Sieviete arhitektūrā. Vai tā ir problēma?

Es vēršos pie vampīra jebkurā laikā, kad es to vēlos. es kļūstu par vampīru tāpēc, kā cilvēki izturas pret mani, šī pasaule ir ļauna pasaule un nav taisnīga pret jebkuru ķermeni. pie mana pirksta našķa tiek veiktas lietas. es tagad esmu varens vīrietis, un neviens, kas mani atvaino, neatkāpjas. Es vēršos pie cilvēka arī jebkurā brīdī, kad es to vēlos, es kļūstu par vampīru, izmantojot sava drauga palīdzību, kurš mani ieved vampīru valstībā, dodot man savu e-pastu. ja vēlaties kļūt par spēcīgu vampīru, lūdzu, sazinieties ar vampīru valstību uz viņu e-pasta adresi [email protected]

un vēl - pieļauju, ka tā ir sakritība tikai manā dzīvē, bet visās - nu jau 4 darbavietās - vienmēr vīrieši vadītāji ir bijuši cilvēciskāki, saprotošāki, pretimnākošāki , arī mierīgāki un nomierinošāki kā sievietes. Dažas ir bijušas īstas raganas - maigi izsakoties ....

Līdztiesībai jā, vienlīdzībai nē.
Vairāk par patriarhālu vai matriarhālu sabiedrību mani baida vienlīdzīga sabiedrība, unisex .... nē, negribu.
Kā nesen Francijā - stāv bariņš jaunu dāmu un tikai pēc brīža es sapratu, ka nē - tur ir arī jaunskungi - augstās zirgastēs, auskari mirguļo abās ausīs tirina kājas puszābaciņos ... un ... nē - pārmetu sev , ka skatos, kur nevajag, bet no otras puses - neredzēt nevar...

Būtu mana teikšana - es aizliegtu jebkādas sieviešu kvotas.
Jebkurā nozarē sava vieta ir jāizcīna ar darba rezultātiem, nevis ar to vai esi vīrietis vai sieviete.
Un vēl manuprāt, ka būtiskāka vērtība ir nevis dzimums, profesija, talants, bet - personība. Pieminētā Zaiga Gaile ir personība un tieši tāpēc lielāka vērtība, autoritāte gan nozarē, gan sabiedrībā.

Un vēl - man škiet izškirīgi svarīgi, ka tie gudrie, tie zinošie, talantīgie spēj komunicēt , dalīties ar visu sabiedrību, nevis aizkulisēs kultivēt savu pārākumu -

Tiešām ir reti gadījumi, kad man paliek kauns cita vietā, un šī ir tā reize.

Dāmām patika, pārējai publikai arī. Margaritai pēc lekcijas nāca klāt cilvēki un teica paldies - nu dāmai, kas slēpās aiz kulisēm. Paldies par dalību, paldies par lekciju, bet nu nihilistiskais tonis, noliekot pasākumu, nav vietā. Žēl, ka tik slikti pārzināt arhitektus - bija gana daudz ievērojamu profesionāļu. Jo bez Gailes Latvijā ir daudz citas cienījamas arhitektes.

P.S. Un gandrīz precīzi šo "Tu nu gan esi šo ēku uzprojektējusi kā tāds īsts vecis!" esmu dzirdējusi, kad vēl darbojos projektēšanā. Kā uzslavu. Kā labi domātu uzslavu. Tiesa, tas bija pirms daudziem gadiem, starplaikā notikušas pozitīvas izmaiņas, bet ne tik pamatīgas, kā nobriedušu ļaužu starpā pieklātos.

Priecē optimistiskais raksta noslēgums, bet ar nožēlu jāatzīst, ka ziņa par seksisma nāvi arhitektu vidē ir stipri pārspīlēta. Tāpat kā citās (radošajās un lietišķajās) vidēs, šis pasaules uzskats no atklāti nievājošās skatuves vien pārvācies uz slēptajiem kuluāru lokiem, kur joprojām gana stipri stutē savu stikla griestu konstrukcijas, ik pa laikam tomēr nesavaldot publiskās runas toleranto plūdumu un izmetot pa brīnīgi vaicājošam komentāram "vai tad viņas to vispār var un kas pa to laiku bērnus mazgā" garā.