Notikums
29
May
18:30

Performanču notikums "No New Idols"

Komentē
0
Atgādināt

Trešdien, 29. maijā, plkst. 18:30 VEF Kultūras pilī, Ropažu ielā 2, notiks performanču notikuma "No New Idols" atklāšana, kur būs iespēja baudīt performances un pēc tām sarunas neformālā gaisotnē.

"Molt" (DE/IT) ir kustībā balstīta performance, kuras galvenais atribūts ir Hermes Pittakos projektētais un radītais kostīms, kas savieno performanču mākslinieču – Federicas Dauri un Lis Tz ķermeņus. Tas darbojas kā priekšnosacījums, kā darboties, kustēties un būt, dekonstruējot indivīda ķermeni. Savā pastāvīgajā veidolā divi izpildītāju ķermeņi saplūst trešajā, kas savienojas caur tērpu, dejotājus transformējot vienā masā un atsvešinot tos no ierastās izpratnes par cilvēka ķermeni.

Sociāli politiskā kontekstā "Molt" performance ir metafora par iespējamo risinājumu dažādiem atsvešinātības veidiem sabiedrībā, piemēram, starp dažādām kultūrām, identitātēm, dzimumiem, rasēm un intelektuālajām attiecībām. Lai šo ideju risinātu, ķermenis tiek izmantots kā mācību līdzeklis nolūkā veidot fizisku un empātisku saikni. "Molt" runā par divām atšķirīgām identitātēm, ķermeņiem, kas kļūst par "kopēju". Savstarpēji sadarbojoties un izprotot vienam otru, performances mākslinieku mērķis ir izveidot vienotu "kopēju ķermeni", "trešo būtni", dzīvu skulptūru.

Auditorija ir laipni aicināta ne tikai performanci novērot no attāluma, bet arī tuvoties, pētīt un apstaigāt izpildītājus.

Hermes Pittakos (CY/DE) ir Berlīnē bāzēts mākslas režisors un protēžu mākslinieks no Kipras. Uzsākot studijas tēlotājmākslā, mākslinieks izvēlējās "Makeup & Prosthetics" virzienu Londonas modes koledžā. Pittakos, kā režisors un radošais direktors ir strādājis ar māksliniekiem, kas pēta cilvēka saikni ar ķermeni, tostarp ar Manuelu Vason, Ronu Athey, Lī Adamsu, Lorēnu Džeinu Viljamsu, Karlosu Mariju Romero un Ernesto Tomasini. Viņa darbi ir izrādīti Londonas kinofestivālā "Modern Panic", "Les Urbaines", "The Barbican" un "Spill Festival of Performance". Pittakos ieguvis balvu arī Losandželosas "Sunset" kinofestivālā par filmu "Eelan" (2015).

Federika Dauri (IT/DE) ir Berlīnē dzīvojoša dejotāja un performanču māksliniece no Itālijas. Dzimusi un augusi Romā, Dauri pārcēlās uz Berlīni ar profesionālo pieredzi, kas iegūta Ņujorkā, Amsterdamā, Parīzē un Londonā. Mākslinieces praksē Dauri ķermenis kļūst par pagaidu vietu, caur kuru tiek pētītas, apstrīdētas un izjauktas sociālās normas. Tāpat mākslinieces prakse atspoguļo interesi analizēt "erotikas" jēdzienu. Dauri ir strādājusi ar tādiem izpildītājiem kā "Peaches" un mūzikas grupu "Bonaparte".

Lisa Stertz (DE) ir vācu konceptuālisma un performanču māksliniece no Berlīnes. Mākslinieces prakses mērķis ir vērst uzmanību uz cilvēku, kas atrodas tukšā, eksistenciālā līmenī. "LĒNO GABALU" sērija, kas radīta 2011. gadā, pauž neiespējamību šķirt dabu no kultūras. Galvenais viņas prakses jēdziens ir "brīvība" un kontekstualizēta cilvēka rīcība. Stertz darbos tiek uzdoti jautājumi, kas saistīti ar identitāti, kultūru, sapratni, pieņemšanu, cieņu, godīgumu, saprātu un pateicību.

Anda Lāce (LV) ir performanču māksliniece, kas Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi glezniecību. Lāce stažējusies Florences Mākslas institūtā un Mančestras Metropolitēna universitātē. Grupu izstādēs māksliniece piedalās kopš 2003. gada un personālizstādes rīko kopš 2005. gada. Lāce savā daiļradē aplūko cilvēka tuvplānu, apzinot visas viņa stiprās un vājās puses. "Vēlāk no tā rodas simboli, un cilvēks var kļūt par mazu, melnu punktu plašajā, daudzslāņainajā visumā. Skatoties uz sevi, "Mans cilvēks" šķiet vientuļš, cenšoties tāds nebūt, Viņš vienmēr patur prātā, kā viņš ietekmē citus. Un robežas ir atvērtas un nenoteiktas, kustība ir atgriezeniska. Mazais ir liels, un lielais ir mazs. Viss stāv līdzās un saplūst vienā veselumā. Kustība nes "Manu cilvēku" pāri robežām, lai pazustu un atgrieztos no jauna," stāsta A. Lāce.

Lāce par savu festivālam veidoto darbu "Kā zvīņas no acīm" stāsta: "Mantojumā saņēmu zvīņas, tās bija iesaiņotas kopā ar zīmīti "Nauda valda pasauli". Mantojumā saņēmu arī šo pasauli, kurā pašiznīcinošā un kontrolējošā naudas varas sistēma jau bija radīta. Nu vairs nav jāsamiedz acis, lai ieraudzītu, ka sen esam vienojušies par nepareiziem noteikumiem, – nauda valda, bet arī iznīcina. Tomēr acis atkal samiedzu, kad mani apžilbina rēķinu spožums un vairs neredzu neko. Visur šeit, mantotajās mājās, ir izbārstītas zvīņas, un es ķepurojos starp tām, cerot ieraudzīt, kā tās pārtaps spožās monētās. Bet, kad žilbinošās gaismas aklums pāriet, šķiet, zvīņas krīt no acīm."

Aptuvenais performances garums 1h 30 min.

Performanču notikums "No New Idols" ir daļa no "Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2020" programmas, kas pievēršas ķermeņa kā īslaicīga telpiska objekta pētniecībai caur performances mediju. Notikums pulcēs māksliniekus no ASV, Latvijas un Rietumeiropas.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!