Globālās sasilšanas upuris

Ja pareizi sapratu, tad grāmata bija vāciski. Par ko tad brīnīties.
Vispār, kaut kur lasiju, ka vienā no Francijas galvenajām bibliotēkām ir vairāk nekā miljons grāmatu, kuras simts gados nav pieprsītas NE REIZI.
No savas puses, kā profesionāli iesaistīts, varu sacīt, ka labas grāmatas lasa maz. Daudz mazāk, nekā varētu vēlēties. Un sliktas grāmatas lasa daudz. Daudz vairāk, nekā varētu vēlēties.
Tiem, kas apgalvo, ka lasīt nav laika, gribu jautāt, bet vai jūs zināt, kam tiek notērētas jūsu 24h 7 dienas nedēļā? Esat skaitījuši? Vai nebūs tā, ka stingri saskaitot, atklāsies brīnumu lietas?

Paldies par rakstu. Tādas grāmatas nelasu (taisnība, ka nav laika), tāpēc vienīgais ieskats "aktuālajā literatūrā" ir šādā netiešā veidā. Ja spriež pēc citātiem - nekas daudz arī nav zaudēts, viss šķiet kaut kur jau lasīts un dzirdēts, varbūt pats redzēts Holivudas filmā, kādam varonim zemā balsī murminot aizkustinošas mūzikas fonā.

@Spīdola - "Kultūrtauta" gan ir tāds savāds jēdziens - kultūra taču ir visiem, var runāt vienīgi par "kultivācijas" pakāpēm. Bet es saprotu, par ko Jūs runājat. Pirms pāris gadiem kāds darbonis izteicās, ka Latvijā labu literatūru lasa pāris tūkstoši cilvēku, un es pieņemu, ka tā varētu būt. Vēl mazāka saujiņa cilvēku ir tie, kas kaut ko rada. Un pārējiem (labākajā gadījumā) pietiek ar jauno Denu Braunu u.c. dižpārdokļiem, ko par labu atzinuši amerikāņi vai kāds cits.

pret narkodīlriem man nekad nav bijusi kaut jel vismazākā līdzjūtība. Par maz sēdējis cietumos,lūk,ko es varu teikt.
Bet - paņēmu lasīšanai tādu grāmatu - Günter Grass - "Grimms Wörter. Eine Liebeserklärung" kopš 2009.gada es šai bibliotēkas grāmatai esmu trešā lasītāja. Un tas man lika aizdomāties - vai mēs varam sevi saukt par kultūrtautu,vai tiešām tādi esam, jeb tikai izliekamies, tiecamies uz to.

mūsdienās var atļauties lasīt vienīgi tad, ja ir labi daudz brīva laika - nav tik traki. Vakaros neskaties tālrādi, bet palasi labu grāmatu - un Šāntarāms viennozīmīgi tiešām ir laba grāmata!