Recenzija
22.05.2007

Vispasaules metānisti, savienojieties!

Komentē
0
Saglabā

Kristiāna Krahta un Ingo Nīrmaņa romāns „Metāns”, šķiet, nevarēja nākt klajā vēl piemērotākā laikā kā šobrīd, kad puse pasaules apcer Tuvo Austrumu karus un terorisma izplatību visā pasaulē, savukārt otra puse satraucas par globālās sasilšanas un siltumnīcas efekta neapturamo progresu uz mūsu planētas. Abi autori gluži vai šamaniski vienotā iedvesmotībā nāk klajā ar pavisam svaigu abu šo problēmu izskaidrojumu vienlaikus, tikai simt lappušu biezā grāmatiņā pilnīgi un pavisam pārrakstot pasaules vēsturi. Apgalvojums skaļš, tomēr patiess - nule iznākušais „Metāns” (kas ir jau trešais latviešu valodā tulkotais Kristiana Krahta darbs aiz romāniem „Fāzerlande” un „1979”, kamēr ar Ingo Nīrmani Latvijas lasītāji iepazīstas pirmoreiz) piedāvā pilnīgi jaunu perspektīvu uz tagadnes un nesenas pagātnes notikumiem, sākot ar straujo klimatisko pārmaiņu un beidzot ar atomieroču izgudrošanas un pielietojuma patiesajiem iemesliem.

„Metānu”, kura žanriskā piederība balansē kaut kur starp zinātnisku traktātu, zinātniskās fantastikas trilleri un sazvērestības teoriju romānu, par romānu dēvēt vispār nebūtu gluži pareizi, jo jelkādu vienotu sižeta līniju vai varoņus, kas darbotos no pirmās līdz pēdējai lappusei, tajā meklēt velti - tas drīzāk ir faktu un zinātnisku hipotēžu krājums, ko sacementējusi fantastiskas iztēles java. Taču viens varonis tomēr figurē ik lappusē, un tas ir varenais spēks, kurš, kā izrādās, apdzīvo un pārvalda visu planētu Zeme - Metānšķīstenis, alternatīva un saprātīga dzīvība, kas gāzveida formā nemanāmi eksistē it visur, sākot no visdziļākajiem okeāniem un mūžīgā sasaluma zonām un beidzot ar teju visām Saules sistēmas planētām, un kas regulē planētas dzīves procesus pēc sava prāta. Šai grāmatā no visiem neizprotamajiem pasaules vēstures faktu bilžu mīklas gabaliņiem beidzot tiek salikts vienots attēls, beidzot atrasts pirmcēlonis visam nezināmajam - tas ir Metāns. Un par metānu mēs jau laikrakstu ziņās esam dzirdējuši - tā ir ne vairāk un ne mazāk kā gāze CH4, ko zināmu gremošanas procesu rezultātā izdala liellopi un cilvēki (īpaši pensionāri, tūristi un alpīnisti) un kam bezgalīgi jāveicina sevis reprodukcija atmosfērā, lai savā valdījumā pārņemtu visu zemi. Tomēr tā nav marsiešu cienīga okupācija, bet atgriešanās pie saknēm - metāns eksistējis jau pasaules iesākumā kā kosmiskais pirmgaiss, pasaules dvaša Ātmans un upurējis daļu sevis, lai rastos pirmie organiskie savienojumi, tātad - mēs. Tā sakot, no metāna mēs esam nākuši un par metānu mums atkal jāpārtop… Un tāpēc romānu gredzenā ietver mantriskā kosmiskā pirmsākuma skaņa Mmmmm (alias Omm alias Mmūū), ko pirmajā lappusē izdveš aplaimotu tūristu koris, caur autobusa stiklu vērojot apskates objektus - savvaļas zvērus, bet pēdējā - cilvēkpērtiķis Kilimandžāro kalna pakājē - tā sakot, evolūcija ir veikusi pilnu ciklu un atgriezusies nulles punktā.

Nedomājiet, ka autori ir jukuši vai tikai rafinēti rotaļājas ar naivā lasītāja lētticību - ar šo pētniecības darbu viņi, kā paši apgalvo, liek uz spēles savu rakstniecības karjeru, lai atklātu patiesību par sagrozīto pasaules vēsturi, ko viņi paši savām acīm atklājuši, uzkāpjot Kilimandžāro mūžīgajos sniegos un atklājot tur cilvēku, kas patiesībā ir tikai ar visuresošo, saprātīgo metāna gāzi pildīta cilvēkveida čaula, „globālā Metānšķīsteņa daļa”. Nopietni un svarīgi, virknējot faktu aiz fakta un piebārstot tekstu jaunradītiem zinātniskiem terminiem, autori detalizēti atklāj daudzu vēstures notikumu metānisko skaidrojumu - proti, šos notikumus visos laikos ietekmējis un virzījis tieši Metāns ar mērķi likt sevi bezgalīgi reproducēt dažādu radījumu, galvenokārt liellopu, kuņģos un citos veidos. Patiesā vēsture beidzot 20. gadsimtā izspiedusies pa planētas šuvēm krasu klimatisko pārmaiņu veidolā, un patiesība, ko dabas aizsardzības kulta laikmetā neviens nebūtu varējis pat iedomāties, skan šādi - metāna gāzes pārbagātības ierosinātā globālā sasilšana ir labākais, kas ar planētu var notikt - ir taču brīnišķīgi, ka mūžīgo ledāju kušanas rezultātā apdzīvojamas un kultivējamas (lasi - par tālākām metāna gāzi producējošu liellopu ganībām) kļūs tik lielas zemes platības kā Antarktīda, ka siltumnīcas efekts pavērs ceļu pilnīgai planētas apzaļumošanai - tie visi ir soļi ceļā uz globālās Metāna impērijas izveidi, kas ir „skābekļa un oglekļa dioksīda atmosfēras sukcesīva aizstāšana ar metāna atmosfēru”. Šai ziņā aktīvākie Metāna sabiedrotie ir Tuvo Austrumu naftas lielvalstis, kuru aktīvā, uz naftas produktu patēriņu un tātad -visas planētas metanizāciju orientētā politika nolemj neveiksmei visu Metāna ienaidnieku pūles, kas cenšas aizkavēt neizbēgamo progresu, apvienojoties dažādās ekofanātiķu un citu aktīvistu grupās. Līdz ar to Metāns un tikai Metāns ir pamatā arī visām pēdējo gadu desmitu politiskajām virpuļvētrām Eiropas, Amerikas un Tuvo Austrumu valstu vadošajās virsotnēs.

Brīvi plūstošu asociāciju virknē, tomēr nepārsūdzami loģiskā (un demagoģiski spožā) argumentācijā, ar Češīras kaķa cienīgu smīnu lūpās - tā abi autori, atspērušies no klimatisko pārmaiņu apceres, vērpj un ritina tālāk rūpīgi izstrādātas mitoloģijas kamoliņu, kurā pamanās iepīt gan varonīgo ģeostratēģi un Metāna mocekli Sadamu Huseinu un vairākus ASV prezidentus, gan Japānas, Šveices un Austrālijas atombumbas, gan 2001. gada 11. septembri, dažādu valstu kodolbruņošanos un atbruņošanos jaunas, ģenētiski pārākas cilvēku rases izveides nolūkos (kādā veidā? par to vairāk lasiet romānā!), pārkrāsojot vēstures atlantā baltu par melnu un melnu par baltu, veikli žonglējot ar īstiem, pielabotiem un no zila gaisa grābtiem faktiem un secinājumiem un liegi šūpojoties starp ģeopolitisku diskusiju un tās parodiju, kas ir tik laikmetīga, ka vietumis pārstāj būt parodiska, un ir tik absurda, ka var izrādīties pat patiesa. Izlasot Krahta un Nīrmaņa romānu, ar pilnām tiesībām varam apgalvot, ka lasīšanas laikā esam labticīgi ziedojuši savu artavu mūsu planētas turpmākajā metanizācijā, jo, kā atzīst autori, „mazais, jautrais metāna brālis” ir slāpekļa oksīds jeb, tautas valodā runājot - smieklu gāze.

Tēmas

Bārbala Simsone

Bārbala Simsone (1978) ir filoloģijas doktore, literatūrzinātniece, kritiķe. Viņas specialitāte ir fantāzijas, fantastikas un šausmu literatūra. Ikdienā strādā grāmatu izdošanā. Regulāri publicē jaunā

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!