Nosaukums: Dziesma par manu Sidu
Autors: Atdzejojis Uldis Bērziņš
Gads: 2019
Izdevējs: Neputns
 
 
Grāmatas
08.05.2019

Dziesma par manu Sidu

Komentē
0

Apgāds "Neputns" laidis klajā senspāņu varoņepu "Dziesma par manu Sidu" Ulda Bērziņa atdzejojumā.

"Dziesma par manu Sidu" ("Cantar de Mio Cid") ir senākais spāņu literatūras piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pasaules literatūrā tas ieņem tikpat nozīmīgu vietu kā angļu "Bišuvilks" (Beovulfs), franču "Dziesma Rolanda" vai vācu "Nībelungu dziesma". Tas vēsta par 11. gadsimtā dzīvojuša kastīliešu bruņinieka, saukta Sida (El Cid arābu valodā – "mans kungs"), dzīvi un varoņdarbiem. Sids Kampeadors (epus atdzejotājs Uldis Bērziņš Sida pavārdu tulko kā "Kaujvedis") ir vēsturiska persona, tautas mīlēts un godāts nacionālais varonis Rodrigo Diazs no Vivaras.

Epus sarakstīts viduslaiku kastīliešu valodā un saglabājies vienā eksemplārā, ar 1207. gadu datēta teksta norakstā, kas radīts ap 1320.–1330. gadu. Izcilais sidologs, spāņu folkloras, valodas vēstures un tautas daiļrades pētnieks Ramons Menendess-Pidals, to sauc par "žongliera manuskriptu". Ar vārdu "žonglieris" viduslaiku Spānijā saprata māksliniekus, kas galmos un tirgus plačos izklaidēja publiku ar deklamāciju, muzicēšanu, aktierspēli un akrobātiku. Šo mākslinieku vārdi, tāpat kā "Sida" autora vārds, lielākoties nav saglabājušies. Epus manuskripts, kas visdrīzāk pieder diletanta spalvai, ilgu laiku nogulējis aizmirsts un pirmoreiz publicēts tikai 1779. gadā.

Stāsts par Sida varoņdarbiem veidots trīs daļās. Pirmā nav saglabājusies un īsi pārstāstīta prozas formā. Notikumi sākas ar to, ka Kastīlijas un Leonas karalis Alfonso VI pēc melīgas apsūdzības patriec Sidu. Taču Sids aizstāv savu godu un, rīkojoties kā krietns bruņinieks un vasalis, cīņās pret mauriem  atgūst karaļa uzticību un savu labo vārdu. Pēc izlīguma karalis izprecina meitas Karjonas infantiem, taču tie izrādās nodevīgi, gļēvi un mantkārīgi radījumi, apkauno Sida meitas un vēlāk prāvā saņem pelnīto sodu. Meitu gods tiek atjaunots, un beigās viņas tiek pienācīgi izprecinātas Navarras un Aragonas infantiem. Epus beidzas ar Sida slavinājumu.

Dzejnieks Uldis Bērziņš epus tulkojumam veltījis ilgus gadus, un tas gājis rokrokā ar dziļu teksta izpēti un senkastīliešu valodas studijām.

"Par savu oriģinālu – "Tekstu" – esam vienojušies saukt to "žongliera manuskriptu", kas dažus gadsimtus glabāts Sida dzimtajā Vivarā, vēlāk pirkts un pārdots, tagad glabājas Spānijas Nacionālajā bibliotēkā un tulkotāja darba vēlākos gados jau bija pieejams internetā. [..] Gan es, gan zinātniskais redaktors, abi lasījām, vismaz izšķirstījām visus pieejamos tulkojumus [..]. Kādu daļu ideju esam smēlušies no privātās sarakstes vai sarunām ar spāņu literatūras pētniekiem, tāpat ar ilggadējiem un aizrautīgiem tās lasītājiem," stāsta Uldis Bērziņš

Latviešu tulkojums veidots pēc Ramona Menendesa-Pidala veidotā vēsturiskā izdevuma (1908). Teksts salīdzināts ar mūsdienu sidologa Alberto Montanera izsmeļošo filoloģisko izdevumu (2007; papildinātais izdevums 2018). Grāmatu papildina atdzejotāja ievadvārdi, zinātniskā redaktora ievads, komentāri, personvārdu, vietvārdu un reāliju glosārijs un bibliogrāfija, kā arī attēlu pielikums.

Grāmatas zinātniskais redaktors – Dens Dimiņš, literārā redaktore – Ingmāra Balode, dizaina autors – Armands Zelčs.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!