"Jāņa Rozes apgādā" iznākusi spāņu dzejnieka un dramaturga Federiko Garsijas Lorkas lugu izlase, ko sakārtojis un tulkojis Edvīns Raups.
Tajā var lasīt piecas viņa ievērojamākās lugas: "Brīnumainā kurpniece", "Dona Perlimplina un Belisas mīlestība, ko viņu dārzs vien zina", "Asins kāzas", "Jerma" un "Bernardas Albas māja", tās papildina izsmeļošs tulkotāja priekšvārds, Lorkas lekcija par teātri un īss autora dzīves un daiļrades pārskats.
Federiko Garsija Lorka (1898–1936) ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta literātiem, ļoti daudzpusīgi apdāvināts – viņš ne tikai rakstījis dzeju un lugas, bet arī zīmējis, komponējis un spēlējis klavieres, bijis sabiedriski aktīvs. Jaunībā Granadas Universitātē studējis filozofiju, valodas un jurisprudenci, piepulcējies Granadas intelektuāļu un mākslinieku lokam, sadraudzējies ar Luisu Bunjuelu un Salvadoru Dalī. Lorka pieder pie modernistiem, kas savās lugās daudz izmanto dzeju, savijot nedalāmā veselumā gan gadsimtos pārbaudītas vērtības, gan vismodernākās literārās vēsmas, kuras savā daiļradē trīsdesmitajos gados ieviesa tā sauktā "Divdesmit septītā gada paaudze". Viņa dramaturģija cieši saistīta ar Spānijas lauku sabiedrības runu, mūziku un paražām, sirreālistiski toņi tajā kontrastē ar reālās dzīves ainu. Lorkas pienesums teātrim ir tik liels, ka viņu noteikti var saukt par vienu no 20. gadsimta ģēnijiem, taču par aizsteigšanos priekšā savam laikam, par izmisīgiem pūliņiem ierindot Spānijas teātri Eiropas avangardā viņš samaksājis ļoti dārgi.
0