Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures institūts (MVI) kopā ar Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fondu atsevišķi latviešu un angļu valodā Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā laidis klajā "Latvijas mākslas vēstures" III sējumu divās grāmatās, kas aptver laiku no 1780. līdz 1890. gadam.
Pirmajā grāmatā pēc vispārējās historiogrāfijas (Eduards Kļaviņš) iekļauts klasicisma un romantisma perioda (1780–1840) aplūkojums mākslas dzīvē (Elita Grosmane), tēlotājā mākslā (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslā (Valdis Villerušs), arhitektūrā un lietišķajā mākslā (Imants Lancmanis) un tautas mākslā (Inese Sirica). Otrā grāmata iepazīstina ar historisma un reālisma perioda (1840–1890) mākslas dzīvi (Kristiāna Ābele), tēlotāju mākslu (Eduards Kļaviņš), grāmatu mākslu (Valdis Villerušs), arhitektūru (Daina Lāce), lietišķo mākslu un dizaina sākumiem (Silvija Grosa) un tautas mākslu (Inese Sirica).
Autori: Dr. habil. Eduards Kļaviņš – MVI direktors un LMA Mākslas zinātnes nodaļas profesors, Dr. Elita Grosmane, Dr. Kristiāna Ābele un Dr. Daina Lāce – MVI vadošās pētnieces; Dr. Silvija Grosa – LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītāja, profesore; Dr. Inese Sirica – LMA Mākslas zinātnes nodaļas docente; Dr. h. c. Valdis Villerušs – LMA Grafikas nodaļas profesors un Dr. h. c. Imants Lancmanis – mākslas vēsturnieks un gleznotājs, Rundāles pils muzeja ilggadējais direktors.
No paredzētajiem septiņiem sējumiem jau izdots IV sējums "Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915" (2014) un V sējums "Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940" (2016). Nākamais gaidāms I sējums par mākslu Latvijas teritorijā no neolīta līdz viduslaikiem.
Sējumu rediģēja Kristiāna Ābele, iekārtoja māksliniece Ieva Vīriņa un korektūru lasīja Karīna Horsta. Tekstus paralēlizdevumam angļu valodā tulkoja Stella Pelše un rediģēja Iveta Boiko. Sējums iespiests "Jelgavas tipogrāfijā". Darbu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Zuzānu ģimene.
0