Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
''Teātra māksla bija arī būtiska daļa no izdzīvošanas stratēģijas padomju gados '' - man nav laika rakstīt pirms tam padomājot, tāpēc neesmu droša, ka man izdosies šo domu precīzi izteikt, bet - es domāju, ka teātris latviešiem ir īpaši nozīmīgs latviešu rakstura, latviskās mentalitātes dēļ. Tā nespēja skaidri un droši izteikt savu neapmierinātību ar kaut ko, savu gribu, savus sapņus un ilgas, galu galā - nespēja aizstāvēt savas tiesības.

Es dzīvoju ar domu, ka kā valsts un kā sabiedrība esam iesprūduši ceļā no padomju savienības uz eiropas savienību. Un ka latviešu teātris arī ir šajā pusceļā palicis - jo - mums ir pilnīga vārda brīvība.

Tikai latviešu nacionālistus par naida kurināšanu dažreiz notiesā, bet krievu šovinistus - nekad, pat krievu spiegiem igauņi piespriež 6 gadus, mūsējam krievu spiegam - knapu gadiņu ....

Jā, un lūk, teātros -gan latviešu dramaturģijā, gan ārzemju autoru iestudējumos, jo izteikti ir šis uzsvars uz zemtekstiem, uz simbolismu , uz tādu citu vainošanu - kā mūs moca, kā mums dara pāri un nekad nav tas - kādi esam mēs paši. Tiesa gan - Hermanis šai ziņā daudz darījis, bet es tomēr vērtēju, ka ar mainīgām sekmēm, jo viņa Vēstures izpētes komisiju es viņam piedot nespēju- uzskatu to izrādi par čekistu klaudzinātāju attaisnošanu un tam es piekrist nekādi nevaru.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Man teātris ir vistīrākā meditācija, bez nekādām padomju laika atskaņām. Hermanis jau iesmaidīja par to, ka viņa izrādes spēj izraisīt diskusijas, pat ja tās nav redzētas :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Hermanim jau protams, piemīt cilvēciskas vājības - kāpēc gan lai nediskutētu par izrādi - par autora , par aktieru , par sižeta izvēli? Es , piemēram, neiešu , nekad un ne par ko es neiešu uz viņa izrādi par čekas klaudzinātājiem, jo man nav pieņemams, ka režisors uz viena atbildības sola noliek glumu varas kalpu inteliģentu un vienu nešpetnu mazizglītotu - iepriekšējās varas apzagtu un noniecinātu tantuku. Priekš ģeniāla režisora tas , manā vērtējumā ir zemisks gājiens. Varu teikt arī režisora tēva attaisnošanas gājiens, kas arī nav godīgi . Es spriežu par to, kas teikts izrādes reklāmās , es nespriežu par to cik labi spēlēja aktieri, vai cik laba vai slikta bija konkrētā izrāde .

Es neesmu izlasījusi māras zālītes pieci pirksti, jo es nespēju - man katrs vārds škita liekulīgs . Es ticu tūkstošiem latviešu tā grāmata patika , jo taču autore labi zināja , ka tagad jāspiež pogas - kā mes cietām , un jāpaklusē par jautājumu - kāda ir mūsu atbildība notikušajā, vai mēs varējām rīkoties citādi - jā man ir viedoklis, un retu reizi par grāmatu, kuru neemu lasījusi un nelasīšu
starp citu, arī greja pelēkās nokrāsas neesmu izlasījusi un katrīni račko nē , palasīju kādu nodaļu guvu priekšstatu - viedoklis ir un punkts

tā kā , mīļā - arī ģeniji ir tikai cilvēki un daži kļūst arvien cilvēciskāki

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
ai, nu Salespuķe - Tu ved mani plašos laukos un man gribas, bet laika ta nav
Nekad neesmu iedomājusies uz teātri attiecināt vārdu meditācija. Ma par to būtu jāpadom vai tā var teikt. Vai tiešām Tu uz izrādi spēj aiziet pilnīgi "tukšu" galvu? Vai tiešām Tev nav jau kaut kādi priekšstati, kam tad šeit jābūt un tad tik sākas - kā Tava ''matrice'' liekas kopā ar izrādes "matrici''?
Kā reiz nesen spiredu par savu pieredzi - Atēnās skatījos Štruasa Elektru. Man viss patika, izņemot tērpus. Karaļi un kalpi vienādās drēbēs. Nu jau divi gadi pagājuši, bet no tās izrādes atceros tieši tērpu neatbilstību un esmu pie tā pieķērusies. Akustika bija izcila, konkrētāk dziedātājus vai orķestri izvērtēt neprotu, bet lūk - apģērbi. Varu derēt, ka ja es ietu uz citu šīs operas iestudējumu , tad pirmais būtu salīdzināt tērpus. Piemēram, RĪGAS TANHEIZERS - viņam bija krekls ar pusīsām rokām , līdz elkoņiem - nu man tas nenormāli nederēja - vai nu tad bez piedurknēm, vai līdz delnām kā pienākas.
Ja cenšos saprast, ko Tu saki, tad iznāk , ka pirms katras izrādes man vajadzētu meditēt. Attīrīties .... ( sāku lasīt MIKKA VALTARI - TURMS NEMIRSTĪGAIS - kā viņš Delfos uzturējās un kā pats noteica, kāda zīme, ko nozīmēs un ko vēstīs - pretēji tradicionālajam) - vai tas nav par daudz no viena ikdienišķa cilvēka -

Nezinu - ta ir mizlu plaša tēma - ja Tev būtu blogs - tad Tu man vai es Tev uzdotu jautājumu un to mēs apspriest drīkstētu tikai pēc 3 dienām - 3 dienas būtu jādomā atbilde

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Tu visu uztver pātāk burtiski - ar meditāciju es domāju, ka izrādes laikā spēju pilnībā atslēgties no savām domām un jebkādiem stereotipiem par to, kādai jābūt izrādei.
Tas, kas mani vēl joprojām uztrauc - nereti nav saprotams, kāpēc cilvēki iet uz teātri, kuru nesaprot (JRT). Nupat biju uz jauno izrādi un negribot klausījos blakus sēdošo runās un komentāros - tā vien vēlējos uzprasīt, kāds kritērijs ir bijis izrādes izvēlei. Tāpēc, ka nevar dabūt biļetes un savā vidē var palielīties, ka ir bijuši teātrī, no kura, tiesa, neko nav sapratuši. Bet tur jau viņi, protams, nav vainīgi :) Tāpēc savā ziņā pat priecājos, ka nedabūju biļetes uz Baltā helikoptera pirmajām izrādēm, jo lielākā daļa apmeklēs šo izrādi tikai, lai pazīmētos.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
....kāds kritērijs ir bijis izrādes izvēlei.... - es domāju, ka dažādi tas ir. Kādam tas ir prestiži, bet lielākā daļa es domāju, novērtē kvalitāti , tikai - cerības ne vienmēr tiek piepildītas. Piemēram, Hermaņa -Velbeka PAKĻAUŠANOS es skatījos nr1 - tēmas aktualitātes dēļ, nr 2 un 3 - rezišora un rakstnieka dēļ un tikai nr 4 aktieru dēļ.
Rezultātā secināju - izrādē daudz par daudz bija pornogrāfija un politinformācija. Man blakus sēdēja kāds jauns vīrietis , kurš visu izrādes laiku brēca - ka nesaprotot vai esot teātrī vai centrāltirgū, kāpēc viņam pa rto jāmaksā. Es atkal tipiski latviski reaģēju uz viņa bļaušanu- nevis pateicu, kungs, aizverieties taču, bet grozījos un šņācu cerībā , ka būs saprotams, ka man viņa bļaustīšanās traucē. Šķiet starpbrīdī to viņam pateicu, bet nu jā - cilvēki gāja ar cerībām, bet nesaprata. Mani bērni - kuriem man izdevās uz šo izrādi nopirtkt biļetes, aizgāja no izrādes pēc pirmā cēliena. Ka tas viss esot garām - ka ne Velbeks, ne Hermanis neko par islamu nav sapratuši , par musulmanu sievietēm ne tik utt. Es gan turējos pretī, ka runa jau nav par islāmu, bet par to , kā šodien "hibrīdos" apstākļos var notikt varas pārņemšana un ka tiek parādīts veids, kādā ne viena vien REiropas sabiedrība var vienā rītā pamosties citā - šariata valstī un ka vispār - šo labi var attiecināt uz 1940.gadu , kad mīļi un sirsnīgi tikām uzņemti PSRS

Vai piemēram, par Neibartu. Gāju tāpēc, ka bija interesanti uzzināt kas ir NEIBARTS, kāds viņš ir utt. Rezultātā - Zariņas acis , kuras tā slavēja tie, kuri jau izradi bija redzējuši - es tik tālu neredzēju , bet izrādē par daudz šņāpstiņāšanās un alošanās , par maz dzejas -
Uz Tīrona izrādēm gāju tapēc, ka Tīrons - bet nu ir skaidrs, ka RL turpināšu pirkt, bet uz viņa izŗādēm - nē

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
man grūti noticēt, ka Tu tā vari atslēgties. Bez koķetēšanas. Nu kā ta var? Tu zini, kur esi, kas par lugu, kas ir autori, kas aktieri , par ko stāsts. Nu ja Baltajā helikopterī aktieri pēkšņi to izrādi nodejotu uz pirkstgaliem - Barišņikova dēļ - tu nebūtu ļoti pārsteigta, bet - ja piemēram, VĒSTURES IZPĒTES KOMISIJAS izrādi visi nodejotu pieguļošos , augumu dzimumus un krāšņumus izceļošos kostīmos - nu nesēdētu Tu kā Ledus karaliene - tas, ko Tu redzētu, nesakristu ar to, ko Tu biji gatava ieraudzīt un Tu domātu - vai tādai bija jābūt izrādei? Vai es kaut ko uzzināju, sapratu, jeb tikai pārliecinājos, ka var visādi par visu?

Klau, Tev ir gadijies sajaukt ...? Piemēram, mani no darba aizsūtīja uz svarīgu semināru, es aizgāju, bet tikai dienu vēlāk. Darbā nomeloju acis nemirkšķinot, bet iekšēji loti pārdzīvoju. Vai piemēram, man ir bijuši lidojumi , kad uz turp atpakaļreisu izpirntēju un paņemu līdzi tikai turpceļa iekāpšanas karti divas reizes. Ka sajaucu izrāžu laikus un dienas, aizmirstu mājās biļetes - tā jau ir mana kalsika. Nesen mamma saka - parādi ka tev ir biļetes līdzi - es parādu,ka ir, bet pēdējā brīdī izdomāju samainīt somiņas un biļetes tik un tā paliek mājās. Kāpēc es to rakstu - tāpēc, ka pat mani - tādu putrošanās karalieni , kura ir gatava uz visu, izrādes spēj pārsteigt, bet ja esi pŗātīga un apdomīga , esi spējusi disciplinēt sevi u n kā saka tīra aiziet uz izrādi - kā tad lai Tevi pārsteidz?
nē - tur viss ir kaut kā daudz sarežģītāk. Lūk, RL izlasīju interviju ar Juhanovu un secināju, ka man uz viņa izrādēm iet nebūtu interesanti -kaut kas parāk abstrakts un līdz absurdam saskaldīts , simboliem pārbagāts - lai es sēdētu kā pēcstundās un visu laiku domātu - bet kas tas bija, ko tur gribēja pateikt ? Nē - noteikti ne priekš manis.

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Protams, es varu atslēgties, citādi kāda jēga iet uz teātri. Man sāk šķist, ka Tu, neizlasot līdz galam, jau visu interpretē pa savam. Protams, mani var pārsteigt, citādi arī neredzu jēgu iešanai uz teātri. Ar atslēgšanos es domāju - šeit un tagad - es esmu teātrī un esmu pilnībā koncentrējusies uz izrādi. Un es nekad neesmu domājusi par to, ka mani subjektīvie priekšstati par izrādi ir vairāk vērti par režisoru - profesionāļu iecerēm.
Es esmu ļoti punktuāls cilvēks un neko nejaucu. Mani var pārsteigt ar talantu, jo tas ir unikāls. Tik vienkārši :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
es izlasu gan , kaut vai tāpēc, ka Tu raksti īsi , ne tā kā es - gari un mani interesē
"Un es nekad neesmu domājusi par to, ka mani subjektīvie priekšstati par izrādi ir vairāk vērti par režisoru - profesionāļu iecerēm."
O, nē - tā gan nē - neputrojies - Tīrons , kuru Tu uztieci nav nekāds profesionālis. Pat ja tas atkal ir sīkumaini un sīki no manas puses, tad viss jeb būtība - slēpjas detaļās - mēdz teikt zinošie.
Vēl man šķiet, ka Tu pretrunās nonāc ar to, ka - iznāk , ka Tu pieņem - piedod par vulgaritāti - bez pārstrādāšanas, visu, ko Tev piedāvā režisori, ka iznāk, ka neko kritizēt - pateikt, uzrakstīt , ka tas nepatik, tas manuprāt nav izdevies, vai kaut kā tā - jā, ka tas viss ir slikti un nepareizi, bet Svētā Debess - tad iznāk, ka Tu esi latviete, jo teātrī notiekošo pieņem kā ticīgā , ar ticības spēku vien, bet es lūk, ne latviete un neticīgā. Man ļoti patīk teikt, ka es piederu protestantiem . Tā es jūtos šai dzīvē. Par to punktualitāti es domāju, ka tas gan ir iedzimts - jo man ģimenē visi ir kārtīgi un arī - laicīgi - es vienīgā esmu ticīgā un pa gaisu . Ne nu tagad jau nedaudz citādi ir - var ticēt arī ne gluži draudzei piederot, bet nu tomēr

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Es neputrojos. Atšķirībā no Tevis es pieņemu citus viedokļus. Un es cienu Tīrona viedokli, pat ja viņš nav režisors profesionālis.
Es nebraucu pa virsu un neiedomājos, ka visam jābūt tādam, kā es esmu iedomājusies, bet ļoti uzmanīgi skatos un klausos.
Atgriezīsimies pie raksta - es sāku ar to, ka arī esmu labticīgais skatītājs. Un neesmu nekāds teātra kritiķis, lai objektīvi spriestu par to, kas ir vai nav izdevies.
Tu atkal sienies visam klāt, jo nespēj pārliecināt. Savukārt es nevienu pārliecināt necenšos :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Mīļā, nesatraucies , ir jau labi. Katram savs. Vai tad es ko nost Tev ņemu. Un lai atzītu kādu viedokli man vajag pārliecību, ka ir vērts. Apmēram tāpat , kad jāprecās - vispirms jābūt pārliecībai , ar ticību vien par maz .
Nevajag uzreiz sludināt, ka es klausos un skatos neuzmanīgi. Arī tā mēdz būt, protams. Daudz daudz retāk, bet arī es mēdzu aiziet otrreiz uz izstādēm, uz koncertiem, izrādēm. Un otrā reizē kāds iespaids var izbālēt, bet kāds jauns rasties, visādi var būt.
Un par tiem kritiķiem nu gan - esi žēlīga tā rakstīt. Pirmais prātā nāk Atis Rozentāls - viņš tāds pats kritiķis kā Tu vai es. Sāc publicēt savas kritikas kroders.lv un Tevi sāks devēt par teātra kritiķi Saulespuķi. Nu ja Tev ticība to ļautu , tagad jau nevari.
Starp citu, visam jau nu es klāt nesienos , arī ar to pārspīlēt nevajag

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Tu pat sienies klāt tam, ka nesienies klāt. Visa šī sarakste ir mana pieklājīga atbildēšana uz Tavu piesiešanos kādam manam vārdam.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
mani Tu spiesdama nepiespiestu uz šitādu pieklājību - un priecājies, ja kāds, šai gadījumā kāda , Tev sienas klāt , esam jau tai pieturā , kurā vairs nav ne laika, ne intereses otram

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Ļoti labi, tad ar to arī beigsim, jo tas jau paliek destruktīvi.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
kaķa klepus mana stūrgalvība ! Destrukcija ir tā, ka katru gadu kultūrā tiek sumināti labākie , izcilākie. Bet - gandrīz vienmēr - gandrīz par 100% tā arī nav saprotams , kāpēc tad tieši šis režisors vai šī aktirse ir tie labākie. Tāpat - šis rakstnieks vai šī dzejniece, vai šī filma. Negribu te celt augšā Rešetina paziņojumus Spēlmanu nakts sakarā, vai Radzobes S. stāstīto kāda ir vērtējamo attieksme pret vērtētājiem. Bet sabiedrībā nav šobrīd tāda elementāra komunikācija vispār.

Šlāpins savas dzejas grāmatas iznākšanas sakarā priecīgs stāsta, cik daudziem ir interese par prozas un dzejas lasījumiem. Es to klausos un domāju - redz cik interesanti - es kā reiz spriedu, cik maz ir to, kuriem ir laiks un interese par šiem lasījumiem ....


Man ir jautājums - vērtēti un mums kā varoņi tie pasniegti talanti mākslā , vai talanti pielīšanā un sava tēla radīšanā.
Teātris ir publiska māksla, tēatris ir viena no būtiskākajām iespējām sabiedrībai sevi apzināties, izzināt, izvērtēt. Un bez sarunšānās, tikai ar tukšām frāzēm - man patīk, bet man nepatīk, tas zaudē savu nozīmi

Protams, ka man ļoti interesē Hermaņa mākslinieciskais redzējums par katoļiem un viņu pāvestu, bet domāju, ka šodienas hibrīdkara globālajos apstākļos tikpat aktuāla varētu būt izrāde par Vili Lāci, vai Andreju Upīti, vai Miķeli Valteru Ulmanis jau zemāks plaukts , bet ...
labi, pietiks ar .... cik tad var

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Destrukcija ir tad, kad mēģini citiem uzspiest savu viedokli, tai pat laikā nepieņemot citu, jo īpaši, ja neesi attiecīgās jomas profesionāle, tāpat kā es. Katram ir tiesības uz savu viedokli - režisoram, rakstniekam utt., utjpr. un es esmu par viedokļu apmaiņu, nevis par viedokļu apšaubīšanu.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
bet varbūt destrukcija ir arī tas, ka manu brīnīšanos un šaubīšanos Tu uztver kā pret sevi vērstu vardarbību - uzmākšanos ar viedokli ; varbūt viss atkal ir sarežģītāk
svēta lieta - radošās personas izvēles brīvība - bez ironijas -svēta lieta
bet - tikpat cieti ir tas, ka arī man ir svētas tiesības un konkrēti - tiesības uz savu viedokli, uz kritiku, uz kaut kā pilnīgu nepieņemšanu un noraidīšanu utt utjprj Protams, ka ne vienmēr man tas izdodas, bet es patiesi cenšos uzrakstīt , kāpēc es tā domāju vai es tā jūtos

Lūk, Tu raksti, ka spēj izrādi noskatīties izslēdzot savu kritisko domāšanu. Es nē - man būt šeit un tagad nozīmē visu laiku domāt līdzi un samērot notiekošo ar manu saprašanu. Jā Hermanis ir ģeniāls, bet Hermanis var būt arī garlaicīgs. Nu kaut vai izrādes par Puškinu, par sievietēm dzejniecēm - man tās ir garlaicīgas , jo ļoti dzeltenas. Ja Hermanim ir režisora tiesības, tad man ir skatītāja tiesības.
Starp citu - ko es ļoti novērtēju - ka JRT mājas lapā nedzēš kritiskos vērtējumus, kā to dara , piemēram, NT. NT cenzora darbošanās ir vājuma pazīme , padomju laiku uzturēšana pie dzīvības

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Varbūt Tu to neesi ievērojusi, bet tā esi Tu, kas sāk komentēt manus komentārus. Es tikai atbildu.
Hermanis runāja arī par to, ka, ja piemēram, viņam ienāktu prātā tagad iestudēt Induli un Āriju, cik būs tādu skatītāju, kas to patiesi spētu novērtēt - kādi 100, ne vairāk. Protams, tas nav rentabli.
NT pagājušajā sezonā iestudēja tikai latviešu autoru darbus. Rezultāts ir ļoti diskutabls, lielākā daļa tālāk par eksperimentu līmeni nav tikuši.
Savukārt DT mājas lapā arī vairs nav objektīvas ainas - vispār jau diezgan dīvaini, ja par brīvbiļetēm pēc tam jāraksta atsauksmes par izrādēm tipa #Skatītājsvērtē. Reiz bija reti stulba un neizdevusies izrāde, par ko viens inteliģents skatītājs ļoti tieši un trāpīgi uzrakstīja, ka prieks bija lasīt, taču ilgāk par dienu šī atsauksme nesaglabājās.
Par NT nekomentēšu - viņi arī pārāk komplimentāras atsauksmes nepublicē, tā kā kādu pārmēru saslavēt arī nav ētiski. JRT sākumā es arī rakstīju negatīvas atsauksmes un tās dzēsa ārā, tagad vairs nerakstu. Tāpēc arī pieturos pie principa, vai nu labu, vai neko.
Ir man kritiskā domāšana, taču es cenšos būt pozitīva.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
nesaki viss Saulespuķe , matemātika gan nav mana stiprā puse, bet robežās līdz 20 jūtos diezgan droša
Lasu Mikka Valtari - mans autors- ļoti patīk, bet - lūk, esam Delfos un viņš liek Turmam izteikties par grāmatām grieķu tempļos - 500 gadus pirms Kristus un Grieķijā?! Skaidrs, ka mans filtrs to tūlīt aizturēja un iedegās signālugunis.
Kad lasīju viņa Sinuhi - zvēru, ka neatceros neko tādu par ko būtu šaubījusies. Patika. Žēl, ka toreiz to grāmatu nevarēju nopirkt, tādu es gribētu savā plauktā.
Ai nu labi - pietiks te dauzīties. Es gan ar to pozitīvismu cenšos neaizrauties - jā, ja patīk, tad pa īstam un loti, ja nepatīk ,tad nē un sevi ar vainas apziņu neapgrūtinu, tikai vienmēr cenšos pati sev noformulēt vārdos un teikumos , kas nepatīk un kāpēc nepatīk.
Tad es sev piedodu visus gŗēkus un ieslēdzu imūnitāti pret manā virzienā raidītām negācijām.
Baltajā naktī biju uz virtuālajiem modernistiem un man tik nenormāli stipri sagribējās tās krāsas baudīt īstenībā , tā, ka var pieliekties tik tuvu , ka pati savu elpu sajūti - tā ir tīra skaista bauda - kaislības rimušas , palicis skaistums

lūk, kad matiss anrī meklēju jaunus izteiksmes veidus un veidoja sievietes skultpturu ar izstipetu vidukli un kariķētām rokām un kājām , tad nevienam - nu labi - gandrīz nevienam
skatītājam tas nepatika - tas ķēmīgais tēls, bet kad nāca pikaso un kubisti - tad matisa darbiem cēlās cenas , tad bija tīri labs

tāpēc - jā es kritizēju cerībā uz labāko , bet dzīvē viss mēdz būt citādāk un garantijas jau nav

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Kādreiz pusaudžu gados ar draudzeni gājām uz vienu filmu, ko abas ļoti gribējām redzēt. Rezultātā man filma patika, viņai ne dēļ nesakritības ar vēsturisko patiesību. Ar putām uz lūpām viņa stundām ņēmās man skaidrot, kāpēc tā filma nedrīkst man patikt. Tajā gadījumā man tas nebija tik principiāli un es viņai piekritu, jo vēsture nav mana stiprā puse. Taču ar to stāsts nebeidzās. Kāds, kas bija vēl gudrāks, savukārt izskaloja smadzenes viņai par tēmu, kāpēc mākslas un vēstures patiesības var atšķirties. Protams, viņai ar to atkal bija par maz, un viņa sāka mani pārliecināt par to, kāpēc filmai man ir jāpatīk. Kopš tiem laikiem es vairs neļaujos nekādām viedokļu svārstībām :)

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Es arī esmu labticīgais skatītājs. Tiekšanās pēc teātra laikam jau bija kaut kur zemapziņā iekodēta, jo atminos bērnībā, kad vecāki man ļāva kioskā izvēlēties žurnālu pēc patikas, tas bija biezs žurnāls bez bildēm par teātri. Un es to arī izlasīju, no sākuma līdz beigām. Savā laikā vēlējos būt par teātra kritiķi, bet labi apzinājos, ka iestājeksāmenus krievu valodā nenokārtošu. Laiku pa laikam aizdomājos, ka varētu vest blogu par teātri tādā veidā, kas rosinātu diskusijas un viedokļu apmaiņu

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Labrītiņ, Vai tomēr nav tā, ka ģimene un vide noteica Tavu ..hmm .... patiku pret teātri , ka iedzimtā zinātkāre paliktu neapmierināta , ja būtu citi apstākļi ?
Es augu ļoti nabadzīgos apstākļos, bet to sapratu tikai kādos 30 gados. Tad es arī sapratu , ka man dzīvē lielā veiksme ir mana mamma, kura no pilsētas nākot stiepa tīkliņus ar grāmatām un mazu sainīti ar saldumiem, kaut gan es vienmēr domāju - kāpēc nevarētu būt otrādi - maza grāmatiņa, bet liels maiss ar saldumiem. Mamma mūs vienmēr visus piecus veda uz teātriem, koncertiem ,laida ekskursijās,kamēr citus vecāki nelaida, jo neesot , ko dot kabatasnaudu līdz .Mēs labi izbraucāmies bez kabatas naudām.
Atceros kā plēsāmies, kurš lasīs latviešu tautas pasakas un anekdotes, tā plēsāmies, ka grāmatu saplēsām un tad nu gan pērienu dabūjām, jo grāmatās nedrīkstēja ne rakstīt, ne ar zīmuli , ko vilkt, bija jālieto grāmatzīmes , bet saplēst grāmatu .... mana nabaga mamma, nabaga mēs , viņai tas noteikti piedeva lielas dusmas, jo pērienu vēl tagad atceros .

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Absolūti ne, cilvēki nedzīvo saskaņā ar Taviem priekšstatiem, mīļā sirds. Ģimenei ar teātri nebija nekāda sakara, videi tāpat. Man vienmēr ir bijis pašai savs viedoklis.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
man ir divi bērni - viens mans, otrs audžubērns - mans bērns ir tāds pats gramatu lasītājs kā es, audžubērns - nē - un man tam ir tikai viens skaidrojums - savu bērnu kopš dzimšanas midzināju ar pasaku grāmatām - audžubērns par gramatām uzzināju skolas gados - es tā kā mēģināju pievērst lasīšanai, brīnumainajai gramat pasaulei - bet domāju, ka neizdevās - vismaz ar savu bērnu varu izrunāt par gramatām, kuras ir vajag izlasīt , lai saprastu pasauli , kuras, lai baudītu literatūru , bet ar audžubērnu tādas sarunas par lasīšanu joprojām nenotiek

Tatad - padodies vai kā?

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Stāsts jau vispār nav par Tevi, bet par teātri. Ne visi grāmatu lasīšanai piešķir tik lielu nozīmi kā Tu - arī tie, kam bērnībā lasītas priekšā grāmatas. Nav jāpiemeklē kaut kādi attaisnojumi negribēšanai, ar varu mīļš nekļūsi :)

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Tu jau zini, ka es vienmēr ar interesi lasu, ko Tu raksti. Tavu blogu es lasītu, nezinu vai visu no a līdz z , bet lasītu.
Tomēr, nē, Tu nevari noliegt vides un ģimenes ietekmi uz sevi kā personību. Tas ir zinātniski pierādīts , ka tā ir. Man žēl, ja Tev tas nepatīk, bet man šoreiz ir taisnība - a priori . Ja es būtu piedzimusi un uzaugusi Ņujorkas ebrejietes ģimenē , teiksim būtu Sonntāgas meita - tad es nestrēbtu kafiju pie darbgalda komentārus rakstot . Un padomā par jaunāko bērnu fenomenu daudzbērnu ģimenēs ? Arī skolotājiem ir būtiska nozīme katra cilvēka dzīvē. To taču Tu nenoliegsi?

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Tu taču nenoliegsi arī, ka augsti intelektuālu un situētu cilvēku ģimenēs izaug dzērāji un narkomāni, tāpat dzērāju ģimenēs piedzimst nākamie profesori. Visādi gadās. Tas ir atkarīgs no katra iekšējā kodola - kāds iznīkst vislabvēlīgākajos apstākļos, cits visnožēlojamākās situācijās tiek uz augšu par spīti visam. Rakstura jautājums, kā saka.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
laikam jau ne par tēmu aizgājām , bet - jautājums tomēr atkal ir - kā šajās ģimenēs audzina bērnus - kā pasaules karaļus, kuriem visi citi cilvēki ir tikai kalpošanai, vai kā domājošus un atbildīgus cilvēkus.
IR komentārso tāds čekas represiju upuris Atis Priedītis visu laiku raksta - cerēju, ka tiem varmākām , kuri mani mocīja, modīsies sirdsapziņas. Velti cerēts - jo iespējams, ka tie ir cilvēki, kuri visoār nespēj pat domāt tādās kategorijās kā sirdsapziņa, gods, taisnīgums, draudzība. Viņš vienkārši tā ir audzināts.
Luk, RLaikā ir intervija ar S.Mamfordu - britu filosofu, viņš saka, ka vārdu filosofija viņš pirmoreiz izdzirdēja tikai skolas gados. Ja skolā viņš netiktu virzīts lasīt, domāt meklēt - nū .... nezinu vai ar iedzimto zinātkāri izzināt pasauli, brīnīties par to - būtu pieticis, lai kļūtu par filosofu.
Tā kā - protams, katram ir arī sava zvaigzņu karte - nekad to nenoliegšu, bet tad Tev jāpiekrīt , ka tā miejiedarbojas ar vidi un cilvēkiem, kuri ir Tev apkārt.
Esi domājusi , kā Te būtu dzīvot islāma pasaulē?

Sunflower W
pirms 4 gadiem
Kā zināms, arī vienā ģimenē audzināti bērni ir absolūti atšķirīgi. Un katrs mums mijiedarbojas atšķirīgi, neesam jau roboti.

Pauls Bankovskis
pirms 4 gadiem
https://astridlindgrenmemorialaward.wordpress.com/2015/12/17/children-need-art-and-stories-and-poems-and-music-as-much-as-they-need-love-and-food-and-fresh-air-and-play/

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Paul, bet ko Jūs domājiet par mūsu aktieriem ? Vai aktierim ir jābūt personībai un kurā brīdī, kā aktieris sākas kā personība?
Es skatījos kultūras devu un sāku par to spriest ar savu draugu.

Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
protams, tieši tāpēc manuprāt, Latvijas bērni būtu vairak jāved uz koncertiem un teātriem -
Šai ziņā man ļoti patīk mākslas muzeji. Nesen biju komandējumā un tur bija garā ceturtdiena un izrādās, ka skolēniem un studentiem un pensionāriem arī lētās biļetes, trešdeinā vispār bezmaksas. Žēl, ka mūsu NMM šo iespēju atcēla - vismaz vienu bezmaksas dienu muzeja pamatkolekcijas apguvei. Domāju, ka daudzi to izmantotu un tas būtu patiesi būtisks ieguldījums sabiedrības izglītošanā.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!