Ieraudzīt sevi

Toreiz esam stāvējuši gluži blakus..., tagad man ir tādas PĀRDOMAS:

23.AUGUSTS 1987-1989-2019.

1987.gadā pie BRĪVĪBAS PIEMINEKĻA mēs, pirmoreiz jau vairāki tūkstoši, atklāti demonstrējām nesamierināšanos ar padomju okupāciju (tiku tur aizturēts un aizvests uz milicijas pārvaldi).

1989.gadā mēs, jau pāris miljoni baltiešu, sadevāmies rokās (biju Rīgā uz Akmens tilta pāri Daugavai), ticot, ka BALTIJAS CEĻŠ vedīs uz neatkarību un brīvību. Toreiz bijām pilni spēka un degsmes cīņai pret okupantiem.

2019.gads. KĀDA BRĪVĪBA IR IZCĪNĪTA?
Ir pagājuši 30 gadi - lielākoties esam jau pensijā vai tuvu šim vecumam. Vairāk kā 60 tūkstoši saņemam pensiju 70-84 eiro mēnesī. Lai arī necerējām uz spožām vecumdienām, taču par ļauniem murgiem būtu nosaukuši paredzējumu, ka pensija nedos iespēju pat visknapākai izdzīvošanai. Tomēr jau 90.gadu sākumā nācās saprast, ka BRĪVĪBU esam izcīnījuši visādiem PARAZĪTIEM - prihvatizatoriem, augļotājiem, utml. afēristiem un kampējiem, kas nu varēja brīvi raust mantu un naudu. Tie prata uztaisīt sev arī pensijas 10-19 tūkstošus eiro mēnesī (ierindas pensionārs šādu summu saņems 10-20 gados).

Lai būtu TŪKSTOTIS MILJONĀRU, ir jābūt arī NABAGU MILJONAM, - kā mēslojumam, no kā izsūkt pēdējo, lai varētu lepni uzdzīvot pašmāju un citzemju likumīgo laupītāju bandas un to apkalpotāji: bandīti baltās apkaklītēs - deputāti, ministri, tiesneši, administratori, tiesu izpildītāji, VID u.c. ierēdņi.

Sociālismu atnesušo okupantu vara bija nelikumīga, to mums ļāva it kā nomainīt. Kapitālistisko SUMPURŅU VARA IR LIKUMĪGA, jo Latvija tagad esot neatkarīga un brīva (bet no brīvās tēvzemes jau izdzīti pusmiljons pilsoņi). Vai bija vērts cīnīties pret padomju režīmu (kopš 1972.gada VDK mani vairākkārt aicināja uz pārrunām, cenšoties pāraudzināt), ja tagad te saimnieko cilvēknīdēji, kas ļaunāki par sarkanajiem okupantiem...

Pirms 30 gadiem, kad mēs sirsnīgi vienojāmies Baltijas Ceļā, alkatīgi iznireļi jau bija sākuši vienoties shēmās, lai varētu kampt un laupīt. Tas viņiem ir izdevies, - Latvijas valsts ir nozagta, mēs ESAM IZMESTI BALTIJAS CEĻA GRĀVMALĒS..., mūsu bērni, ja šeit paliks, arī būs mēslojums šiem sumpurņiem un viņu pēcnācējiem.

Atvainojos "veiksmes stāstu" varoņiem un stāstītājiem.

Jā, un Vācieša "Pūt, vējiņi" , kurā patiesi atspoguļota visa latviešu tautas vēsture, simtgades kontekstā neatceros ne reizi pieminētu. Diezgan ātri no Atmodas laika romantikas noslīdējāt uz dalīšanu "ideoloģiski pareizajos" un ne tik pareizajos dzejniekos, rakstniekos. Pilnībā atkārtojot pad.laiku sistēmu. Tāpat arī ar birokrātiju, kura, šķita tikai pad.valstī var būt absurda un pilsonim nedraudzīga. Izrādījās, ka neatkarīgajā valstī tā arī var būt tikpat nedraudzīga. Atšķirība tikai, ka toreiz no tās nevarēja izvairīties, šodien var izvairīties , aizbraucot uz citu valsti ar draudzīgāku birokrātiju. Laikam jau tas arī ir sasniegums.

p.s.-par tiem aizbraukušajiem, braucošajiem, galu galā, atbraucošajiem- pēeseresa laikos pat padomāt nedrīkstēja.. Ja vajadzēs, stāvēšu atkal- Latvija, arī Lietuva un Igaunija ir manas Mājas.

man šos patiešām latviešu jauno laiku vēsturē svvētos mirkļus totāli sabojāja čekas klaudzinātāju klātesamība ltv1 reklāmās par BALTIJAS CEĻU , policijas specvienību grozīšanās gar 300 miermīlīgiem protestētājiem Dundagā un rīta ziņu izlasīšana LATVIJAS medijos
protams, arī tas, ka otro nedēļu nevaru no sava apsaimniekotāja dabūt izziņu , ka mūsu māja ir siltināta, lai dabūtu NĪN atlaidi