Nosaukums: Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja
Autors: Jaroslavs Ivaškevičs
Gads: 2019
Izdevējs: Neputns
 
 
Grāmatas
24.07.2019

Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja

Komentē
0

Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā poļu rakstnieka Jaroslava Ivaškeviča darbu izlasi "Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja" Ingmāras Balodes tulkojumā.

Izlasi veido divas daļas. Pirmajā ietverts hrestomātiskākais no Ivaškeviča darbiem – poētiskais garstāsts "Vilkumuižas jaunkundzes", kuru viņš sarakstījis 1932. gadā Sirakūzās, sava pirmā Itālijas ceļojuma laikā. Tas reiz jau izdots latviski (Irēnas Birzvalkas tulkojumā, 1993), taču, kā grāmatas ievadā norāda Ingmāra Balode, "tulkojumi noveco, savukārt nenovecojoši darbi ir pelnījuši jaunas interpretācijas". Izlases otrā daļa sniedz ieskatu latviešu lasītāju līdz šim mazāk iepazītā Ivaškeviča daiļrades laukā – dzejā, precīzāk – vēlīnajos dzejoļos, kas apkopoti zem nosaukuma "Ceļojumu dzeja".

"Viens no impulsiem salikt šajā izlasē kopā "Vilkumuižas jaunkundzes" un Ivaškeviča ceļojumu dzejoļus radās tajā mazajā mirklī, kad, pabeidzot lasīt šo darbu, skatiens vēl ietiepīgi kavējās pēdējā lappusē, un tur bija rakstīts: "Syrakuzy, kwiecień 1932" – Sirakūzas, aprīlis 1932. Domāju par to, kā autors, aptuveni mana vecuma vīrietis tobrīd, sēž zem augstās, spalgās Sicīlijas pavasara saules, visviens, vai izdevies noslēpties vai bijusi drosme tai ļauties, un raksta par to, kā Viktors Rubens, galvenais varonis, izkāpis no vilciena, dodas pa saviem jaunības vasaru laukiem Polijā pie – tagad teiktu – sevis paša. Cik daudz ceļojumu ir šajā vienā stāstā un cik iespēju dažādos veidos nostaigāt savu dzīvi!" grāmatas ievadā raksta Ingmāra Balode.

Jaroslavs Ivaškevičs (Jarosław Iwaszkiewicz, 1894–1980) dzimis Kalņika miestā Ukrainā, Polijas pierobežā. Mācījies krievu ģimnāzijā, studējis jurisprudenci, vēsturi un filozofiju. Dzejā debitējis 1915. gadā. No 1916. gada bijis dramaturģijas nodaļas vadītājs Kijevas Poļu teātrī. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, devies uz Varšavu, kur strādājis kā mājskolotājs un žurnālists. 1918. gadā kļuvis par vienu no dzejnieku modernistu grupas "Skamandrs" dibinātājiem. 30. gados bijis Polijas Republikas vēstniecības sekretārs Kopenhāgenā (1932–1935) un Briselē (1935–1936). Otrā pasaules kara gadus pavadīja ģimenei piederošajā Staviskas muiža netālu no Varšavas, kur nodevās pagrīdes darbībai – vajāto poļu un ebreju, kā arī kultūras vērtību glābšanai. Pēc kara bijis Polijas Rakstnieku savienības prezidents, Polijas Tautas Republikas Seima deputāts, kā arī aktīvs kultūras dzīves organizētājs un tā laika ietekmīgākā literārā žurnāla "Twórczość" redaktors (1955–1980).

Izcilā poļu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Jaroslava Ivaškeviča darbi Latvijā izdoti un iestudēti vairākkārt. Vēl salīdzinoši nesen viņa vārdu Latvijas kultūrtelpā aktualizējis režisors Alvis Hermanis, 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ivaškeviča garstāsta "Vilkumuižas jaunkundzes" dramatizējumu. Kino mīlētājiem gan pasaulē, gan Latvijā Ivaškeviču tuvinājusi poļu kinorežijas meistara Andžeja Vajdas 1979. gadā radītā šī paša stāsta ekranizācija.

Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Polijas Kultūras ministrijas Tulkojumu programma.

Izdevniecības "Neputns" grāmatas par vislabāko cenu iespējams iegādāties Tērbatas ielā 49/51, mājaslapā, kā arī visos lielākajos grāmatu veikalos.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!