Festivāli
26.07.2018

Repa pozitīvisms un citas lietas

Komentē
1
Saglabā

Kad "Satori" man piedāvāja rakstīt šo apskatu, es nebiju drošs, vai esmu īstais cilvēks, kam to vajadzētu darīt. Es uz "Positivus" iepriekš biju devies tikai vienreiz, un man īsti nepatika nedz festivālā valdošā atmosfēra, nedz pati mūzika. Turklāt nelikās, ka mana šī gada "Positivus" pieredze pilnīgi atspoguļotu festivāla apmeklēšanu:

  • Es negulēju telšu pilsētiņā, jo man bija iespēja palikt laukos, gulēt gultā un no rīta nestāvēt stundu garā rindā uz dušu.
  • Man par festivāla apmeklēšanu nebija jāmaksā, jo man kā "Satori" lasījumu dalībniekam bija "Artist 2" (zemākā līmeņa mākslinieka) aprocīte.
  • Gandrīz visu festivālu pavadīju skaidrā, par spīti tam, ka neprotu vadīt mašīnu.

Kādu brīdi padomājot, sapratu, ka gan jau daudzi citi apmeklētāji nepaliek telšu pilsētiņā, izmantojot iespēju palikt pie draugiem Salacgrīvā un tās apkaimē, un daudzos citos veidos neatbilst festivāla apmeklētāja etalonam. Šī ir mana atruna – es patiešām biju "Positivus" un to ļoti izbaudīju, taču pavisam iespējams, ka mana pieredze kādam būs pavisam sveša. Tomēr ceru, ka mani galvenie "Positivus" iespaidi būs tuvi daudziem neatkarīgi no palikšanas vietas un reibuma pakāpes.

Tā kā man festivāls lielākoties patika un es negribu beigt rakstu uz nosodošas nots, sākšu ar pārmetumu. Diemžēl, atšķirībā no citiem festivāliem ("Komēta", "Playground Festival"), festivāla teritorijā nebija atļauts ienest atkārtoti lietojamas ūdens pudeles. Šis it kā ir drošības apsvērums, lai apmeklētāji nemestu cits citam un māksliniekiem pa seju, bet es šajā nedēļas nogalē nevienu reizi nejutos tā, ka kāds kādam gribētu iemest. Turklāt, kaut arī atkritumu tvertnes nomināli bija paredzētas šķirošanai, to saturs norādīja, ka mazās uzlīmes "PET" vai "Papīrs" nepalīdzēja tvertnes savstarpēji atšķirt. Ar pāris vienkāršiem risinājumiem – atkārtoti lietojamu pudeļu ienešanu un parocīgai šķirošanai piemērotākām tvertnēm – šo problēmu varētu vismaz mazināt. Tālāk apsolu runāt gandrīz tikai par labo.

Mani labākie iespaidi no "Positivus 2018":

Latviešu hiphopa bagātība

Šogad latviešu hiphopu "Positivus" pārstāvēja vairāki mākslinieki – Arturs Skutelis, ansis (divreiz!), Singapūras satīns, Mesa un Edavārdi. Vairāku mākslinieku uzstāšanās paspilgtināja Ozols, kuram sestdien bija dzimšanas diena.

Visspilgtāk atmiņā noteikti paliks anša lielkoncerts divās daļās. Visu dienu pavadījis melnā, ansis uznirst uz skatuves baltā tērpā, ieskaitot botas ar uzrakstiem "Ansis – Balzams" un melnās "Netīro cilpu" cepures baltu dvīni. Piektdienas nakts koncertā ansis pārsvarā izpildīja enerģiskākas dziesmas ("Melnie panti", "Skarabejs"). Uzstāšanos papildināja jubilāra Ozola pants ("Kas deg manā bākā") un izcila Edavārdu piespēle ("#GDNSS", "Jauni un bagāti", "Gerijs"), kā arī negurstošs klausītāju pūlis, kas ķēra katru vārdu. Pēc laiskas zvilnēšanas šūpuļtīklā sestdien aizgāju uz lielkoncerta otro daļu, kurā tika izpildītas melodiskās dziesmas, tai skaitā liela daļa "Balzama" un jaunais singls "Zemes stunda". Kad ansis repo par 10 gadus slīpētām prasmēm, kas tagad gan jau ir tuvāk 20, milzu pūlis ir tālu no austiņām, kurās reiz nācies ierakstīt. Žēl, ka ansim nebija iespējas uzstāšanos pabeigt – vēlāk noskaidroju, ka neizpildītas palika "Avēnijas aijā", ko līdz šim neesmu dzirdējis dzīvajā, un "Sauss", pie kā es gan jau apraudātos, – bet laba uzstāšanās vienmēr beidzas vienu dziesmu par agru.

Lai arī Skuteļa uzstāšanos man mazliet slāpēja kāds džeks, kas visu laiku prasīja VECO STAFU, un "Singapūras satīna" koncertā visu laiku vismaz vienam no reperiem nestrādāja mikrofons, bija skaidrs, ka reps beidzot ir pieņemts un novērtēts visā savā daudzveidībā. Kad sapratu, ka Shipsea Imanta Kalniņa programma mani neuzrunā, devos "mājās" uz Dabas skatuvi pie Skuteļa un pēc tam uzreiz skrēju izlēkāties pie "Satīna". Vēlos pateikt lielu paldies organizatoriem par šādu izvēli, tomēr reizē jāatgādina klausītājiem, ka mūsu iecienīto mākslinieku panākumi ir atkarīgi no tā, cik ļoti mēs viņus atbalstīsim ikdienā, legāli klausoties albumus straumēšanas vietnēs un apmeklējot koncertus arī ārpus festivālu sezonas.

Dabas skatuve

Gan atrašanās vietas, gan izvēlēto mākslinieku dēļ šogad sevišķi pievilcīga bija Dabas skatuve. Uz mazas skatuves kāpās, slēpjoties no "Other Stage" aiz pauguriņa, bija iespēja slēpties no apkārt valdošās gaišās burzmas. Atšķirībā no citām skatuvēm, skatītāji bieži vien sēdēja kāpā virs māksliniekiem, itin kā amfiteātrī. Ja visur citur kļuva garlaicīgi vai pārāk skaļi vai pēdējās dienas nogurumā nebija spēka skatīties enerģisku uzstāšanos, vienmēr uzticams variants bija aiziet paskatīties, kas notiek Dabas skatuvē.

Piektdienas vakarā tur izbaudīju ģitārmūziku Reiņa Jaunā trio un "The Bad Tones" izpildījumā. Man tas bija patīkams festivāla ievads, iespēja pierast pie gaisotnes maigi un palēnām. Brīžos, kad netraucēja basu plūdi no galvenās skatuves, Dabas skatuvē notiekošo varēja baudīt arī no netālu esošajiem šūpuļtīkliem. Šādu iespēju vēlējās izmantot daudzi, tāpēc šūpuļtīkli gandrīz vienmēr bija aizņemti.

Sestdien klausījos Skuteli un vakarā Eviju Vēberi, kuras elektroniskās rotaļas bija patīkama vakara izskaņa. Ja piektdien Dabas skatuvi izmantoju kā iespēju festivālā ieplūst pakāpeniski, tad, sākot ar sestdienas vakaru, tā man kļuva par baseina drošo, seklo galu, kurā aizbēgt, kad vairs nav spēka jebkam citam. Šķiet, ka svētdien noguris biju ne tikai es, bet arī daudzi citi apmeklētāji, jo Dabas skatuvē manīju lielu cilvēku pieplūdumu – "Comedy Latvia" un "Čipša un Dullā" uzstāšanās apmeklēja, šķiet, vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

Dabas skatuvē notiekošais bija gan daudzveidīgs, gan kvalitatīvs veidā, kas neko no manis neprasīja, kas ļāva man pieredzēt kaut ko jaunu, it kā padarot to pazīstamu un drošu. Domāju, ka iespēja izbaudīt kaut ko negaidītu ir laba festivāla īpašība.

Deju mūzika dažādām gaumēm

Lai arī es deju mūziku klausos reti, jutos ļoti priecīgs, ka man bija iespēja dejot un lēkāt pie necerēti plaša mākslinieku un dīdžeju klāsta. Neskaitot iepriekš minētos reperus, sevišķi izbaudīju Ivana Dorna mudinājumus dejot, "Scratch Perverts" radošos miksus un "Confidence Man" asprātīgo skatuves tēlu. Manuprāt, galvenā šo mākslinieku veiksme bija spēja pārliecināt klausītājus iesaistīties dejā kā rotaļā. Kad dzīvās uzstāšanās jau bija beigušās, "Scratch Perverts" savas uzstāšanās sākumā spēlēja visiem pazīstamas popdziesmas, pievilinot lielu klausītāju pulku, un tad nemanāmi pārslēdzās uz agresīvāku elektronisko deju mūziku. "Confidence Man" dejas rotaļu izspēlēja uz skatuves, abiem dziedātājiem – sievietei un vīrietim – valkājot gandrīz vienādus tērpus, izdejojot kopīgas kustības, kamēr pārējie grupas dalībnieki valkāja kaut ko līdzīgu striptīzdejotāja bitenieka tērpiem. Fantastiski. Šādu mākslinieku uzstāšanās man atgādināja: gan jau ir apmeklētāji, ar kuriem kopīgi neesam bijuši gandrīz ne uz vienu koncertu, bet kuru pieredze festivālā ir bijusi tikpat patīkama kā manējā.

Protams, deju mūzikas sakarā jāmin piektdienas un sestdienas slavenākos ārzemju viesus – "Tove Lo", kas klausītājiem draudzīgi atgādināja, ka tikai grib, lai mēs dejojam, un vienīgais sliktais dejotājs ir tāds, kurš nekustās, un "The Prodigy", kas visu laiku prasīja klausītājiem "Is this fucking Latvia or fucking what?" vai "Where are all my Latvian people at?". Iespējams, tas ir uz mana sestdienas vakara noguruma rēķina, bet mani "The Prodigy" pieeja vairāk atgrūda nekā piesaistīja. Es taču pats zinu, kad dejot, un viņu mudinājumi nebūt nelika domāt, ka visi mūzikas baudīšanas veidi ir labi.

Ārpus lielākiem ar mūziku saistītiem notikumiem mani iepriecināja tas, ka festivāla norises vieta ir labiekārtota un ka šogad tualetēs ne reizi nelikās: kaut kas ir uzsprādzis. Vienreiz tur pat bija tualetes papīrs! Arī ēdiens, lai gan dārgāks nekā citur, bija tāds, kuru nebija žēl pirkt. 4 € par kartupeļiem un štovētiem kāpostiem, 3 € par alu. Normāli. Neizpalika arī gājiens uz veikalu "Top!", kurā varēja nopirkt pārtiku par ikdienas cenām un apmeklēt tualeti ar tualetes papīru un bez rindas.

Dārgie lasītāji, jūs noteikti varētu domāt – kā tad ar Niku Keivu? Kā tad ar daudziem citiem māksliniekiem? Niku Keivu dzirdēju pusstundu, bija ļoti labi. Viņš ņēma un nelaida vaļā, bet no manis svētdienas vakarā vairs nebija nekā, ko ņemt. Turklāt, kāpēc lai es runātu par mākslinieku, par kuru kāds zina visu un es nezinu neko?

E. F. Kuks

E. F. Kuks ir dzimis 1997. gadā, Rīgā. Izbauda popmūziku, debates un melno tēju. Šobrīd Londonā studē antropoloģiju un apgūst ivritu. Lēnām kaut ko saprot.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!