Tu esi atbildīgs par to, ko tu lasi. Palīdzi savākt 20 000 eiro līdz 16. novembrim.

Nosaukums: Dzeja
Autors: Konstantins Kavafis
Gads: 2018
Izdevējs: Neputns
 
 
Grāmatas
02.07.2018

Dzeja

Komentē
0

Apgāds "Neputns" laidis klajā 20. gadsimta dzejas ģēnija – grieķu dzejnieka Konstantina
Kavafja – tekstu kanonu Dena Dimiņa atdzejojumā.

"Konstantins Petru Kavafis (1863–1933) ir viens no ietekmīgākajiem grieķu dzejniekiem, kura
ceļš pie Eiropas lasītājiem ir prasījis ilgu laiku. Viņa pārsteidzošie, ironiskie un atklātie
meklējumi erotikā, vēsturē un filosofijā – šajā trīsvienībā, kas bijusi klātesoša grieķu valodai un
kultūrai visos laikos, – būtiski paplašinājuši dzejas izpratnes lauku," raksta Dens Dimiņš.
Konstantins Kavafis, kuram šogad tiek atzīmēta 155. jubileja, tiek godāts kā mūsdienu grieķu
dzejas pamatlicējs. Viņš sarakstījis vairāk nekā 300 dzejoļu, kā arī daudzas esejas, recenzijas
un apceres par kultūru un vēsturi. Par Kavafja tekstu "kanonu" pieņemts uzskatīt 153 paša
autora atzītos un publicētos dzejoļus, kā arī viņa pēdējo, 154. dzejoli "Antiohijas pievārtē", kas
nodrukāts jau pēc dzejnieka nāves.

Kavafis savu dzeju veidojis kā vērienīgu mozaīku, kurā ikviens elements ticis rūpīgi izslīpēts un
reizēm arī izņemts vai nomainīts, ja autoram šķitis, ka tas nav pietiekami iederīgs. Tikpat rūpīgi
ticis gatavots viņa tekstu kanona latviskais tulkojums. Kā grāmatas ievadā norāda Dens Dimiņš,
Kavafja pirmatklājēja gods latvisko atdzejojumu kontekstā pienākas dzejniekam Knutam
Skujeniekam, kurš atsevišķus Kavafja tekstus tulkojis jau 1978. gadā. No 90. gadu vidus
Kavafja parindeņi tulkoti arī Ilzes Rūmnieces docētajā praktiskās jaungrieķu valodas kursā LU
Filoloģijas fakultātē. Atdzejojums, kas tagad nonāk pie lasītājiem, sākotnējā versijā bijis gatavs
jau 2008.–2009. gadā, bet pēc tam ticis vairākkārt pārstrādāts, tiecoties iespējami pietuvoties
Kavafja valodai. Taču, kā atzīst atdzejotājs, "tuvošanās oriģinālam nenozīmē burtiskumu, tāpēc
latviešu versija ir kārtējais kompromiss starp Skaistumu un Precizitāti, nepretendējot ne uz
vienu, ne uz otru".

Grāmatu papildina apjomīgs, detalizēts personvārdu, vietvārdu un reāliju rādītājs, kurā
apkopotas Kavafja tekstos pieminētās vietas, vēsturiskās un mitoloģiskās personas, fakti,
gadskaitļi, kā arī norādes uz antīkajiem un Bizantijas laika avottekstiem. Kavafja dzejas
ģeogrāfiju uzskatāmi iezīmē karšu pielikums.

Konstantins Petru Kavafis (1863–1933) dzimis Aleksandrijā kā devītais bērns labi situētā
tirgotāja ģimenē. Pēc tēva nāves ģimene no 1872. līdz 1877. gadam dzīvojusi Lielbritānijā, kur
atradās uzņēmuma "Kavafis un dēli" filiāle. 14 gadu vecumā atgriezies Aleksandrijā, Kavafis
kādu laiku apguva komerciznības Hermeja licejā, taču viņu vairāk aizrāva antīkā kultūra un
vēsture. Pirmo dzejoli publicējis 1886. gadā, pirmā nelielo dzejoļu kopu – 1891. gadā. No 1892.
līdz 1922. gadam strādājis par ierēdni meliorācijas pārvaldē, paralēli turpinot rakstīt dzejoļus.
1904. gadā nelielā metienā laidis klajā 14 dzejoļu burtnīciņu "Dzejoļi 1904", pēc sešiem gadiem
– tās papildinātu izdevumu "Dzejoļi 1910", kas jau apliecināja viņu kā nozīmīgu autoru, tomēr
dzīves laikā nav publicējis nevienu pabeigtu dzejas krājumu, kas būtu nonācis grāmatveikalos.
Pirmo komerciālo izdevumu Kavafja dzeja piedzīvojusi tikai gadu pēc viņa nāves – 1934. gadā.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds
Grāmatu var iegādāties "Neputna" galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās,
kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0
Ziedo "Satori" darbībai!