Komentārs
01.01.2019

Ziloņkaula torņa nav

Komentē
0
Saglabā

Pērkot t.s. populārzinātniskās grāmatas par, piemēram, dabaszinātņu tēmām, nereti ir sajūta, ka laika posmā starp konkrētā teksta uzrakstīšanu un publicēšanu (vēl jo vairāk tulkojuma) apskatāmajā nozarē "ir tik daudz jauna nācis klāt", ka grāmata ir "novecojusi". Protams, šāds pieļāvums ir aplams kaut vai tādēļ, ka, lai saprastu "aktuālo", ir nepieciešams priekšstats par kontekstu un iepriekš uzkrāto zināšanu apjomu. Tāpat jāņem vērā, ka interesantais un svarīgais (neizbēgami subjektīvi interpretēti…) zinātnē nav (vai vismaz ne vienmēr ir) piesaistāms kādam atklājumam, publikācijai utt. Tādēļ, mēģinot uzrakstīt kaut ko līdzīgu turpinājumam portālā nesen publicētajam apkopojumam par zinātni 2018. gadā, proti, subjektīvu versiju par to, kam pievērsīšu uzmanību 2019. gadā, runa būs par iepriekšējos gados iesāktiem projektiem, tēmām, kam šogad var būt, bet tikpat labi var nebūt "rezultāta".

Vispirms par tēmām, kuru gadījumā par rezultātu runāt grūti tādēļ, ka tās saistītas ar pētniecības procesu vispār. Piemēram, turpināsies dedzīgas, ne vienmēr akadēmiski korektas diskusijas par to, vai daži segmenti sociālajās zinātnēs tēmu izvēlē nav kļuvuši pašmērķīgi, cenšoties savu nepieciešamību un jēgu saistīt ar zināmu sabiedriski politisko dienaskārtību. 2018. gadā lielu troksni sacēla pētnieku grupas mēģinājums izāzēt t.s. "grievance studies", demonstrējot, ka, ja pieteiktais zinātniskais (?) teksts ir no konjunktūras viedokļa pareizi "noformēts", tad to var pamanīties nopublicēt, pat ja teksts ir apzināti veidota tukšvārdība un blēņas. Piemēram, apgalvojot, ka ir saistība starp suņu īpašnieku priekšstatiem par cilvēku seksualitāti un suņu staidzināšanas laukumos novēroto suņu, teiksim tā, seksualitāti. Konkrētās epizodes autoriem, kā jau dažkārt provokāciju gadījumos, pašiem var pārmest pašmērķīgumu, tomēr nenoliedzami tēma ir aktuāla, un to nosaka slieksme dažkārt "aiz matiem pievilkt" kaut ko no lielo datu apjomiem (big data), lai atrastu korelācijas, kuras savukārt varētu pasludināt par cēloņsakarībām. Nedaudz vulgarizējot: pasaki, kādu pārtiku tu pērc, un es pateikšu, kādi ir tavi politiskie uzskati. Citiem vārdiem sakot, iemeslu ironizēšanai netrūks, tomēr svarīgi būtu no viena grāvja neiebraukt otrā, jo kādu pētniecības tēmu nodēvēt par "sadomātu" ir viegli (un dažkārt nepieciešami), bet šādu apzīmējumu tikpat labi var attiecināt uz, piemēram, senās Šumeras pētījumiem un turklāt ne tikai uz humanitāro/sociālo zinātņu jomu ("kāda jēga pētīt šo dzīvībai tāpat nepiemēroto planētu?!").

Ļoti interesanta tēma būs t.s. replikācijas krīze. Proti, kopumā pareizs modelis saka, ka zinātnieka X (vai zinātnieku grupas) veikto eksperimentu un no tā izrietošo rezultātu citam zinātniekam ir jāspēj atkārtot. Līdz ar to nav grūti iedomāties nervozitāti, ko rada pamatīgs faktu apjoms par to, ka, piemēram, daudzu cilvēka uzvedībai veltītu zinātnisko publikāciju gadījumā, vienkārši sakot, atkārtot neizdodas. Pašsaprotami, ka šī tēma šogad būs ļoti aktuāla, jo runa ir par veselu nozaru reputāciju. Cita lieta, ka tēmas apspriešanā, iespējams, mazāk būs panikas, vairāk mierīgas analīzes par to, kādi varētu būt iemesli replikācijas neveiksmēm un vai šīs neveiksmes vienmēr norāda uz pētnieka negodprātību un/vai neprofesionalitāti utt. Galu galā šādu nesmukumu apspriešana var veicināt diskusijas par iemesliem, kas vispār mudina dažus zinātniekus "saķīmiķot" viņu eksperimentu un pētījumu datus un no tiem izrietošos apgalvojumus. Cīņa par finansējumu, spiediens maksimāli daudz publicēties un nākt klajā ar "atklājumiem", lai finansējumu saņemtu, nepieciešamība meklēt publicitāti?

Ar šo kontekstu saistīta cita tēma, par ko šogad noteikti turpināsies aktīvas diskusijas, – zinātnisko publikāciju modelis [ieskatam]. Pavisam koncentrētā veidā: ja definētais zinātnes politikas mērķis ir pētnieku darbu plaša pieejamība, vai nav ačgārni, saka tradicionālā modeļa kritiķi, ka, lai ar publicētajiem darbiem interesenti iepazītos, ir jāmaksā diezgan liela naudiņa? Pavisam ačgārni, ja darbi finansēti ar t.s. publiskiem līdzekļiem (valsts finansējums utt.). Modeļa aizstāvji atbild, ka nauda tiek tērēta, lai iesūtītos darbus rūpīgi recenzētu, tātad nodrošinātu kvalitātes kontroli. Kā jau iepriekš minēts, skarbā realitāte ir tāda, ka šī kontrole ne vienmēr notiek, tomēr neatkarīgi no tā ir aizsācies – lielā mērā Eiropas Savienības struktūru spiediena rezultātā – tradicionālā modeļa nomaiņas process. Situācija nav melnbalta, jo diez vai mēs vēlamies, lai zinātniskās informācijas laukā vēl kuplāk plauktu ierasti apsmaidītais žanrs "britu zinātnieki ir atklājuši…". Tātad aktuāli ir atrast kompromisu (daļā zinātnes nozaru tāds jau funkcionē) starp zinātnes rezultātu plašu pieejamību potenciālajiem lasītājiem un kvalitātes kontroli. Un tā nav zinātnes "iekšējā problēma" – ar informācijas kvalitāti saskaras vairums no mums, kaut vai mēģinot saprast ikdienā lietojamo produktu noderīgumu vai kaitīgumu.

Tēmu par to, ko un kā zinātnieki pēta, var formulēt arī citādi. 2018. gadā pamatotu ievērību guva amerikāņu pētnieku grupas darbs, kas secināja, ka dažādu iemeslu dēļ biomedicīnā darbs koncentrējas ap 2000 gēniem, lai gan cilvēka genomā kopējais gēnu skaits ir apmēram 19 000 – 20 000. Tālākais izteikums, protams, ir spekulācija, tomēr var teikt, ka šāda koncentrēšanās nozīmē arī neizmantotas iespējas, potenciāli negūtus būtiskus atklājumus utt., bet tas ir slikti, turklāt var pieņemt, ka līdzīgu ainu var atrast arī citos zinātnes virzienos. Domāju, ka tēma šogad būs uzmanības centrā.

Nobeigumā par diviem projektiem, kuri aizsākās 2018. gadā, turpināsies šogad un man šķiet būtiski. Ir uzsācies darbs pie cilvēka zarnu traktā atrodamo noderīgo baktēriju štammu glabātuves izveides. Lieta tā, ka dažādu iemeslu dēļ (piemēram, antibiotiku pārliecīgas lietošanas) mūsu zarnu mikrobiomi ir kļuvuši, ja tā var teikt, vienveidīgāki, nabadzīgāki, bet tas savukārt tieši (sliktā nozīmē) ietekmē mūsu veselību. Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem Špicbergenā tika izveidota starptautiska sēklu "banka", tad nu esam nonākuši pie nepieciešamības noglabāt nākotnes vajadzībām, atvainojiet, sasaldētas cilvēka fekālijas, kas iegūtas no dažādos pasaules nostūros un dažādās modernitātes pakāpēs dzīvojošiem indivīdiem. Otrs 2018. gadā aizsāktais projekts saistās ar pirmās bitēm domātās vakcīnas (pret vienu konkrētu slimību) izstrādi. Šis un līdzīgi projekti man liekas nozīmīgi, jo mudina uzmanīgāk palūkoties uz it kā pašsaprotamo apkārtējā pasaulē. Proti, nav grūti iedomāties reakciju "nu, iztiksim bez medus, tad nu gan! Kāda vēl vakcīna bitēm?!". Tomēr ir tāds "sīkums", ka bites ne tikai "ražo" medu, bet ir arī ļoti nozīmīgas augu apputeksnēšanas procesa dalībnieces. Citiem vārdiem sakot, ja mēs dažkārt esam neizpratnē par pētījumiem par "kaut kādiem" kukaiņiem, tad ir vērts apdomāt, vai vairumam no mums tik tīkamā "zaļā daba" (pļavas, meži utt.) vispār pastāvētu bez "kaut kādiem" kukaiņiem.

Savukārt "trendīgajā" mākslīgā intelekta tēmā šogad, manuprāt, gaidāms interesants turpinājums diskusijām par bezpilota auto, ja tā var teikt, ētiskajiem aspektiem. Proti, dilemma "programmai" jārīkojas izvēles "upurēt gājēju vai upurēt pasažieri" gadījumā – nav jauna, bet 2018. gada nogalē papildus pretrunīgu vielu radīja salīdzinoši plaša aptauja, kas atklāja, ka priekšstati par bezpilota auto vēlamo rīcību dažādos reģionos atšķiras. Citiem vārdiem sakot, tehnoloģiju attīstībā zinātne, šķiet, īsti nevarēs vērsties pēc padoma – alibi nodrošinājuma pie "sabiedriskās domas".





Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!