Aksels Hiršs

Autors

publikācijas

20

pēdējā publikācija pirms

1 dienas

vērtējumi

487

kopā saņemti komentāri

61

kopā izteiktie komentāri

0

publikācijas

20

pēdējā publikācija pirms

1 dienas

vērtējumi

487

kopā saņemti komentāri

61

kopā izteiktie komentāri

0

Visi autora raksti

Aksels Hiršs

0

Lūgšana

Durvis vispār nevajag vērt vaļā – visiem, kuriem jātiek iekšā, pašiem ir atslēgas.

Aksels Hiršs

0

No Korsikas, teiksim

"Viss būs lieliski!" viņš man saka un izsit automašīnas aizmugures stiklu.

Aksels Hiršs

0

Šoziem palikt mājās

Abi mūsu kaķi seko man līdzi uz virtuvi un skatās, kā vāru kafiju. Viņiem arī vajadzētu halātiņus, es iedomājos – kā tādiem prokrastinācijas sensejiem.

Aksels Hiršs

0

Sieviete no reģistratūras

Pagājušajā vasarā, kad man nācās ciešāk un regulārāk saskarties ar medicīnas iestādēm un to darbiniekiem, es vienā mirklī aptvēru, ka esmu pilnībā pazaudējis procesa pavedienu.

Aksels Hiršs

Grāmatnīca

Nevienam cilvēkam nevajadzētu mosties tumsā. Tas ir kaut kāds dvēseļu genocīds – visi kaucošie modinātāji, piebāztie rīta autobusi, hroniskais miega bads.

Aksels Hiršs

0

Stārķis

Tas nebija viņš, kurš iemācīja man svilpot, un arī braukt ar velosipēdu viņš man neiemācīja. Centās, bet man nepadevās, un viņš atmeta ar roku.

Aksels Hiršs

1

Mazliet mīlestības vēstule

Bērnībā mēs spēlējām salkas, paslēpes un dažādas improvizētas, pašu izdomātas spēles. Tagad mēs spēlējam kopā dzīvošanas, pieaugušos, notikšanas.

Aksels Hiršs

7

Pats laimīgākais čalis

Tās parasti ir minūtes divdesmit, tā suicidālā sindroma katarse. Ja izdodas sevi noturēt un neveikt liekas darbības, tas noplok. Un tu piepeši atkal esi tikai domīgs tipiņš, kurš pēta upes plūdumu no tilta.

Aksels Hiršs

1

Nerakstīt par rudeni

Rudens. Tāds bija uzvārds mūsu darbmācības skolotājam pamatskolā. Stalts, ruds vīrietis ar ūsām. "Man nevajag nekādus psihometrus!" viņš klaigāja.

Aksels Hiršs

2

Par plebejiem un tamlīdzīgi

"Labi, labi, labi! Es pats. Turi to sprāgoņu!" Ķitelis satvēra veseri un mirkli vērtējoši skatījās uz suņa galvu.

Aksels Hiršs

3

Šeit viņi kādreiz bija

Vakar pēcpusdienā stāvēju, atspiedies pret izlietni tirdzniecības centra tualetē, un centos tikt galā ar panikas lēkmi – kādu sesto pēdējā mēneša laikā.

Aksels Hiršs

Cienījamie upuri

Pie policijas autobusa, četru omoniešu atvests, stāv vecītis sirmu bārdu, baltā ietērpā. Viņam esot svarīga vēsts, viņš saka, bet tālāk netiek, jo nekavējoties rupji tiek iemests autobusā.

Aksels Hiršs

2

Pēdējā skaņdarba nodevība

Cilvēki domīgi un nedaudz mulsi mīņājās uz vietas, līdz klusā vienotībā pagriezās pret jūru. Tumšmataina sieviete peldkostīmā lēni un cienīgi brida ūdenī.

Aksels Hiršs

0

Ja tu dodies uz Sanfrancisko

Atceros, es pamodos ar seju smiltīs. Tērpies tumšā uzvalkā, tukšā pludmalē pēcpusdienas svelmē kā tāds sasodītais Berouzs.

Aksels Hiršs

0

Sanmikelas kapsētā ir aizliegts smēķēt

Venēcija manī rada viegli klaustrofobisku sajūtu. Ne smagu, ne nomācošu, tomēr pietiekami, lai būtu skaidrs, ka es neiemīlēšu šo pilsētu tā, kā to mīl, piemēram, viņa.

Aksels Hiršs

1

39,4

Sanitārs ar svaigi pārsistu uzaci stūma gultu ar mani pa tumšiem, trokšņainiem gaiteņiem. Viņa rokas zem īsajām piedurknēm bija viscaur saskrāpētas, un viņš vēroja mani smagu, paģirainu skatienu.

Aksels Hiršs

2

Es arī kādreiz gribēju kļūt par aktieri

Jo kas vispār var būt vēl aizkustinošāk? Nolaistā slimnīcā mirstoša karaliene un viņas gados jaunais karalis Līrs izspūrušu gaišu galvu starp palātas gultām skumji saulainā pēcpusdienā.

Aksels Hiršs

1

Atvainojiet, senjor, lidmašīnīte

Varbūt vēl graujošāka par bailēm no tā, kas varētu notikt, ir šī tumšā, neskaidrā apjauta par to, kas var nenotikt, un, visdrīzāk, arī nenotiks.

Aksels Hiršs

0

Piereģistrēties un mirt

Agrāk es aptuveni reizi trijos gados dzēsos laukā no sociālajām saziņas vietnēm. Iemeslu tam bija gana daudz.

Aksels Hiršs

3

Čomskis. Nekrologa vietā

Man piedāvāja uzrakstīt par bāra "Čomskis" aizvēršanos. "Protams, kāpēc gan ne?" es nodomāju. Un aizbraucu prom. Un, lūk, es sēžu Getvikas lidostā, gaidot reisu uz Katāniju, un domāju – ko gan īsti par to rakstīt?