Sunflower W
pirms 4 gadiem
Ģirts Ančevskis
pirms 4 gadiem
Kaut kā nepamet doma par pēdējā laikā arvien vairāk dominējošo "ārišķīgo teātri" ("Purva bridējs ugunī"), kurš noslogo ausis, acis, bet, ja tā var sacīt, neietrāpa sirdī'; kur ir pilns ar simboliem un katrs var atrast dajebko, bet nav paša galvenā - atkal, ja tā var sacīt, "uzrunas dvēselei".
Pietrūkst tādu ezeriņu - tikai aktieris, teksts, sižets, aktiermāksla, vienkāršība - un pēkšņi laicīgais saplūst ar Pārlaicīgo.
Teātris
09.01.2020
2
Latvijas teātris 2010–2019: atbalsis un runča Leopolda aicinājums