Salvatore Kvazimodo
Autors
Salvatore Kvazimodo (1901-1968) – itāļu dzejnieks, viens no tā saucamā hermētisma virziena spilgtākajiem pārstāvjiem itāļu dzejā. Viņa daiļradē dominē skumju, grūtsirdības un vientulības izjūtas, smalka, kultūras reminiscences pastarpināta poētika (dzejoļu krājumi „Ūdens un zeme”, 1930, „Nogrimusī oboja”, 1932, „Erato un Apollions”, 1936, „Dzejoļi”, 1938). Antifašistiskās Pretošanās kustības laikā Kvazimodo dzeja kļūst daudz „atvērtāka”, sociāli angažētāka (dzejoļu krājums „Dienu pēc dienas”, 1947). Pēckara periodikā dzejnieka daiļradē aizvien lielāku īpatsvaru gūst pilsoniskā un patriotiskā tēma („Dzīve nav sapnis”, 1949, „Neīstais un patiesais zaļums”, 1953), ticība itāļu tautai („Nesalīdzināmā zeme”, 1958). Leons Briedis atdzejojis Salvatores Kvazimodo dzejoļus latviešu valodā.