Izdevniecība "Neputns" izdod Zigmunda Freida eseju krājumu "Mākslinieks un fantazēšana".
Zigmunda Freida eseju krājuma caurviju motīvs ir fantazēšana un neapzinātās darbības. Tā sastādītājs un tulkotājs ir Igors Šuvajevs. Grāmata turpina "Neputna" eseju sēriju, kurā jau izdoti Svena Birkerta, Jāna Unduska, Italo Kalvīno u. c. autoru darbi. Dizains – Anna Aizsilniece.
Krājumā iekļautie Zigmunda Freida (1856–1939) darbi ir pirmpublicējums latviešu valodā. Tajos Freids runā par mākslu un mākslinieku (dzejnieku, rakstnieku, gleznotāju utt.). Darbos skatīti ne tikai mākslas darinājumi, bet arī pats darinātājs – tai skaitā mākslinieks, dzejotājs – ikdienā, sadzīvē.
Esejā "Zūdīgums" (1915) Freids runā par īslaicīgumu un skaistā mūžīgumu. Esejā "Baisais" (1919) – par to, kā rodas šausmas un to atveide mākslā. Pievēršoties Mikelandželo darinātajai Mozus statujai Freids ar eseju "Mikelandželo Mozus" (1914) aizsāk mākslas mikrovēsturi. "Uzmācīgās darbības un reliģiskie vingrinājumi" (1907) veltīta priekšstatiem un darbībām, kas vienlīdz figurē uzmācības neirozēs un reliğijā. Kā neirotiķu ğimenes romāns atspoguļojas mūsdienu lieteratūrā, kā kādreizējā velnapsēstība atveidojas tagadējā dzīvē, kā dzejnieki dzejā dziedinās – šie ir tikai daži motīvi, par kuriem Freids raksta kopumā deviņās krājuma esejās.
Grāmatas beigās pievienota Igora Šuvajeva sastādīta bibliogrāfija un komentāri, kas sniedz papildu informāciju par avotiem un iekļautajām esejām.
Sastādītājs un tulkotājs: Igors Šuvajevs, redaktors: Arturs Hansons, dizains: Anna Aizsilniece.
0