Zemsvītras piezīmju valstība

Es jau arī TV neskatos gadus 20. Bet, kad ciemojos pie paziņas, kam ieviesies interaktīvais TV, atcerējos R.Bredberija grāmatā "451 grāds pēc Fārenheita" lasīto. Interesanti, ka grāmata sarakstīta 1953.gadā, kad mums (vismaz Latvijā) TV vispār vēl nebija. Un jau tad rakstnieks paredzēja, ar ko tas beigsies. Vientuļa sieviete, kas ar austiņām uz ausīm tup savā istabā un čato ar saviem "draugiem"vai ŗadiniekiem", kas redzami uz istabas sienām, lasa no sava lomas eksemplāra kaut kādus tekstus, jo piedalās TV izrādē, kuru skatās...Viss notiek kā paredzēts.

Par paratekstiem runājot, man vienmēr priekšvārdi, pēcvārdi ir likušies interesanti. Esmu ar lielu interesi izlasījis atsevišķu grāmatu "Fuko svārsta" vārdnīca". Un tiešām portālos bieži nelasu pašu ziņu, bet komentārus. Jo ziņu jau zinu, bet ko cilvēki par to domā un var pateikt papildus - nē. Nedomāju, ka parateksti ir kāds ļaunums.
Ja kāds ar TV aizpilda savu prāta tukšumu, tā ir viņa personīga lieta. Kad esi noguris vai nezini, ko īsti darīt, ir ļoti ērti paspaidīt TV pulti laiks aizpildās. Es personīgi tādos brīžos nolieku pulti malā un mēģinu atrast nodarbi, kas man sniegtu lielāku gandarījumu. Bet nenliedzu TV kā tādu. Ja zini, ko vēlies redzēt, var atrast interesantas pārraides. Arī satori.lv ir videoformāta intervijas, kuras esmu skatījies uz lielā TV ekrāna.