Vīrieši politiku padara šķidru

"Ja sieviete politikā ir kā izņēmums, tad tas uzlabo asinsriti, taču, ja šī parādība kļūst par likumu, tad tas noved pie negatīvām sekām, jo parādās pārāk daudz ārpusskatuves notikumu," psihoterapeits Viesturs Rudzītis stāstīja intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei", kuras nosaukumā tika lietots citāts: "Sievietes politiku padara necaurspīdīgu".  Komentējot šo izteikumu, piedāvājam sarunu ar psihopātareitu Rieksturu Vadzīti par vīriešu lomu politikā un to, kā vīriešu darbība politikā un biznesā iespaido šo sfēru spēles noteikumus. Vadzītis ar saviem strīdīgajiem izteikumiem ir iemantojis pretrunīgu slavu, taču vīrieši, kuriem patiešām nepieciešama palīdzība, pie viņa laužas – lai tiktu pie viņa uz konsultāciju, jāstāv garā rindā. Jāpiebilst, ka Vadzītis mēdz izteikties arhetipisku simbolu valodā, tāpēc daudzi viņa izteikumi nav jāsaprot burtiski, bet gan jēdzieniski.

– Kā vērtējat vīriešu lomu politikā?

– Ja vīrietis politikā ir kā izņēmums, tas uzlabo asinsriti, taču, ja šī parādība kļūst par likumu, tas noved pie negatīvām sekām, jo parādās pārāk daudz ārpusskatuves notikumu. Sievietes ir pieradušas kārtot lietas daudzmaz atklāti – kaut vai saejot matos. Vīriešu pasaule ir citāda – klusējoša, sevī vērsta, subjektīva. Vīrietim ir cits neapzinātais mērķis nekā sieviešu pasaulē. Sieviešu pasaulē mērķis ir objektīvs un kvantitatīvi izmērāms – vairāk vīriešu, vairāk bērnu. Vīriešu pasaulē galvenais ir kaut kas tāls, neaizsniedzams, vārdos neizsakāms un vīrietim pašam, kur nu vēl sievietei, nesaprotams. Dziļi ūdeņi.

– Tajās valstīs, kur vīriešu īpatsvars politikā ir liels, kaut kā nemana kādas lielas problēmas. Tieši otrādi, tās parasti ir augsti attīstītas valstis.

– Ja publiskā politikā ir liels daudzums vīriešu, tad tas nozīmē, ka galvenā lemšana notiek kaut kur citur. Ārpus publiskās politikas, katra vīrieša paša galvā vai mājās, kur galvu groza sieviete. Prognozēju, ka ar katrām vēlēšanām vīriešu īpatsvars Saeimā pieaugs un, kad tur būs 100 % vīriešu, atklāsies, ka tai Saeimai nav nekādas jēgas.

– Latvijā vīrieši politikā ir visai atzīti. Ļoti populārs bija un joprojām ir Valdis Dombrovskis, trīs no četriem prezidentiem kopš atjaunotās neatkarības laika ir bijuši vīrieši. Vai šī maskulīnā ietekme nav pārāk jūtama Latvijas politiskajā vidē?

– Izteikti ir jūtama. Mūsu sabiedrības lielākā daļa dzīvo patriarhātā. Tā darbojas pēc principa: esi vīrietis vai neesi. Sievietes ir pieradušas skatīties uz vīriešiem kā uz tēviem, kam vienmēr jābūt līdzās un pat naktī jāspēj nomierināt pēc slikta sapņa, vai vīriem, no kuriem sagaida stipru roku, kas parādīs pareizo virzienu uz virtuvi. Pasaulē viss iet pa riņķi. Mēs atkārtojam kādus iepriekš noietus posmus. Daudz mazāk mūsu sabiedrība dzīvo matriarhālā ērā, kur centrā izvirzās māte un saka vīrietim: nāc atpakaļ klēpī! Grieķu mitoloģijā Krons aprij pats savus bērnus – tipisks patriarhāta piemērs, kurā vīrietis nedomā ar galvu, bet tikai dara.

– Pasaulē valda tendence uzskatīt, ka sievietes un vīrieši ir diezgan līdzīgi. Kā šis uzskats sakrīt ar jūsu praktiskajiem vērojumiem?

– Abi dzimumi pavisam noteikti nav vienādi. Ir elementāras lietas, piemēram, rīta erekcija. Kā vīrietis jūtas tās laikā? Tikai 20 % vīriešu nav izteiktas rīta erekcijas (IRE). Vīrietis pēc tam visu atlikušo dienas daļu var justies nelaimīgs, dusmīgs. Šīs dusmas ir vērstas uz sievietēm, jo psiholoģiskā [evolucionārā] jēga ir vienkārša – atkal es netiku pie bērna, atkal man nebija iespēja kādu apaugļot. Par to maz tiek runāts. Mēs nezinām, kā no rīta ir modies Saeimas deputāts, kurš izsaka kādu priekšlikumu.

– Jūs esat izteicies, ka vīriešu iesaistīšanās biznesā un politikā ir sociālais eksperiments, kurš neturpināsies ilgāk par piecdesmit gadiem. Vai tas nozīmē, ka Rieksturs Vadzītis domā, ka pēc piecdesmit gadiem izdosies vīrieti atgriezt ģimenei un aizvākt no biznesa un politikas?

– Ja mēs tādā veidā stādām šo jautājumu, tad mēs jau domājam, ka viss labais pasaulē ir radīts tikai sievietēm. Tiek iestāstīts, ka vīrietim ir jāapskauž tas, kas ir sievietei, un, ja viņam nerekomendē apskaust sievietes, tad tā ir vīriešu nīšana. Bet tā nav. Vīriešu nīšana ir tieši tad, kad mēs viņam iesakām nerealizēties kā vīrietim. Tas ir uzbrukums vīrišķajam. Tas notiek ļoti asi. Visa izglītības sistēma ir sievišķa, paskaties, cik ir skolotāju vīriešu un cik – sieviešu. Un tas nozīmē, ka no pirmās klases puiku taisa par meiteni. Viņam iemāca domāt, ka jāsaprot fizika un matemātika arī tad, kad ir IRE, kad viņš domā par bērnu vai vismaz potenciālajām bērnu mātēm.

– Tātad jauniem vīriešiem labākajā fertilajā vecumā organisms brēc pēc sugas turpināšanas, taču tā vietā viņiem jāsēž piesmakušās auditorijās un jāklausās garlaikoti profesori, lai iegūtu izglītību un cienīgu dzīvi nākotnē. Bet kāda ir alternatīva?

– Viss ir labi aizmirsts vecais. Agrāk bija atsevišķas izglītības programmas sievietēm un vīriešiem.

– Tātad mums jāiet atpakaļ?

– Mēs jau esam atkrituši atpakaļ ar visiem šiem revolucionārajiem eksperimentiem. Enerģijas pilnās, bet neattīstītās masas ir izlauzušās virspusē un aprijušas eliti. To eliti, kura ir sasniegusi tādu domāšanas līmeni, ka var izvērtēt, kas ir atbalstāms un kas ir labs. Vīriešu izglītība nenozīmē tikai mācīt fiziku un matemātiku. Tas nozīmē daudz vairāk. Tas nozīmē – apiešanos ar ieročiem, kaujas mākslu, visu to procesu regulāciju, kas notiek ģimenē, mājā un pasaulē. Protams, ja māja ir divistabu dzīvoklis, tad tur nav ko regulēt un vīrietis tur jūtas iesprostots. Bet, ja viņš māju uztver kā visu pasauli, māja kļūst par tādu kā tīklu, kurā viņš dzīvo kā zirneklis pašā centrā. Tad viņš iegūst galveno teikšanu par to, ko mēs saucam par dzīvošanu. Savukārt viņa sieva vai sievas paliek atbildīgas par bērniem, saimniecību un visu pārējo. Tādam jābūt galvenajam atbildības sadalījumam, un tālāk jau var iet detaļās.

– Kā psihopātareitam nevaru nejautāt, ko izsaka atsevišķu vīriešu, piemēram, psihoterapeita Viestura Rudzīša matu trūkums?

– Ir matu trūkums, bet ir arī plikpaurība, kaila galvas āda. Rudzītim ir kaila galvas āda. Tas nozīmē – kaut kas aiz tās ādas ir. Tas ir tas, ko esam redzējuši filmā par Fantomasu. Fantomass ielec skapī, kas patiesībā izrādās lifts, nobrauc uz citu stāvu un no skapja iznāk jau kā pavisam cits cilvēks – piemēram, kā detektīvs Živs vai žurnālists Fandors. Arhetipiski tas nozīmē – vīrietis nav tas, par ko uzdodas. Tas nozīmē, ka vīrieši ir degradēti. Sievietes danco pa kailo galvas virsu, un vīrietim tagad gāžas virsū visas šīs iespējas. Es patiešām neko nezinu par Rudzīti un viņa dzīvi, jo citādi es nedrīkstētu tā izrunāties, bet viņš uzvedas tā, it kā būtu pārliecināts, ka vienmēr izspruks sveikā. Viņš uzvedas tā, it kā nemaz nebūtu dzimis, tātad būtu bez mātes, un tajā pašā laikā arī kā nemirstīgs.