Nebūs kristīgi

Labrīt! Man raksts likās subjektīvs un sekls. Kāpēc?

Tad jau tieši ļoti vērtīgi, ka kristīgās vērtības tika piesauktas preambulā, jo ja mēs tās piesaucot neievērojam, tad neierakstot, pat neatcerēsimies, ka tādas pastāv. Protams, tās ir ļoti grūti izprotamas vērtības (kristīgās) 21.gs. pārcilvēkam, kurš pats pieradis būt Dieva vietā un kuram pienākas viss, ko viņš redz un iekāro. Kristīgo vērtību galvenā ziņa ir atteikšanās, sevis aizliegšana, piedošana, pacietība, lēnprātība, mīlestība. Var jau būt, ka tie, kas pretojās kristīgo vērtību ierakstīšanai preambulā labi apzinājās, uz ko viņi nav spējīgi...

Eye for an eye will make the whole world blind.

Labdien, Pauls. Esmu portāla IMHOclub.lv latviešu versijas attīstītāja. Vēlos pajautāt: vai mēs varam pārpublicēt šo jūsu rakstu un vai pēc raksta publikācijas būsiet ar mieru atbildēt uz lasītāju jautājumiem? Paldies par jebkādu atbildi, kuru varat sūtīt uz e-pasta adresi [email protected].
Cieņā, Liliāna Rozenvalde

Nav jau tā, ka kāds no preambulas autoriem būtu fanātisks kristietis. Kristīgās vērtības bija preambulā jāpiemin tāpēc, lai te nesabrauktu pilns ar musulmaņu imigrantiem un nepasludinātu Latviju par islāma valsti.

Jo kristīgās vērtības, ja ne ievērojam, tad vismaz pazīstam.

Sevis aizliegšana kā kristīgā vērtība tiešām rullē!

Nebeidzu brīnīties, cik ļoti kristieši pārējās Jūsu piesauktās VISPĀRCILVĒCISKĀS VERTĪBAS ir uzurpējuši un pataisījuši par kristīgām vērtībām.

teicami, Paul, tiesam, soreiz teicami

Kā, bet vai tad islāms un kristietība netiek uzskatīti par atvasēm no viena celma, respektīvi, Mozus reliģijas?
Gan atļautos teikt ka islāms ir pat tiešs kristietības bērns, jo ļoti šaubos ka Muhameds kā arābu cilšu mobilizējošo reliģijas pamatu būtu ņēmis Bībeli, ja - krstietību pirms tam nebūtu pieņēmusi Romas impērija, kura septītajā protams jau bija sabrukusi, bet tieši tāpēc vēl jo vairāk cilvēku apziņā bija kā varenības mīts. Protams, Bizantijas ietekme, kaut vai viens piemērs, attieksme pret svētbildēm, tieši Muhameda dzīves laikā Konstantinapolē bija spēcīga ikanolkastu kustība, ko Muhaneds piefiksēja savā mācībā. Vēl par pilnīgi iespējams - tā "erceņģeļa balss" bijusi nestoriešu mūka balss.
Islāma un kristiešu vērtību atšķirības nav pamatnostādņu dažādības, bet vien vēsturiski sadzīvisko apstākļu atšķirības.

"Bez Dieva vērtības zaudē absolūto atskaites punktu, tās relativizējas, ir pakļaujamas mirkļa aktualitātei, " tās nu tiešām ir blēņas. Atļaušos atgādināt visaptverošo cēloņu seku likumu (ļoti koncentrēti bērnu teicienā "Kā sauc, tā atskan"), no kura neviens nav aizbēdzis un neaizbēgs. Pozitīvās darbības rada pozitīvās sekas, negatīvās negatīvas - novienkāršoti, protams.
Un rakstā minētie piemēri (kā visa mūsu vēsture) rāda ka cilvēki arī "dievu", vai precīzāk savu izpratni... vēl precīzāk savas izpratnes diktētās vajadzības vienalga pielāgoja un pielāgo ik mirkļa aktualitātei. "Dieva vārda" piesaukšana nav nekāda panaceja pret negācijām, vai tas patīk, vai ne.