Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
es pasauli uztveru caur sociālās netaisnības prizmu - mazgāšanās ieradumi ir jāmaina, jo Rīgā ūdens ir šampanieša , nu labi - dzirsktošā vīna cenā. Tad ir jādomā un jārēķina, ko atļauties. Ja gribas kādā starpbrīdī iedzert glāzi dzirkstošā , tad dušā iešana jāatliek. Matemātika te ir gauži vienkārša un skarba. Kā pati dzīve.
Nu māksliniekiem viss ir citādāk. Man nodokļus palielināja, sociālās garantijas samazināja, toties šiem tagad algas pa lielo, komandējumos pa pasauli vispār varēs doties visi korī un droši laisties pāri Ekvadorai nenolaižoties , paga - jā vēl stipendiju skaits tik liels, ka pakaļ metīšot.
Un pats galvenais - atbildība nekāda.
Vai dzīve šiem nav izdevusies?
Nu māksliniekiem viss ir citādāk. Man nodokļus palielināja, sociālās garantijas samazināja, toties šiem tagad algas pa lielo, komandējumos pa pasauli vispār varēs doties visi korī un droši laisties pāri Ekvadorai nenolaižoties , paga - jā vēl stipendiju skaits tik liels, ka pakaļ metīšot.
Un pats galvenais - atbildība nekāda.
Vai dzīve šiem nav izdevusies?
Aleksandrs Kabakovs
pirms 4 gadiem
Ir. Tieši tādēļ par cenu nesūkstāmies, mazgājamies dzirkstošajā vīnā un izvairāmies dabūt pa galvu ar pakaļ mestajām stipendijām.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
lēnām pār tiltu - kad petīju sarakstus, kuri tad ir tie laimīgie VKKF kulttūristi - tur bija cits Aleksandrs - Zapoļs. Par Jums ziņas ir citādas - ''Aleksandrs ir labiešu guļamrajonā audzis centrists un vidusskolnieks-latvietis. Kvēli mīl sabiedrību, bet necieš svešus cilvēkus, it īpaši suņus. Cenšas, ar apsveicamu regularitāti, cītīgi rakstīt uz papīra visu vai neko.'' - jauneklis ar pretenzijām - var būt mērķējiet uz kaut ko līdzīgu -
''Aleksandrs Kabakovs ir rakstnieks, kura biogrāfijasāka 1943. gadā Novosibirskas pilsētā. Šajā pilsētā Otrajā pasaules karā tika evakuēti viņa vecāki - Frida Isaakovna un Abrams Jakovļevičs. Viņa tēvs bija raķešu virsnieks, un savā bērnībā Aleksandrs dzīvoja tipiskā militārā ģimenē, kas bieži mainīja viņa dzīvesvietu. Lielākā daļa viņa bērnības, nākotnes rakstnieks pavadīja tādās militārajās pilsētās kā Orša un Kapustins Jars. Tas bija otrajā pilsētā, kur tajā laikā atradās raķešu diapazons, kur atradās nākamā publicistu tēvs.'' - bet nu tad jāpaaugās; jāpastiepjās un tad var mānīt tantes par švammēšanos šampja vvannās - vecas esam , jā, bet ne jau nu tik ļoti
''Aleksandrs Kabakovs ir rakstnieks, kura biogrāfijasāka 1943. gadā Novosibirskas pilsētā. Šajā pilsētā Otrajā pasaules karā tika evakuēti viņa vecāki - Frida Isaakovna un Abrams Jakovļevičs. Viņa tēvs bija raķešu virsnieks, un savā bērnībā Aleksandrs dzīvoja tipiskā militārā ģimenē, kas bieži mainīja viņa dzīvesvietu. Lielākā daļa viņa bērnības, nākotnes rakstnieks pavadīja tādās militārajās pilsētās kā Orša un Kapustins Jars. Tas bija otrajā pilsētā, kur tajā laikā atradās raķešu diapazons, kur atradās nākamā publicistu tēvs.'' - bet nu tad jāpaaugās; jāpastiepjās un tad var mānīt tantes par švammēšanos šampja vvannās - vecas esam , jā, bet ne jau nu tik ļoti
Blogs
23.09.2019
3
Mazgājas tikai tie, kam slinkums kasīties