Kā nesapīties meistarībā un likt skatītājiem trīsēt baudā

Laikam tiešām jāseko padomam un jāskatās vairāk nekā vienreiz - pagaidām galvenā izjūta skatoties bija nevis aizrautīga sekošana līdzi sižeta savērpumiem vai daudz piesauktajam jutekliskumam, bet sajūta, ka aiz šī dekoratīvā, pārskaistinātā kiča slēpjas gluži vienkārši režisora izsmiekls par skatītāju, kurš uzķēries un pilnā nopietnībā šo visu vēro. Un par to daudz piesaukto jutekliskumu - nedarbojas un nepārliecina nevienā brīdī. Viss caurcaurēm neīsts. Kā sīpols - lobi, cik gribi, bet nekāda kodola jau tur vidū nav...