Draugi, ko jūs darāt?!

Ebreju temats ir ļoti "slidens", ātri var iebraukt antisemītismā un tad būs grūti atmazgāties. Šī, pēc viņu uzskata, ir izredzēto tauta. Ja no mazām dienām jau ir iepotēts, ka tev pienākas lielākais pīrāga gabals, tad neiesi jau ar to dalīties vispārējas taisnības vārdā. Ja šī zeme pienākas ebrejiem, tad citi var meklēt sev citu vietu. Palestīnas valsts nav ebreju interesēs, jo tad tā būs jāatzīst ar visām robežām, tad nevarēs tur sabombardēt pāris ciemus, lai pēcāk (pēc gadiem) tur uzbūvētu ebreju pilsētas. Starptautiskās tiesības tomēr ir vairāk par vienkāršām cilvēktiesībām.
Latvijā ebrejus sen vairs nesauc par "žīdiem", taču apzīmējums atbilstošam uzvedības modelim ir saglabājies, neatkarīgi no tautības. Var tikai apbrīnot valsti un tās tautu, kas prot sev apkārt vairot ienaidniekus.

Nezinot lietas apstākļus jautāšu- vai valsts kuras galvenais eksports ir nāves jūras sāls būtu jāuzskata par ekonomiski veiksmīgu? Vai izraēla vēl joprojām nesaņem reparācijas no Vācijas par WWII nodarījumiem? Vai būtu jāsajūsminās par agresīvas valsts politiku pret okupētas teritorijas pamatiedzīvotājiem? Un vai latgaliešus kas nedzīvo savā teritorijā nesauc par čangaļiem, līdzīgi kā ebrejus, kas cēlušies no hebronas ielejas bet klīst pa pasauli sauc par žīdiem?.Es neuzskatu sevi par antisemītu, bet pieļauju ka nosaucot izraēlu par tuvo austrumu lielāko agresoru par tādu varētu tikt nodēvēts. Un pie velna toleranci.

Runa ir par to, kā viena gudra nācija šauj sev kājā...
---
Var tikai apbrīnot autora pašapziņu. Viena gudra nācija ir gudra, bet ES esmu daudz gudrāks un gluži kā Mozus jums saku - jūs šaujat sev kājā.

Jāsāk ar to, ka es ļoti simpatizēju ebrejiem.
==============================

He, he. Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos, kā krievu laikos grāmatas vai referāti bieži vien bija jāiesāk ar "simpātiju izrādīšanu" marksismam-ļeņinismam. Arī lielās brāļu tautas - krievu - pieminēšana ar siltu vārdu nenāca par skādi.