Viktors Bērziņš
pirms 4 gadiem
Nav tik vienkārši.
Ko mums domāt par Frederiku Žolio Kiri, kurš 1949.gadā sajutās pietiekoši kompetents liecināt par labu staļinistu dienas lapai “Les Lettres françaises” pret pārbēdzēja Kravčenko grāmatu «I Chose Freedom»? No kurienes it kā kritiski spriest spējīgs cilvēciņš iedomājās sevi zinošu par dzīvi darbaļaužu tēvzemē? Par laimi toreiz pat franču tiesa spēja novērtēt viņa un citu kreiso it kā intelektuāļu (Sarts, Aragons) augsto erudīciju.


It kā zinātnieku morālā autoritāte Nils Bors pēc kara aicināja pa fikso nodot kodoltehnoloģijas Staļinam. Laime, ka netika uzklausīts, ar īso aizkavēšanos pietika, lai ūsainim pietrūktu laika sarīkot iecerēto lielkaru. Kāda izskatītos pasaule, ja piepildītos Bora gribētais?
Vai novēlēsim abiem saņemt prasīto, tas ir – atkārtot Vavilova likteni? Nebūtu iebildumu, tikai negribu piebiedroties.
Vēl par augsto morāli – skandināvu gara milzis nevarēja nezināt Somijas likteni. Jo vairāk tāpēc, ka jau 1940.gadā pēc Baltijas “atbrīvošanas” toreiz mazpazīstama zviedru kantoriste, vēlāk labi pazīstamā bērnu rakstniece gan spēja saskatīt nacionālsociālistu un komunistu vienādi agresīvo dabu (ieraksti dienasgrāmatā ir pieejami)
Ko tad nu teiksim par mūsdienu progresīvi humānajiem intelekta spīdekļiem? Nu tiem, kuri tik cēli daino par vienotu Eiropu līdz Vlaģīvastōkai un nosoda un NATO paplašināšanos kā necieņu pret miermīlīgo Krievzemi (slaidi uzspļaujot uz to, ka dažas it kā brīvas valstis pašas kaut ko nesaprotamu gribējušas)?
Nezinu ko citi, es tā “ģēņiju” ideju nenovēršamās sekas baudīt negribu.

jurniece
pirms 4 gadiem
Jā, tas tiešām ir sarežģīti. Īpaši, ja paši sliecamies sarežģīt. Nošķirt varētu samērā vienkārši. Piešķir prēmiju literatūrā, bet nepiešķir Miera prēmiju. Par sasniegumiem apbalvo, par noziegumu soda. Un nedomāju, ka te ir nozīme noilgumam vai paša cilvēka paskaidrojumiem. Nedomāju, ka jebkādi politiskie vai sadzīviskie uzskati būti pārnesami uz radošā darba vērtējumu. Ja vien tie paši par sevi šo darbību neietekmē(kas arī gadās). Tāpat kā neuzskatu par pieņemamu radošo darbu vērtēt nevis pēc mākslinieciskās kvalitāte, bet pēc tajā skartajām sociāli-politiskajām tēmām(gadās biežāk).

Krista Z
pirms 4 gadiem
Šī robeža, kur un vai jānošķir publiskas personas profesionālais un privātais tēls, šķiet nekad nebūs skaidra. Un tas nenoliedzami draud ar biežiem 'dubultajiem standartiem' - kā nekā, šim autoram Nobela prēmiju piešķīra, bet fon Trīru par nacistiskiem izteikumiem izraidīja no Kannu pulciņa; ar me too kustību šis jautājums kļūst tikai vēl aktuālāks - cik ļoti mēs vērtējam cilvēku aiz aktiera, rakstnieka vai jebkuras citas publiskas personas. Mans personīgais viedoklis - kamēr savos darbos netiek aicināts uz lielākai sabiedrībai nepieņemu rīcību, cita cilvēka privātā dzīve nav mana darīšana. Bet arī šis viedoklis ir ļoti izplūdis un ar iespējamiem izņēmiem :)
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!