AndaZ Z
pirms 5 gadiem
Elmārs Seņkovs Ir izcils. Un to pierāda šīs dienas izrāde. Tā gribās padalīties ar iespaidiem, bet tomēr pagaidīšu kritiķu recenzijas - salīdzināt vai kritiķim un skatītājam raisās līdzīgas asociācijas un domas.
Sunflower W
pirms 5 gadiem
Man sakrita gan ar Ievu Rodiņu (kroders.lv), gan ar Maiju Svarinsku (la.lv).
jurniece
pirms 5 gadiem
Varējāt jau padalīties. Diez vai kritiķi ietekmētos no jūsu pārdomām. Arī domāju apmeklēt šo izrādi.
AndaZ Z
pirms 5 gadiem
Protams, ka neietekmētos :) Pirmizrāde gan nav izrāde pēc kuras būtu aktierspēle jāiztirzā, jo man šķita, ka ne Baiba, ne Uldis nebija "uzdevumu augstumos". Bet - iespēlējās un turpmākās izrādēs jau bija OK.
Mans viedoklis atšķiras no kritiķu viedokļa (skatījuma) par dažiem izrādes akcentiem. Vienā tikšanās reizē Elmāram Seņkovam jautāju: kā viņš "skatās" uz to, ka skatītājs izrādē redz kaut ko pavisam citu, nekā viņš kā režisors ir domājis. Nu vairs neatceros, atbildi, atceros, ka viņš bija diezgan izbrīnīts par tādu jautājumu.
Tad nu es arī filmas aktieru iesaistīšanu izrādē es brīžiem uztvēru pavisam savādāk.
Piemēram, alkohola pudeles pasniegšanu jaunajam es uztvēru kā - mēs, vecāki/vecvecāki/krustvecāki... arvienvārdsakot- vecākās paaudzes cilvēki, esam tie, kas jaunietim pasniedz pirmo alkohola glāzi un mums ir jāuzņemas atbildība par turpmākajām sekām - jauniešu atkarību no alkohola.
Kairišas-Zanes uznākšanu ainā ar Gatiņu: tai brīdī, kad uznāca abas Zanes - jaunā, staltā un vecā, salīkusī - uztvēru to kā asociāciju kā sāpes, pazemojums, naids mūs izmaina: mēs kļūstam veci iekšēji, mēs novecojam dvēselē.
"Zelta jūra" pēdējā ainā kas Uldis iznes no Daugavas dzīlēm Baibu - viss pasaules zelts var būt mums pie kājām, bet tas neko mums nenozīmē, tai brīdī, kad esam zaudējuši pašu tuvāko un dārgāko.
Lūk, tādas ir dažas manas asociācijas.
FB atļāvos izteikties, ka ne visiem iesaku apmeklēt šo izrādi. Ja neesi gatavs domāt, analizēt, meklēt jēgu, bet gaidi filmas klonu - tad labāk nenāc! šī nav viegli skatāma izrāde un redzēju jau pirmizrādē "cilvēku-parasto" reakciju: kas tas bija, ko redzēju??
Negribētos gan, lai šī izrāde iekļūst otrā galējībā - vai nu labu vai neko (kā par himnu vai karogu). Izrāde ir izrāde un kritiķim jāvar kritiski spriest.
Daži ārzemju latvieši ar kuriem parunājos, ļoti kritiski izteicās par Ortas, Ciepas, Andas tēliem.... tā, ka....
Man patīk Seņkova izrādes - viņa skatījums uz lietām. Žēl, ka viņa "Trīne" palika nesaprasta (nezin kāpēc Gogoļa "Precības" gan aizgāja "uz urā"? Varbūt Blaumani nedrīkst tā spēlēt, bet kas nav zina tādu Gogoli??)... varbūt ir vērts tomēr atjaunot repertuārā?
Mans viedoklis atšķiras no kritiķu viedokļa (skatījuma) par dažiem izrādes akcentiem. Vienā tikšanās reizē Elmāram Seņkovam jautāju: kā viņš "skatās" uz to, ka skatītājs izrādē redz kaut ko pavisam citu, nekā viņš kā režisors ir domājis. Nu vairs neatceros, atbildi, atceros, ka viņš bija diezgan izbrīnīts par tādu jautājumu.
Tad nu es arī filmas aktieru iesaistīšanu izrādē es brīžiem uztvēru pavisam savādāk.
Piemēram, alkohola pudeles pasniegšanu jaunajam es uztvēru kā - mēs, vecāki/vecvecāki/krustvecāki... arvienvārdsakot- vecākās paaudzes cilvēki, esam tie, kas jaunietim pasniedz pirmo alkohola glāzi un mums ir jāuzņemas atbildība par turpmākajām sekām - jauniešu atkarību no alkohola.
Kairišas-Zanes uznākšanu ainā ar Gatiņu: tai brīdī, kad uznāca abas Zanes - jaunā, staltā un vecā, salīkusī - uztvēru to kā asociāciju kā sāpes, pazemojums, naids mūs izmaina: mēs kļūstam veci iekšēji, mēs novecojam dvēselē.
"Zelta jūra" pēdējā ainā kas Uldis iznes no Daugavas dzīlēm Baibu - viss pasaules zelts var būt mums pie kājām, bet tas neko mums nenozīmē, tai brīdī, kad esam zaudējuši pašu tuvāko un dārgāko.
Lūk, tādas ir dažas manas asociācijas.
FB atļāvos izteikties, ka ne visiem iesaku apmeklēt šo izrādi. Ja neesi gatavs domāt, analizēt, meklēt jēgu, bet gaidi filmas klonu - tad labāk nenāc! šī nav viegli skatāma izrāde un redzēju jau pirmizrādē "cilvēku-parasto" reakciju: kas tas bija, ko redzēju??
Negribētos gan, lai šī izrāde iekļūst otrā galējībā - vai nu labu vai neko (kā par himnu vai karogu). Izrāde ir izrāde un kritiķim jāvar kritiski spriest.
Daži ārzemju latvieši ar kuriem parunājos, ļoti kritiski izteicās par Ortas, Ciepas, Andas tēliem.... tā, ka....
Man patīk Seņkova izrādes - viņa skatījums uz lietām. Žēl, ka viņa "Trīne" palika nesaprasta (nezin kāpēc Gogoļa "Precības" gan aizgāja "uz urā"? Varbūt Blaumani nedrīkst tā spēlēt, bet kas nav zina tādu Gogoli??)... varbūt ir vērts tomēr atjaunot repertuārā?
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
0
Ar pasākumu programmu svin Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās.
Aktualitātes
14.09.2018
4
Foto: Nacionālais teātris atklāj 100. sezonu ar Raiņa "Pūt, vējiņi!"