatu dimantu rakšanas procesā. "Zemais punkts" ir novērojams stāstā par bankas krahu un traģiski pāragro Kauliņa brāļa, mana krusttēva, bojāeju; savukārt filmas kulminācija pienāk brīdī, kad Kauliņš apciemo savu mammu viņas 70 gadu jubilejā.

Grūti pateikt, kas bija tas, ko savukārt jutu es, kad izgāju no kinoteātra. Kaut kādā mērā – žēlums un līdzjūtība. Nav nepieciešams ieskatīties rūpīgi, lai pamanītu, ka aiz joku fasādes Kauliņā slēpjas arī sāpes. No otras puses, atceroties savu personīgo pieredzi, sajutu arī skepsi. Nav nekāds noslēpums, ka filmās tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai panāktu tādu vai citādu emocionālu efektu. Var jau būt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu.

Nepārprotiet – filma, manuprāt, ir veiksmīga, vizuāli glīta un emocionāli iedarbīga. Ņemot vērā to, ka naratīvs ir veidots no Rogas skatu punkta, es ticu, ka tā lielā mērā ataino Rogas patiesību par manu tēvu, bet patiesības var būt dažādas. Bieži mēdz citēt Vinstona Čērčila izteikumu par to, ka vēsturi raksta uzvarētāji. Iespējams, mūsdienās vēsturi raksta kameras, aizkadra balsis un slow motion kadri, kurus papildina emocionāla mūzika. No vienas puses, ir aizkustinoši redzēt, kā Kauliņš, tērpies zilā samta uzvalkā, apciemo savu mammu apaļā jubilejā un uzsauc tostu, sakot, ka mammai no šī brīža viss kļūs vieglāk. Mans jautājums ir – kā? Ja nebūtu šīs filmas, vai Kauliņš vispār būtu atbraucis ciemos pie mammas, kura pat nezina, kāds īsti ir viņa telefona numurs?

Roga filmas aizkadrā stāsta: "Kad tu esi jauns un pēkšņi saproti, ka viss, kas tev apkārt ir, ir vienīgi farss un meli, ir ļoti grūti sevi motivēt palikt uzticīgam [kapitālisma] sistēmai," – tā, it kā mans tēvs nebūtu pats šo sistēmu kultivējis. Par ko tad īsti ir Kauliņa stāsts – par kārtējo kapitālisma un neveiksmīgas apstākļu sakritības upuri vai arī par morāli apšaubāmām un kļūdaini veiktām izvēlēm un to sekām?

Uz šiem jautājumiem filmā tā arī atbildes neatradu. Es to skatījos cerībā saprast motivāciju mana tēva veiktajām dzīves izvēlēm. Man pašam vairs nav sevišķi tālu no 30 gadu vecuma sliekšņa. Esmu precējies, un iespēja kļūt par tēvu klauvē arī pie manām durvīm. Kāds tēvs es gribu būt? Vai es vispār zinu, ko tas nozīmē? Kauliņš Rogam stāsta: lai atdotu parādu vienam klientam, vajadzēja ņemt naudu no cita klienta konta, tādējādi radot "caurumu". Tēva formas caurumu savā dzīvē esmu pamanījies aizlāpīt, kā vien to mācēju, bieži vien ne ar pašiem labākajiem paņēmieniem. Par laimi, man to palīdzēja izdarīt mīloša mamma un viņas gādīgais vīrs, un par to esmu viņiem bezgalīgi pateicīgs, jo zinu, ka daudziem citiem ar savā esencē līdzīgu stāstu šādas privilēģijas dzīvē nav bijis.

Tomēr tas ir un vienmēr paliks tikai ielāps. Tas, ko es no šī stāsta varu paņemt, – darīt visu, kas ir manos spēkos, lai maniem bērniem šāds ielāps nebūtu vajadzīgs. Novēlu arī Kauliņam atrast veidu, kā aizlāpīt savu caurumu. Un runa vairs nav par naudu vai dimantiem.

Tēmas

Matīss Kļaviņš

Dzimis 1993. gadā. Reklāmas tekstu autors. Brīvajā laikā meklē, kur likt rokas.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
13

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!