Odiseas Elitis

Autors

Odiseas Elitis pieder tai izcilo Grieķijas dzejnieku plejādei, kurā varam vēl nosaukt tādus vārdus kā Kostas Varnalis, Jānis Ričos, Angelos Sikelianos, Jorgos Seferis, Manolis Anagnostakis un vēl daudz citu. Elitim šajā zvaig­znājā pieder īpaša vieta, savs spīdums.Bet vispirms – uzzina. Dzejnieks dzimis 1912. gadā Iraklionā (Krētā), īstajā uzvārdā Alepudelis. Studējis Atē­nās jurisprudenci. Dzejoļus sācis publicēt 1935. gadā.ciltis ir optimists. Sākotnēji tāda bija viņa dzīves iz­jūta, vēlāk tā kļuva par dzīves filozofiju. Daudzmaz pazīs­tot divdesmitā gadsimta Grieķijas garīgo atmosfēru (to mēs daļēji varam rekonstruēt no Riča dzejas), šāda pozīcija ir īpatna un savrupa. Tas nav viegls optimisms – ne stilā, ne būtībā.Pēc dzimtās literatūras patriotiskajām un anakreontiskajām tradīcijām visspēcīgāko ietekmi Elitis guvis no franču sirreālisma (viņš daudz tulkojis Polu Eliāru un Pjēru Zaņu Žuvu), tajā iepludinot dionīsisku dzīves apreibumu un prieku. 1936. gadā iznāca Elita pirmais krājums «Orientācijas». Tā­lākajos krājumos – «Nezināmā ūdenspulkstenis» (1937) un «Sporādu salas» (1938) – turpinās dzīves, dabas un saules slavinājums, taču liriskāk, organiskāk: literārās skolas ir pārvarētas. To pašu varētu sacīt arī par 1943. gadā publi­cēto grāmatu «Pirmā Saule», bet starp šīm grāmatām – svarīgs mūža un vēstures posms.1940. gada 28. oktobrī fašistu Itālija uzsāka karu ar Grieķiju. Pieminēsim, ka šajā dienā grieķi itāļu ultimātam atbildēja: «Nē!» 28. oktobris kļuvis par Grieķijas nacionā­lajiem svētkiem: NE Dienu. Itālijas kampaņa beidzās ar kaunpilnu fašistu sakāvi Albānijā, un tikai Hitlera iejaukša­nās uz laiku kara kausus nosvēra otrā pusē. Elitis cīnījās grieķu armijas rindās. Dzīves skarbums lika vērtēt, pārsvērt, nostiprināt dzejnieka pasaules uzskatu. 1945. gadā Elitis publicēja poēmu «Varonīga un skumja dziesma Albānijā kri­tušajam jaunākajam leitnantam». Neizdaiļodama un nepieklusinādama kara īstenību, poēma tomēr izskan dzīvi apliecinošā akordā. Varonības un cilvēka dižuma slavinājums ir arī dzejnieka otrs lieldarbs – poēma «Ir cildens...» («Aksion esti...», 1960), kuras nosaukums cēlies no bizantiešu liturģijas. Šis darbs pārtapis Mika Teodoraka oratorijā un tiek uzskatīts par vienu no visizcilākajiem grieķu literatūras sasniegumiem.Knuts Skujenieks