Foto: Andy Brunner ("Unsplash")
 
Komentārs
15.07.2019

Zelta laikmets neatgriezīsies. Sudraba arī ne

Komentē
2
Saglabā

Ironiski, ka tajā pašā laikā, kad daļa Eiropas centās pārdzīvot negantu karstuma vilni, Japānas pilsētā Osakā norisinājās "G-20" tikšanās, kuras ietvaros pasaules ietekmīgāko valstu politisko lēmumu pieņēmēji nespēja pateikt neko jaunu saistībā ar klimata pārmaiņām. Protams, jau pirms šīs tikšanās varēja prognozēt, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta ASV tirdzniecības politikas jautājumiem. Tāpat nepārsteidza, ka Trampa administrācija joprojām vēlas iet savu, atšķirīgu ceļu klimata pārmaiņu seku risināšanā. Tomēr, ja klimata pārmaiņu lietā par lielāko šīs tikšanās panākumu esot jāuzskata tas, ka Trampam nav izdevies savā pusē pārvilināt Turciju un Brazīliju, nevarētu teikt, ka mēs patiešām būtu pavirzījušies uz priekšu.

Visvienkāršākais būtu kūtrumā vai aprobežotībā vainot politiķus, piebilstot, ka droši vien princips "daudz runu, maz reālu darbu" ļoti apmierina arī šo politiķu sabiedrotos biznesa aprindās. Kamēr gan zinātnieku vēstītais, gan vienkārši novērojamais liecina par problēmām, tikmēr lēmumu pieņēmēji, kaut gan it kā aktīvi piebalso vides aizstāvjiem un runā par "nepieredzētiem izaicinājumiem", neko nedara: realitātē daudzās valstīs (sākot ar Austrāliju, beidzot ar Poliju) dūšīgi kritizētie fosilie energoresursi ir mīlēti un neaizskarti.

Tomēr iemesli meklējami arī tajā apstāklī, ka daļai elektorāta klimata pārmaiņu tēma šķiet vai nu  "kreiso liberāļu" izdomājums, vai vismaz pārspīlēta. Tādēļ no vēlētāju puses nav vispārēja spiediena. Šajā ziņā interesantāk par globālās elites kritizēšanu ir analizēt, kā tēmu uztver daudzi t.s. ierindas pilsoņi.

Viens no apgalvojumiem, kas fascinē ar tā vienkāršību, ir ar nozīmīgi gaisā paceltu pirkstu izteiktais: jūtamas klimata pārmaiņas uz Zemes bijušas arī agrāk, tai skaitā pirms cilvēka parādīšanās. Tā ir taisnība. Savukārt šī argumenta nedaudz žultainais novērtējums no manas puses saistīts ar to, ka šīs iepriekšējās klimata pārmaiņas ir nozīmējušas arī būtiskas izmaiņas ekosistēmās – tūkstošiem sugu, t.sk. barības ķēdē dominējošo, izzušanu. Rodas jautājums: vai argumenta "tā jau ir bijis iepriekš" atbalstītāji piekrīt arī no loģikas viedokļa elementārai prognozei –  ka "kārtējo" klimata pārmaiņu rezultātā izzudīs arī cilvēki? Ja piekrīt, viss kārtībā.

Cits arguments balstās dzīves gudrībā, ka nav ļaunuma bez labuma, katram mākonim ir zelta maliņa utt. Proti, klimata pārmaiņas ir postošas, bet esot arī pozitīvi elementi. Klasisks šī argumenta piemērs ir vāji slēpta jūsmināšanās par to, ko tikai mēs nevarēsim pārskatāmā nākotnē, pateicoties klimata pārmaiņām, darīt Arktikā. Apdzīvot, iegūt derīgos izrakteņus, saīsināt jūras kravu maršrutus un ko tikai vēl nē. Tas viss, protams, jādara prātīgi, saudzējot dabu (kā nu bez tā!), tomēr bonusi ir nepārprotami. Šāda domāšanas veida piekritēji acīmredzot ir stingri pārliecināti, ka viņiem tiks tieši mākoņa zeltītā maliņa, lai gan arī par zelta daudzumu tajā var ļoti pastrīdēties. Turklāt šis domāšanas veids laikam paredz, ka tie, kuriem zelta maliņa netiks, ar to klusi samierināsies un laimīgo mazākumu netraucēs. Protams, ziņu par to, ka šajā gadsimtā Himalaju ledāju kušanas ātrums, salīdzinot ar 1975.–2000. gadu, ir dubultojies, var priecīgi interpretēt tā, ka dažiem Āzijas reģioniem nu būs vairāk ūdens resursu, tomēr ir savādi neuzdot jautājumu: kas notiks pēc pirmajiem, ja tā var teikt, priekiem?

Ja jau esam tik tālu tikuši, varētu pavīpsnāt un teikt, ka šāds un līdzīgs domāšanas veids ir raksturīgs visādiem trampistiem, savukārt "mūsdienīgi domājošie" jau nu gan labi saprot, kas notiek un kas jādara. Piemēram, jāveicina, lai ieguves un apstrādes industriju vietā stātos digitālā pasaule. Burvīgi, tikai jautājums ir: vai aktīvisti un pareizā ceļa gājēji, kas vecās pasaules pīšļus mundri nokratījuši, apzinās, ka arī digitālās pasaules uzturēšanai nepieciešamā infrastruktūra, pieklājīgi sakot, nav neitrāla tās ietekmē uz vidi un klimatu? Ir diezgan liekulīgi justies apzinīgiem attieksmē pret dabu, atsaucoties uz to, ka, piemēram, brauc ar divriteni, bet vienlaikus savu zaļo dzīvesveidu visai pasaulei atrādīt ar ierīcēm un caur platformām, kuras, cik saprotu, pagaidām vēl netiek darbinātas (arī serveri netiek atdzesēti) ar enerģiju, kas iegūta no mikroaļģēm. Izsakoties vēl negantāk, ir zināmā mērā aprobežoti pirkt jaunu, jaudīgāku viedtālruni vai datoru, lai varētu aktīvāk apspriest nepieciešamību aizstāvēt dabu. Manuprāt, mēs, t.sk. tie, kuri sevi uzskata par progresīviem un zaļi domājošiem,  pietiekami neapzināmies to, cik ļoti mūsu dzīvesveids ir balstīts vides ietekmēšanā. Vides ietekmēšana nav tikai braukšana ar degvielu rijošu auto vai gaļas ēšana trīsreiz dienā. Mēs priecājamies par resursu patēriņa samazināšanu vienā savas dzīves sadaļā, bet vienlaikus ignorējam to, ka patēriņš palielinās citās. Starp citu, tas attiecas arī uz prognozēm par robotiem kā arvien lielāku dzīves sastāvdaļu tuvā nākotnē – ja nekļūdos, roboti netop no gaisa.

Skeptiskie toņi situācijas aprakstā nenozīmē, ka nekas nav jādara un neko nevar darīt.

Tieši pretēji: vēl vairāk jāieklausās zinātniekos, kas strādā dažādās ar vidi un bioloģiju saistītās disciplīnās. Var iebilst: ja reiz globālās pārmaiņas ir nenovēršamas, tad kāda nozīme sugu saglabāšanā? Tomēr te nav pretrunas. Zinātnieki, iestājoties par kādu sugu – kukaiņu, augu, putnu, uzskaitījums ir garš – pastāvēšanu, grib, lai mēs nesačakarējam cēloņsakarības, kuras paši īsti nesaprotam. Citiem vārdiem sakot, es būtu liekulis, ja apgalvotu, ka man sirds asiņo, uzzinot par kādas sugas apdraudētību, jo vairumā gadījumu es pat nezinu, kādi šīs sugas pārstāvji izskatās dabiskos apstākļos. Ekspertos ir jāieklausās tādēļ, ka mēs joprojām nezinām, ko "kaut kāda" kukaiņa, auga vai jūras radījuma izzušana var izraisīt ekosistēmā kopumā. Un, ja nezinām, tad nevajag, kā dažkārt saka, pašiem uzprasīties.

Tāpat ir nepieciešama vides jautājumu depolitizēšana. Ikvienam politiķim un vēlētājam ir tiesības nicināt liberāļus, globālo kapitālismu utt., tomēr tas nenozīmē, ka ir jānoraida jebkurš izteikums par vidi vai klimatu tikai tāpēc, ka to paudis kāds no nicinātās grupas. Globālais kapitālisms resursu ekspluatācijas ziņā patiešām ir ilgstoši nelietīgi izturējies pret t.s. Trešo pasauli, bet tas nenozīmē, ka šiem reģioniem pret vides jautājumiem tādēļ a priori būtu jāizturas skeptiski, sakot, ka Rietumi šādi grib bremzēt attīstību un konkurenci. Kādam Latvijā var nepatikt "visādi liberasti", bet, izcērtot mežus, liberastu apkarošanā maz būs līdzēts.

Visbeidzot tas, ka vides un klimatiskā situācija rada pamatotu nervozitāti un steigu, nenozīmē, ka risinājumi nav jāpārdomā kārtīgi. Piemēram, būtu bērnišķīgi jau "saknē" noraidīt jebkādas ģeoinženierijas idejas (visbiežāk apspriestās saistās ar saules enerģiju atstarojošo mikrodaļiņu izkliedēšanu stratosfērā) tikai tāpēc, ka tās ierosina "nedabisku iejaukšanos" (varētu padomāt, ka tā būtu pirmā "nedabiskā" cilvēku aktivitāte). Tomēr, līdzīgi kā iepriekš minētajā apsvērumā par ekosistēmu likumsakarību nepietiekamu apzināšanos, mēs pagaidām vēl pārāk nepilnīgi izprotam likumsakarības atmosfērā. Stress (šajā gadījumā par klimata pārmaiņām) provocē paziņot: ja par tradicionāliem risinājumiem ļaudis vienoties nevar, nekas cits neatliek, kā izmēģināt kaut ko netradicionālu. Iespējams, ka pie šī netradicionālā mēs tuvākajās desmitgadēs spiestā kārtā vienalga nonāksim, tomēr pirms tam tehnoloģiski apdāvinātajiem cilvēces pārstāvjiem vajadzētu izmēģināt visu, kas saistās ar jaunām tehnoloģijām, kuras patērē mazāk resursu (enerģijas, ūdens, biomasas utt.). Runa nav par to, ka ar šādu tehnoloģiju palīdzību mēs varētu atgriezties vidē ar, teiksim, 20. gadsimta pirmās puses klimatiskajiem un vides daudzveidības parametriem. Runa ir par to, ka šādas tehnoloģijas būs nepieciešamas, lai turpinātu pastāvēt neatgriezeniski izmainītajā vidē.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!