Jānis Kauliņš

Lielais kronops

Šajās dienās jebkuram, kas ir kaut reizi paskatījies ārā pa logu, ir skaidrs, ka “realitāte jau sen vairs nav reālistiska”. Savukārt ar maģiskajiem elementiem tiekot panākta “realitātes intensifikācija”, jo “reālisms ir projekts, nevis metode”. Citiem vārdiem sakot, Rušdi skatījumā maģiskais reālisms ir efektīvs līdzeklis, kā kaut ko pateikt par mūsu nemaģisko, ikdienišķo realitāti.

Salmu kulšana

Un tātad: par ko ir “Eirodzīve”? It kā par “Eiropu”, bet īstenībā arī par ASV un Kanādu, Austrālijas urbanizēto daļu, Izraēlas ebreju daļu, Krievijas lielpilsētām, Japānu, Hongkongu, Filipīnām un citiem Āzijas reģioniem, kā arī Čīles un Argentīnas lielpilsētām.

Netikumība kvadrātā

Cilvēkus, kuriem nepatīk Vladimira Nabokova romāns "Lolita", var iedalīt divās grupās. Tās ir pirmā un otrā. Pirmajā ietilpst tie, kas šo grāmatu - un, ļoti iespējams, arī savu dzīvi - uztver pārāk burtiski, naivi un viennozīmīgi (t.i., neuztver), bet otrajā ir tie, kas gluži vienkārši maz ko saprot (t.i., nesaprot neko) no literatūras.

Ūdens celtne

Izlasot pirmās astoņdesmit deviņdesmit lappuses, "Akvārijs" man tik tiešām šķita "okei" grāmata. Gan tematiskā, gan stilistiskā ziņā tā izskatījās pēc tipiskas mūsdienu Vācijas rakstnieku-diletantu (i.e. tādu, kas aiz neko darīt aptuveni trīsdesmit piecu gadu vecumā nolemj sākt mēģināt dokumentēt rakstiski savas pseidofilozofiskās refleksijas par dzīvi) radošās darbības à la Bernharda Šlinka "Priekšlasītājs" vai Kristiāna Krahta "Fāzerlande".