Pat zaļajai vārnai skaidrs

Finansējums uzņēmumiem! Piesaisti nauda uzņēmuma kapitāldaļās un palielini peļņu! Laiks attīstīties! Vairāk https://www.cityfinances.lv/finansejums-uznemumiem/

Paldies Paul!
Pirmajā brīdī bijos, ka viss respekts pret Jums zudīs - kārtējais mākslinieks, bez jebkādas izpratnes un iedziļināšanās glābs mežus, putniņus un kukainīšus utt. Biju ļoti patīkami pārsteigts. Liels paldies par iedziļināšanos un citu informēšanu!
NRA, man šķiet, ir populisma un pasūtījumu laikraksts, tādēļ par ļoti vienpusīga viedokļa atspoguļošanu vispār nebūtu jābrīnās.
Šajā gadījumā ir arī liekulīga atieksme pret zinātniekiem - tauta viņus ciena un godā, bet netic, ka viņi zina ko dara. Minētajā NRA rakstā šis projekts arī nodēvēts par naudas "izkāšanas" projektu, kas atkal ir gaužām netaisni pret zinātniekiem, kuru Latvijā tāpat ir maz.
Dzimijs13 - Latvijā apaļkoku ekspors ir mazāks nekā imports. Zāģbaļķu eksports faktiski nav, jo tie ir deficīts tepat. Skujukoku zāģbaļķus Latvijā importē pat no Norvēģijas, nemaz nerunājot par tuvākajiem kaimiņiem. Tas, ko Tu ostā redzi ir papīrmalka, kuru mēs paši nevaram pārstrādāt.

Balsojam par GNP saglabaassanu, un padodam linku talaak.

http://manabalss.lv/gaujas-nacionala-parka-saglabasana-no-dedzinasanas/show

Paldies par rakstu! Visiecienītākais salīdzinājums ir ar kūlas dedzināšanu, lai gan korektāk būtu mežu kontrolēto dedzināšanu salīdzināt ar piekrastes pļavu noganīšanu, lai tās neaizaugtu un saglabātos biotops. Prom no antropocentrisma mums vēl tāls ceļš ejams, vien 40 gadus atpakaļ Z. Spura grāmatā "Latvijas daba" varēja noskaidrot, kuri ir kaitīgie dzīvie radījumi un kuri - derīgie…

Dedzinātājiem ir savi argumenti, bet mums arī ir. Un lūdzu paskatīsimies uz mūsu zemi globāli. https://www.youtube.com/watch?v=vpTHi7O66pI#t=39

lidotajs > bruja. - neapgalvoju ka kūlas dedzināšana ir nepieciešama! Gribēju norādīt uz loģisko pretrunu, kāda rodas ja mēs aizliedzam dedzināt kūlu, bet atļaujam dedzināt pamežu. Īpaši ņemot vērā, ka mūsu mežkopības politika (apaļkoku eksports) drīz mūs visus būs novedusi savdabīgā "pameža" situācijā...

Teiksim tā, pats uzstādījums "tas ir mūsu biotops, tas atkal svešs biotops" manuprāt tomēr ir vairāk kā nosacīts. Nez kāpēc mēs par "mūsu" uzskatām vien īsa laika posmā esošo vidi, divas trīs paaudzes iepriekš - protams, tā cilvēces ierastā kultūrvēsturiskā atmiņa, bet tad kāpēc mums būtu nepieciešamas tādas nozares kā arheoloģija, paleontoloģija, u.t.t., ja ne tāpēc, lai mēs spētu paplašināt "vēsturiskās kultūrvides" atmiņu? Tā mums tagad zināms, ka "mūsu" nebūt nav bijis tikai tā, kā to stāstījusi vecmāmiņa, bet "mūsu vide" nepārtraukti mainās.
Piemēram, mamuti ēzdami un kakājot veidoja tundras ganību zāli, bez mamutiem tundrā visu pārņem sūnas, maiji apstādot džungļus veicināja sausumu reģionā, Klasiskajā laikmeta Jukatāna bija pilnīgi savādāka kā šodien, u.t.t. Tas ir pilnīgi neizbēgami, katra mūsu sīkākā kustība ietekmē, un rezultātā veido vidi. Dabiskā ainava ir tikai visu iesaistīto mijiedarbību rezultāts.
Tātad, ja jau apgalvojam, ka pļavas nav šo platumu grādu dabīgais biotops, bet cilvēka darbības veidoti (protams, tas tā arī ir), tad mežs pēc dedzināšanas vienalga nebūs "dabīgs" - vien atbilstošs mūsu priekšstatiem par to, kas dabīgs - lai man piedod iesaistītie zinātnieki, bet neticu ka iespējams kādai cilvēku grupai, lai cik izglītotai un zinošai, iespējams paredzēt visus iespējamos mijiedarbību faktorus, lai panāktu ko tādu, ko varētu nosaukt par "dabiskai videi" maksimāli atbilstošu. Mūsu apziņas priekšstatos - jā. Bet neiespējami dabūt "dabīgu".

Tātad, kur "sāls"? Mēs vienalga nepārtraukti iznīcinām neskaitāmas dzīvās būtnes, neizbēgami. Arguments pret "kūlu" - tieši dzīvo būtņu iznīcināšana (noplicināšana izvērtējama, bīstamība - tehniski atrisināma). Un vasaras vidū dedzināt pamežu... Tas pie neizbēgamās iznīcināšanas mēs vienkārši piesummējam apzinātu iznīcināšanu - tāpēc, lai veidotu vidi, kas dabīga atbilstoši mūsu uzskatiem. Bet ja viss dzīvais veido vidi, tad kāpēc mūsu pasargātais uzreiz ir nedabīgs?
Tātad, iznāk ka galvenā atšķirība starp "kūlistu" un zinātnieku meža dedzinātāju ir diploma trūkums pirmajam.
Skaistkalna kungs - ar šodienu biju domājis pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laika posmu. Būdams celtnieks, pēdējos dažos gados esmu saskāries ar kvalitatīvu materiālu trūkumu (eh, deviņpadsmitā klētī desmitmetrīgas sijas 27x30... tagad tādas neiespējami).

Labi, bet - tādā gadījumā, lai mēs būtu konsekventi, "zaļā gaisma" tad būtu jādod arī pavasaru kūlas dedzināšanai - jo arī kūlas dedzinātājiem ir tie tieši paši argumenti, kas šajā gadījumā meža dedzinātājiem. TVNetā viens no šās ieceres aizstāvjiem apgalvoja ka šī Gaujas senlejas nekādā gadījumā neesot "kūlas dedzināšana", jo lūk, pēc atmiņas, kūlas dedzināšana pļavas biotopus noplicinot, un kūlas dedzināšana esot bīstama. Par bīstamību - tas taču tikai "tehnikas jautājums", par noplicināšanu - zinu vienu konkrētu pļavu, pat drīzāk uzbērumu, kuru katru pavasari nezin kāds nodedzina. Bet jau pēc mēneša tur vienmēr ļoti daudz gaiļpiešu, tagad arī kaut kādas dažādu krāsu pļavu puķītes. Iznāk principa tāda pati daudzveidība, kādu sola mežu dedzinātāji.
Te negribu attaisnot kūlas dedzinātājus (pats to nekad nedarītu, nedrīkstu iznīcināt neskaitāmās dzīvās būtnes), bet te runa par principu - ar kādām tiesībām tad mēs ķersim "kūlistus", ja viņi veic to pašu, ko "zinātnieki"? Principā to pašu.

Pļavas nav šo platumu grādu dabīgais biotops. Kas jums liek domāt ka pļavu ugunsgrēki ir nepieciešami?