Ir jāturpina darīt

Par manām domām šinī sakarā es nemaz neesmu runājis.

Ir tik daudz kas nesaprotams tevis teiktajā.
Kur ir uzbrukums patriarhālās ģimenes modelim?
Kas vainas tam, ka laulība ir vienpusēji laužama? Kāda būtu tevis ieteiktā alternatīva?
Tradicionāli “smaguma centrs” laulībām nekad nav bijis bērna radīšana vai audzināšana, bet mantas dalīšana un dažāda veida līgumu slēgšana. Tas, ka tas ir pārbīdījies uz “ego” taisni arī nozīmē fokusēšanos uz savu bērnu audzināšanu.
Kādu “morālo un ekonomisko stimulu” pārbīdi kompensē vēsturiskās dzimumu lomas? Un kādus šos stimulus Tu uzskati par pareiziem?
Ja LGBT kustība devalvē mātes un tēva lomu, tad varbūt šīs lomas ir devalvējamas, tātad nav neaizstājamas. Piemēram, bērnam varbūt ir pietiekami labi ar vecmammu un vectēvu, ja bioloģiskie vecāki ir agresīvi alkoholiķi? Šo piemēru var vispārināt. Par to vērts padomāt.
Tālāk, kad izteicies ironiski, komentēt grūti, taču dažreiz par sevis izvirzīto ironisko jautājumu vērts padomāt pavisam nopietni, un varbūt tad atbilde vairs nebūs tik vienpusīga. Piemēram, kad ironiski apgalvo, ka “iedalījums vīriešos un sievietēs ir neiekļaujošs un kalpo citādības apspiešanai”, ir ironisks kvadrātā, jo šāds ironisks komentārs arī kalpo par piemēru tam, ka tā šis iedalījums VAR tikt izmantots.
Visbeidzot – neredzu kā dzimuma vai jebkāda cita veida izvēles (apzināšanos) veicinoša audzināšana cilvēku var ietekmēt negatīvi.
Kas ir bīstami sociālie eksperimenti? С точностью на оборот – apzīmēt kādu sabiedrības daļu par mazāk vērtīgu un tādēļ apveltīt to ar tiesību ierobežojumiem. Vai vēl trakāk... nu... vēsture zina daudz piemērus.

Tas, ka homoseksuāliem cilvēkiem ir tādas pat tiesības, nenozīmē, ka heteroseksuāliem to kļūst mazāk, nedomāju, ka ir jāsatraucās par jaunās paaudzes nevēlēšanos "veidot stabilu turpināties spējīgu sabiedrību", cik noprotu domāts veidot ģimenes, bet tā taču ir bioloģija-atstāt savus gēnus, tā ir bijis un paliks. Fakts, ka kādi 10% cilvēku nevairojas nav novedis pie cilvēces izmiršanas.

Uzbrukums patriarhālās ģimenes modelim jau ir vainagojos ar rezultātu, ka Rietumos laulība no nelaužama beztermiņa kontrakta ar mērķi radīt bērnus ir pārvērtusies par vienpusēji laužamu nenoteikta termiņa darījumu, kura pamatā ir (homo/hetero)seksualitātes apmierināšana. Šī transformācija ir pārbīdījusi smaguma centru no bērniem uz darījuma slēdzēju ego, turklāt kontrakta terminējamais raksturs (laužams arī nepastāvot otras puses līguma nosacījumu pārkāpumiem) nozīmē, ka ilgtermiņa ieguldījumi kā bērnu radīšana būtībā nav izdevīga stratēģija.

Morālo vērtību un ekonomisko stimulu pārbīdi pašlaik inerces pēc zināmā mērā vēl kompensē vēsturiskās dzimumlomas, bet LGBT kustība tieši vai netieši veicina dzimumlomu eroziju un mātes un tēva lomu devalvāciju. Būtu dīvaini, ja kustības teorētiķi atzītu, ka ģimenē vīrieši ir pārāki tēvi par sievietēm un sievietes ir pārākas mātes par vīriešiem. Un vispār cilvēku iedalījums vīriešos un sievietēs taču ir neiekļaujošs un kalpo citādības apspiešanai. Šādā perspektīvā ir acīm redzams, ka teorētiķu virzītajā neskaitāmo dzimumu un dzimšu varavīksnē arī binārais tēvs/māte vecāku iedalījums ir šķērslis, kas maisās pa kājām progresam. Latvijā līdz šai progresa stadijai vēl kāds ceļš ejams, bet LGBTQ kustības cīņas priekšpostenis jau ir ne vien dzimumneitrāla, bet dzimumizvēli atbalstoša un veicinoša audzināšana. Ja šie nav radikāli un bīstami sociālie eksperimenti, tad kas vispār tādi ir?

Devalvēt – aizpildīt vārdu ar citu bezvērtīgu saturu – var visu ko, vai tā būtu laulība, ģimene, vai arī māte, tēvs utt. Uzbrukums patriarhālai ģimenei ir sen noticis fakts, un LGBTQ tiešu atbildību par to nenes. Otrā viļņa feministes, starp kurām bija ne mazums lesbiešu, kā vienu no mērķiem izvirzīja laulības un nukleāras ģimenes iznīcināšanu, un šis mērķis būtībā ir sekmīgi īstenots. Laulība un ģimene, kā nosaukums turpina pastāvēt, bet sabiedrības apziņā, runājot par laulību kā sociālu līgumu, pirmais kas ienāk prātā (šķiet, arī tev) ir īpašuma un nākotnes ienākumu sadales jautājumi laulības šķiršanas gadījumā, nevis vienošanās kopā izaudzināt bērnus.

Šķiršanās, kas tradicionāli bija margināls gadījums, sabiedrības uztverē ir normalizēts un padarīts iepriekšparedzams (pagaidu) savienības noslēgums. Laulība mūsdienu rietumu pasaulē var tikt šķirta pat vien tādēļ, ja viena no pusēm, piemēram, "vairs nejūtas apmierināta" un grib "meklēt sevi". Šāda ģimenes struktūras nestabilitāte ir ekonomisks stimuls (vārda visplašākā nozīmē), kas daudz vairāk attur no bērnu radīšanas, nekā trūcīgi ekonomiskie apstākļi. No visas sabiedrības perspektīvas raugoties, iznākums ir destruktīvs un nav ilgtspējīgs.

Par gejiem un lesbietēm runājot, nekas nebūtu iebilstams, ja cīņa par tiesībām aprobežotos ar homoseksuālo attiecību dekriminalizāciju un indivīdus nediskriminējošu attieksmi likumdošanā. Mūsu dalība ES vien apliecina, kā visi šie indivīda brīvības aspekti ir sen sniegti. Problēma ir tā, ka LGBTQ kustības prasības neaprobežojas ar indivīda brīvībām, bet ietver sabiedrības struktūras pamatelementu kā laulība un ģimene tālāku pārveidošanu kā juridiski valsts likumdošanā, tā jēdzieniski sabiedrības apziņā. LGBTQ kustības teorētiķi virza koncepcijas, kuras tu nodēvēji par ironiskām. Ironija ir tā, ka mums šīs šķietami neprātīgās idejas tādas šķiet, jo mūsu sabiedrībai tās vēl atrodas ārpus Overtona loga sadaļas "pieņemami", bet citviet Eiropā tās ir "saprātīgo" risinājumu dienaskārtībā vismaz kā viena no alternatīvām, ja ne vispārējas izglītības/audzināšanas politikas normas statusā. Pagaidām, jo "Mozaīka" sola turpināt darīt.

Vārds homofobija ir zaudējis nozīmi un pārtapis par lamuvārdu oponentu apvainošanai, un neiederas civilizētā diskusijā. Ir maz cilvēku, kuri līdzīgi klaustrofobijas slimniekiem, kas krīt panikā, aizveroties, piemēram, lifta durvīm, izjustu iracionālas bailes saskarsmē ar homoseksuāliem cilvēkiem. Savukārt iebildumi ideoloģijai nav fobija, bet opozīcija, un opozīcijā LGBT ideoloģijai ir arī homoseksuāli cilvēki.

Jā, var iebilst, ka LGBT kustībai nav vienotas un nemainīgas ideoloģijas, bet, vērojot, kā rietumvalstīs ticis pārbīdīts izvirzīto prasību Overtona logs, var izsecināt, ka mērķi ir cīņa pret heteronormatīvu ģimenes modeli; padarīt vīrieša un sievietes savienību par vēl vienu citādību dažādo "ģimenes" modeļu spektrā; reducēt mātes un tēva jēdzienus kā normas variantu, kas nav iekļaujoši, runājot par "vecākiem"; izšķīdināt šaubās pašus vīrieša un sievietes jēdzienus, sabiedrības apziņā normalizējot psihiskas vai ģenētiskas novirzes; audzināt paaudzi, kas nesaprot, kas paši ir un nespēj veidot stabilu turpināties spējīgu sabiedrību.

Ar seksuāliem disidentiem viss ir skaidrs. Ja "TAS" notiek arī dzīvnieku pasaulē, tad tā nav cilvēku radīta problēma. Homofobija ir parādība, kas izriet no cilvēku dabas nesaprašanas.