Olga Procevska ir komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante. Lielāko daļu laika pavada, domājot par sabiedriskiem procesiem, politiku, ekonomiku un par to, kur palikušas atslēgas.
Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes tērē neticami daudz naudas pētījumiem, kuros neiegūst neko, kas patiešām noderētu lēmumu pieņemšanai. Turklāt šķiet, ka nedz pētījumu veicēji, nedz pasūtītāji izpētes zemo kvalitāti nereti nemaz neapzinās. Kāpēc tā, un kā to mainīt?
Kritiskā domāšana ir jēgpilns mērķis, uz ko tiekties. Kā pretmets mītiskajai un dogmatiskai domāšanai tā palīdz nonākt pie labāk pamatotiem un tādējādi – kvalitatīvākiem spriedumiem. Taču nav viena veida, kā domāt kritiski. Ir divi.
Cilvēki, ar kuriem vēl pirms dažiem gadiem apmainījāties domām pie vīna glāzes, nu kļuvuši par jūsu skaudrākajiem oponentiem sociālo tīklu diskusijās. Kas veido un ietekmē sabiedrības polarizāciju? Vai to var un vajag pārvarēt?
Daudzi cilvēki uzskata, ka domā kritiski. Un daļa no viņiem, visticamāk, patiešām domā kritiski. Taču pat labāk izglītoto, vairāk lasošo un dziļāk domājošo cilvēku uzskati un spriedumi, kas rodas informācijas kritiskas izvērtēšanas rezultātā, mēdz būt radikāli atšķirīgi. Kā to izskaidrot?
Ikreiz, kad latgalieši pārsteidz rīdziniekus ar kārtējo nepareizo balsojumu vēlēšanās, izskan dažādas domas par to, ko vajadzētu darīt ar Latgali, lai to mainītu. Taču vienīgā ideja, ko publiski neapspriež, ir izvilkt latgaliešus no nabadzības. Un vienlaikus tā ir vienīgā lieta, kas patiešām varētu palīdzēt mainīt latgaliešu politiskās izvēles.
Latvijā jau 30 gadus pastāv zemu saistību sabiedriskais līgums. Tā ietvaros abas puses apmainās ar pašu minimumu: pilsoņi dod valstij tikai tik daudz, cik nevar neiedot, un tikpat pretī apņemas sniegt arī valsts – tikai to, bez kā tai pavisam zūd jēga.
Viens no kritiskās domāšanas pamatpostulātiem ir – cilvēkam, kas vēlas domāt kritiski, jāspēj apzināties un analizēt savus implicītos pieņēmumus un aizspriedumus. Taču ieraudzīt tos ir ārkārtīgi grūti – it sevišķi piekopjot tik vienveidīgu mediju diētu, kāda ir raksturīga Latvijas liberālajai intelektuālajai elitei.
Daudzi cilvēki uzskata, ka domā kritiski. Un daļa no viņiem, visticamāk, patiešām domā kritiski. Taču pat labāk izglītoto, vairāk lasošo un dziļāk domājošo cilvēku uzskati un spriedumi, kas rodas informācijas kritiskas izvērtēšanas rezultātā, mēdz būt radikāli atšķirīgi. Kā to izskaidrot?
Būtu grūti atrast vecākus, kas teiktu, ka viņi savus bērnus negrib izaudzināt par patstāvīgi domājošiem pieaugušajiem. Taču daudzos gadījumos viņu izmantotās saskarsmes un audzināšanas metodes ir absolūtā pretrunā šim mērķim un ved uz pilnīgi pretējiem iznākumiem.
Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes tērē neticami daudz naudas pētījumiem, kuros neiegūst neko, kas patiešām noderētu lēmumu pieņemšanai. Turklāt šķiet, ka nedz pētījumu veicēji, nedz pasūtītāji izpētes zemo kvalitāti nereti nemaz neapzinās. Kāpēc tā, un kā to mainīt?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
IelogojiesNeuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
