Starp sapni un izvēli

droši vien pirmā šīs grāmatas recenzija, pēc kuras tomēr rodas kaut kāda vēlme to izlasīt... vai vismaz gandrīz.

piemēram, "Romānā ir daudz nāves, kas kaut kādā mērā ir ārkārtīgi iederīgi un iedarbīgi" - atceros, patiešām vājajā stāstu krājumā tieši nāves un citu nebūšanu neizbēgamība padarīja tekstus paredzamus, vienveidīgus un apnicīgus. ap krājuma vidu - jau smieklīgus, sliktā nozīmē. tālāk recenzijā minētais liek domāt, ka līdzīgi ir arī šajā gramatā.

vēl: "Griba ir mūsu lielākā brīvība, un tā rodas no mūsu cilvēcīguma", "Cerība ir kļuvusi par pamatu jaunam namam, kas pieminēs gan asaras, gan arī asinis, jo nekas jau nevar tapt no tukša gaisa vien." - Paulu Koelju much?

nudien, ja nebūtu KK aizrautīgā toņa, varētu mierīgu sirdi nodomāt, ka baigais draņķis...

vēl ierosinājums recenzijas autorei - ja no sižeta atstātiem kaut kādu iemeslu dēļ izvairīties tiešām ir neiespējami, tad vismaz ievies kaut kādus spoilertagus, jo tavas recenzijas (kuras citādi mēdz būt ļoti labas) principā lasa arī cilvēki, kas grāmatu nav lasījuši.