Barthes87
pirms 6 gadiem
Es varētu piekrist par to olimpiādi - ka tas tiešām šķiet sakonstruēti, taču tas filmas varonei paver reālas iespējas filmā darboties, mēs saprotam, kāds ir viņas mērķis, un redzam, kā viņa uz to tiecas. Turklāt svarīgi taču ir tas, cik ļoti šādas lietas traucē skatīties pašu filmu - vai tas izlec ārā no kopainas tik spilgti, ka izsit no līdzsvara. Šoreiz, manuprāt, režisoram šo līdzsvaru izdodas saglabāt.
Uz Londonu viņa tika, jo biļete jau viņai bija par uzvaru olimpiādē. Vēl viņai bija pase un skolotāja iedotā nauda. Pēc tam viņai naudu iedeva māte.
MarVika
pirms 6 gadiem
Esmu vienkārši skatītāja, visus tos "profu" smalkumus, protams, nespēju novērtēt, bet tas, ka filma "aizķer un nelaiž vaļā" , gan ir fakts.
Edge
pirms 6 gadiem
==================================================================================
Tomēr der atcerēties, ka "pirmais kucēns jāslīcina"?
Lai objektīvāk izvērtētu sabiedrības progresu, noder "Es esmu šeit" parādīto salīdzināt k/f "Zvejnieka dēls" (1939), "Šķēps un roze" (1959) un "Tās dullās Paulīnes dēļ" (1979).
Ka tik nākamajā filmā Vimbas kungs vēl uzskatāmāk neparāda to "progresu", par kuru nesen klāstīja "pēdējais" Latvijas neo-liberālis:" «Mēs esam ES mērogā Latgale. Kāpēc esam tik pārliecināti, ka ar mums [Latviju] nevar notikt tas, kas pēdējo 25 gadu laikā ir noticis ar Latgali? Par to mums vajag ļoti nopietni aizdomāties» Vjačeslavs Dombrovskis (NRA, 8.02.2016.)
Edge
pirms 6 gadiem
=================================================================================
Par ko tad pārsteigums, ja filmā " grūti iztēloties kādu nākotnes perspektīvu " ? Daiga Mazvērsīte: Raja un viņas рай* (Lsm.lv, 27.02.2016.)
Zinot, kādā virzienā un kādas ideoloģijas iespaidā latvieši dodas svešumā - par A.Madra atziņu pirms LR 100. gadadienas jubilejas būtu jābrīnās:
"...bez liekas cukura devas asinīs spēj iedvest, ka cīņa par šo tautu un valsti vēl nav zaudēta. "
Edge
pirms 6 gadiem
p.s.
"Skumjais optimisms" - tas pašreizējos globalizācijas/amerikanizācijas laikos ir kā dzīvespriecīgais optimisms.
rufs
pirms 6 gadiem
manuprāt filmā ir tikai pāris spožas epizodes ar mazo puiku kompāniju.
ļoti didaktisks darbs bez nerva. arī skaistais fināls tomēr mazliet banāls ar apavu simbolisko maiņu.
e.ešenvalda mūzika filmā ir pilniigi lieka, pat sveša klusajam atmosfēriskumam(vēl viena filmas vērtība).
parasti mūzika filmās vai nu veido un dod emocionālo lādiņu un piesaka sevi kā filmas dvēsele,
vai arī tā paspilgtina literāri dramaturģisko stāstu ar akcentiem.
šoreiz nav ne viens, ne otrs.
arī aktierdarbi pārsteidzoši vāji(izņemot z.jančevskas sniegumu),
jo sevišķi uz dažādo recenziju fona, kur jaunā aktrise tiek visādi slavēta.
gluži kā aktierstudijā, kur etīde jāizspēlē pēc iespējas ticamāk,
un visi gaida, vai sanāks, bet visbiežāk nesanāk. taču tā jau tāda tipiska mūsu latviešu kino parādība.
pusaudžu komisijas/žūrijas piešķirā balva berlinē manuprāt tomēr nav izcilas kvalitātes rāditājs.
Helmuts Caune
pirms 6 gadiem
Pirms dažiem gadiem (nezinu, vai tas tā notiek joprojām) eiroparlamenta deputāti mēdza taisīt sev pīāru, uzsaucot dažādiem pilsoņiem ar visnotaļ ikdienišķiem panākumiem braucienus uz Briseli. Tie tika arī literāro konkursu, olimpiāžu, skolēnu debašu un publiskās runas konkursu u.tml. uzvarētājiem.
J.Vādons
pirms 6 gadiem
Filmā ir pārliecinoša kadra estētika, galvenās lomas atveidotājas un puikas, kas atveido viņas brāli, sniegums ir pietiekami pārliecinošs. Labi tiek galā Jančevska.
Bet - vai tiešām pārliecina arī skolotāja lomas atveidotājs? Manuprāt, filmas veidotāju ambīciju kontekstā nepiedodami vārgs tēlojums, plakans tēlojums. Vairākās epizodiēs neveiklas intonācijas. Tā kā aktierdarbu filmā ir ļoti maz, tad jau viens šāds vājš sniegums pamatīgi visu sabojā.
To, ka Berlinā nezina Latvijas realitāti, var saprast. Bet vietējiem vajadzētu pamanīt acīmredzamās pretrunas starp filmas reālisma pretenziju un vairākām klajām neatbilstībām lauku dzīves ikdienai. Nemaz nerunājot par valodas aspektu - piemēram, nav pat viegli pamanīt, ka filmas darbība notiek Latgalē...
Bet galvenās problēmas ir sižetā. Bars klišeju un banalitāšu. Sižeta pavērsieni - pasakām, ne nopietnai filmai piedienīgā tikšana uz Londonu par uzvaru reģionālā (!) angļu valodas olimpiādē (man aizdomas, ka tāda balva nav pat republikas olimpiādes uzvarētājiem), pēc tam tikpat mistiskā tikšana uz Londonu; pilnīgi neizmantotais skolotāja un meitenes attiecību virziens, kurā bez klišejiskā un jau no sākuma paredzamā risinājuma līmeņa tā arī nekas nenotiek...
Tas viss rada diezgan pamatīu neizpratni, kāpēc paviršam dabram tiek tik nekritiskam ovācijas. Tas var neveicienāt režisora izaugsmi.
J.Vādons
pirms 6 gadiem
Anna Auziņa
pirms 6 gadiem
Arī pārējās iespējamās atkāpes no ticamības netraucēja, jo svarīga ir nevis dzīves, bet mākslas patiesība. Piekrītu arī, ka skolotājs "netēlo" speciāli. Tieši tik atturīgi uzvedas šāda tipa vīrieši, kad kādu "paved un pamet" :)
Piekrītu, ka filma nav šedevrs, taču darbs nekādā gadījumā nav paviršs. Domāju, ka viss ir pārdomāts un pamatots. Filma izraisa līdzpārdzīvojumu, kas liek pievērt acis uz nepilnībām un aizkustina ne tikai latviešus.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Noziegums un skaitļu maģija
Kurzemes rajona tiesa apsūdzētajam piespriedusi 9 gadus cietumsoda par 10,9 gramu amfetamīna un 1,3 gramu marihuānas iegādi. Kā to salīdzināt ar 8 gadiem cietumā par vairākām bruņotām laupīšanām vai 10 gadiem par paziņas nožņaugšanu? Kā salīdzināt ar 90 stundām piespiedu darba par 1 grama amfetamīna iegādi?
Recenzija
02.03.2016
10
Skumjais optimisms