Mareks_Sarnovskis
pirms 4 gadiem
Paldies, karlīna.
Brīnisķīga filma. Un tev izdevās niansēti svarīgi formulejumi. BDSM pasaule ir vērtība.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Diezgan bieži var lasīt par krīzi humanitārajās zinātnēs. Paši šo zinātņu pārstāvji to skaidro ar naudas trūkumu un sabiedrības trulumu - nevēlēšanos un nespēju domāt dziļi un ilgstoši. Es domāju,ka krīzi rada vispārējais sabiedrības intelektuālais pagrimums. Uzmanības vērtu domātāju- zinātāju trūkums. Visticamāk,ka patiesība ir kaut kur pa vidu.
Nav pamata neticēt autorei ,ka filma ir laba un skatīšanās vērta,bet šaubas raisa tas vai tā atklāj par mums ko jaunu un vēl nesaprastu.
Savulaik katru dienu komentāros rakstīju,ka visa latviešu jaunākā literatūra ir viena vienīga mazohisma Augstā dziesma. Račko Saplēstās mežģīnes popularitāte bija kā trekns jā maniem apgalvojumiem. Cita lieta,ka tā arī neesmu spējusi saprast - kāpēc tā. Kāpēc latviešu kultūrā upura loma ir un paliek dominējoša pār varmākas,sadista,uzvarētāja lomu.
Esmu mēģinājusi mazohismu saprast pati par tādu cenšoties kļūt,bet vīrietis, kuru biju izvēlējusies par savu kungu un skolotāju mani pārliecināja,ka manā gadījumā tas nebūšot iespējams. Ka cilvēks par tādu piedzimst,ka tās nav ne zināšanas ne prasmes,ko apgūt un ka būs gudri,ja to sapratīšu un atzīšu.
Citiem vārdiem - mani ļoti interesē,ko ,kā,kāpēc domā un jūt tie,kuri žņaudz un tie,kurus žņaudz.

Karlīna Jansone
pirms 4 gadiem
Nebija domāts, ka filma atklāj ko jaunu par MUMS, bet gan tas, ka tā ir tematam netipiski objektīva un pat sirsnīga. Tici man, ja desmitiem reižu redzēti sižeti par nolaupītām vai pavestām beibēm, kas smuki mocās un raud pie ķēdes, piedzīvot šādu filmu ir kaifs. Jo tas kaut kā var apkārtējo lauzt aizspriedumus.
Bet, kas attiecas uz upura lomu... neesi gana stiprs, lai panāktu savu taisnību, lai uzvarētu? Ciet un ciet klusu. Esi moceklis, paškanonizētais. Ar mocekliski lepni paceltu galvu, kuru ērkšķu kroņa vietā rotā sāpīga, toties eksaltēta sejas izteiksme. Ja kas, Skaisle, lūdzu piedot manu pārdrošo hipotēzi, bet varbūt latviešu vēsture ar vairākiem iekarojumiem mūs ir pieradinājusi pie šī neiznīcināmā cietēja naratīva. Per aspera ad aspera ad aspera ad astra. Un ar to, ka esi izturējis, tu skaities uzvarējis.
Tikai mani divi eiro centi. :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Tik un tā sarežģīti. Ķirurgs taču griež miesu,lai glābtu,lai palīdzētu,bet taču griež tomēr. Vai no tā psihe nemainās? Normāli,adekvāti domājošs būtu samaksājis psihoterapeitam. Ārsta kretīnisms,vai vienkārši filmas estētikai tā izdevīgāk?
Domāju,ka tādi visādi sadisti un mazohisti ir nenormāli daudz un kā saka - izpaužas simts dažādos veidos. Un aizspriedumi ir tikai nezināšanas dēļ. Kāpēc nevarētu būt kinolektorijs - tāds izglītojošs par bdsm kino ,tetrī ,vispār mākslā. Man uzreiz prātā filma ar Natašu Ričardsoni,kur tas sadists viņas vīram rīkli pārgrieza.
Bet vai zināšanas visu atrisina?
Par latviešiem. Mazohismu šodienas latviešu literatūrā ar tādu pilnīgi reliģisku fanātismu taču uztur sievietes literātes. Es saku - vistīrākā klīnika. Vai to ar drapēm vai sadismu ārstēt es nezinu. Varbūt šādas filmas jāliek skatīties?

Karlīna Jansone
pirms 4 gadiem
Es tagad izvilkšu savu lateksā tērpto skeletu no skapja. Jā, zināšanas palīdz. Ja es būtu ar saviem fetišiem un bez jebkādas izpētes, domubiedru padoma satikusi kādu ne tik labvēlīgi domājošu partneri, man klātos pavisam plāni. Cilvēkiem ir savas kaislības, bet tām var sekot ar apdomu un droši, un tas pat ir terapeitiski. Šādi esmu tikusi nosacīti galā ar seno teicamnieces sindromu.
Un par kinolektoriju es piekrītu. Paldies par piespēlētu Jaungada apņemšanos. Tas, ka nereglamentētu un klaji seksistisku vardarbību glorificē, arī man liek pašai ķerties pie pātagas svētās dusmās.
Manuprāt, ir jārunā un jārāda - un tas jau pamazām tiek darīts. Gan ar laiku spēsim novilkt treknu līniju starp cieņpilniem un gādīgiem sadistiem, kas izpaužas tikai sesijās un pēc partnera vēlmēm, un starp vienkāršiem rīkļurāvējiem.

P.S. Man ir ļoti interesanti ar Tevi apmainīties domām. :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Ir tāds Junga teiciens,apmēram tā,ka dzīvi var apseglot tai brīdī,kad esi apzinājis sevī neapzināto.
Viss,ko raksti un vēl vairāk,patiesībā ir ļoti nopietns. Visi esam ar kaut kādām apzinātām un neapzinātām traumām, trauksmēm un meklējumiem. Par vienu gan esmu droša,pārliecināta - esam tā sabiedrība,kas ir ļoti zinātgriboša,saprastgriboša,tā kā - ar vai bez pātadziņas ,bet uz priekšu:))
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!