Komentārs
04.06.2014

Virtuves palīdzes vieta

Komentē
2

"Tas, vai mūs socializē neandertālieši, senie ķīnieši, Ītona, Samerhila vai Patiesības ministrija, ir tikai vēsturiska nejaušība. Tas, ka mēs visi esam cilvēki, vēl nenodrošina kopības apziņu. Jo vienīgais, kas mūs vieno ar citiem cilvēkiem, ir tas pats, kas mūs vieno ar visām citām dzīvajām būtnēm, – mūsu spēja sajust sāpes." (R. Rortijs "Nejaušība, ironija, solidaritāte")

 

Deviņdesmito gadu beigās uz Rīgu bija atbraukuši jaunie baltkrievu dzejnieki. Bija žēl klausīties viņos pēc publiskās daļas beigām. Viņi runāja par demokrātiju, par apspiešanu, par izslēgšanu no augstskolas, par pilsoniskām cīņas metodēm. Laikā, kad pie mums aukstais karš bija beidzies un līdz ar auksto karu bija beigusies arī vēsture. Vēsture, kādu to varēja iztēloties demokrātiskie liberāļi, ar cīņu par cilvēku brīvībām, atvērto sabiedrību, vērtību plurālismu. Šādā brīdī klausoties vienaudžos no Baltkrievijas, kuru galvenā aktualitāte bija brīvība, pārņēma līdzjūtība un nožēla, ka viņiem jāvelta savs laiks un domas šādām pamata lietām, kad viņu intelektuālā kapacitāte būtu pietiekama, lai risinātu eksistenciālus, vispārcilvēciskus, estētiskus un citus no mūžības viedokļa nozīmīgākus jautājumus. Par apspiesto tautu nespēju domāt un pievērsties vispārcilvēciskiem jautājumiem nacionālās identitātes kontekstā raksta "Fluxus" tēvs Jurģis Mačūns 1963. gadā vēstulē muzikologam Vītautam Landsberģim: "Piedod, ka tik slikti rakstu lietuviski. Pat tad, kad mācījos skolā Lietuvā, man lietuviešu gramatikā mūždien bija vissliktākās atzīmes, man bija nepareizi uzsvari un tā tālāk. Patlaban vispār nav iemesla rakstīt lietuviski, es rakstu angliski un nemaz nesazinos ar lietuviešu imigrantu kopienu, jo mani neinteresē viņu dekadentu šovinisms un atpalikusī buržuju domāšana. Šalčus ir rets izņēmums, kaut gan arī viņš ir pārāk iegrimis šaurā lietuvismā, nevis nacionālos un pārnacionālos jautājumos ("Atsedzot neredzamo pagātni", Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga, 2012; 248)."

Šogad, 4. maija ēras divdesmit ceturtajā gadā, notikumi tuvajās ārzemēs ir izvēdinājuši noskaņu, ka mēs dzīvojam hiperrealitātē (Bodrijārs), pēc vēstures beigām, un tas, kas sagaidāms, vairs nav nekas vēsturisks. Valstu suverenitāte, indivīda privātā brīvība atkal ir kļuvusi par dienaskārtības jautājumu. Intelektuāļi kafejnīcās apspriežas, vai, situācijai saasinoties, organizēties grupās un doties mežā ar automātu, citi gatavo individuālus atkāpšanās ceļus uz Vāciju. Lai kāda arī katra personīgā trajektorija, redzams, ka brīvība ir svarīga lieta.

Jesaja Berlins uzskatīja, ka brīvība domāt un iztēloties ir svarīga, cilvēkam dabiski nepieciešama lieta, kuras trūkums rada neciešamas mokas. Jūtīgā reakcija šķietami par to liecina. Taču vai tas parāda, ka brīvība ir dabiska, nepieciešama lieta? Varbūt runa ir vienīgi par pieradumu, par mūsu socializāciju, kā izsakās Rortijs. Attīstītajā pasaulē cilvēki ir pieraduši pie brīvības. Taču vai iespējams, ka attīstības ceļš no verdzības uz liberālo demokrātiju ir bijis tikai vēsturiska nejaušība? Bet varbūt pat ļaunāk – sazvērestība, kapitālisma tirgus ekonomikas efektivitātes diktēts attīstības scenārijs, jo no verdzības un dzimtbūšanas brīvi, izglītoti strādnieki un kalpotāji ir lietderīgāks, mierīgāks, pacificēts darbaspēks?

Lai nu kā, šobrīd mēs par brīvību esam gatavi cīnīties. Grūti iztēloties šai cīņai citu rezultātu kā brīvības uzvaru. Jebkurš cits stāvoklis izklausās vienīgi pēc pagaidu situācijas, kurai (agrāk vai vēlāk) jārezultējas ar brīvības atgriešanos. Atgriešanos stāvoklī, kad cilvēks ir brīvs un var darīt, ko tik vien grib. Agrāk vai vēlāk – Leipcigā, Rīgā vai Simferopolē –, bet mēs gribam atgriezties patērnieciskajā liberālās demokrātijas hiperrealitātē, kur vēsture ir beigusies un tiek izspēlēti vien privāti estētiski scenāriji. Nekādas valsts iejaukšanās privātajā dzīvē. Nesakiet, ko man darīt, un arī es jums tad neko neteikšu.

Tātad atgriešanās patērnieciskajā hiperrealitātē ir neizbēgama. Kāda izskatās mūsu gribētā brīvība? Ko darīs visas pakļautās tautas, kad būs izcīnījušas savu brīvību? Scenārijs ir zināms. Vienkāršie cilvēki ies uz darbu, brīvajā laikā iepazīsies, dibinās ģimenes, tieksies uz saviem mērķiem, īstenos priekšstatu par labu dzīvi. Ar nebūtiskām variācijām kopumā realitāte izskatīsies apmēram tā: "Šarlote atmasko Dorisas nolūkus, Dorisa nolemj Šarloti nogalināt. Marlēna nojauš, ka Dorisa ir saistīta ar Šarlotes pazušanu. Vienīgais, kas viņai tic, ir Gorans. Nataša nespēj aizmirst Konstantīnu un paziņo, ka cīnīsies par viņa mīlestību. Sabrīna mēģina sameklēt Natašai jaunu līgumu. Leonards piedāvā Paulīnei virtuves palīdzes vietu ("Mīlas viesulis", 1791. sērija)." Mākslinieki un rakstnieki darīs to pašu, tikai citādākā veidā. Brīvībā ikviens veidos pats savu unikālo, citus neinteresējošo pasauli.

Sabiedrībā, kur cilvēks ir pilnīgi brīvs, nesaistīts ar citiem pienākuma saitēm, vienīgā stratēģija, kā būt autentiski brīvam, ir pārkāpt robežas aizvien tālāk. Atbrīvošanās kustība, kas šobrīd vēl ir par jaunu, lai skaidri pateiktu, pie kā tā cilvēci novedīs, bet kurā saskatāms liels emancipācijas potenciāls, ir pašsavainošanās TV šovi (piemēram, "Jackass"; Latvijā reiz bija "kamikadze.lv"). Kopš apraides tehnoloģiju progress darījis to iespējamu, grūti pretoties fascinējošajiem kadriem, kuros tibetiešu mūki pašaizdedzinās, protestējot pret karu Vjetnamā vai Tibetas okupāciju. Lai arī politisks akts, tas uzrunā personīgi. Pašsavainošanās šoviem nav politiskās dimensijas. Tie tiek pozicionēti kā joki, piesegti kā smieklīgas dīvainības. Taču varbūt tas ir radikāls, ja arī līdz galam neapzināts, personīgās brīvības projekts? Kā 24 stundu realitātes šovi, kuros dalībnieki brīvprātīgi atsakās no savas privātās telpas, tā arī pašsavainošanās šovi pārkāpj priekšstatus, ka nepieciešams rūpēties par savu ķermeni, lai varētu izbaudīt savas tiesības brīvību patērēt. Šie dīvainie ļaudis palielina savu brīvību uz savu sāpju rēķina.

Tēmas

Haralds Matulis

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!