Alfonss Muča "Ausma un krēsla", 1899
 
Komentārs
19.09.2016

Vīrieša izgaišana

Komentē
7

Nesen Rīgas pašvaldības policijas feisbuka profilā parādījās ziņa, kuru vēlāk pārpublicēja arī daži ziņu portāli.

Grīziņkalnā pieķerta prostitūta ar klientu

Vakar, 4.septembra agrā rīta stundā, Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes darbinieki saņēma informāciju par divām personām Grīziņkalnā, kuras ļāvušās seksuālām aktivitātēm. Ierodoties notikuma vietā, pamanīta sieviete, kura vīrietim sniedza seksuāla rakstura pakalpojumu - minetu. Pārrunu laikā, sieviete atzinās, ka vīrietim sniegusi seksuālā rakstura pakalpojumu par naudu. Par savām darbībām viņa saņēmusi 20 eiro. Sievietei sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu. Likums paredz, ka par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās personai uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro.

Šī ziņa šaurajās feisbuka aprindās izraisīja jautājumus: kur tad ir palicis klients, vīrietis? Vai viņš nav atbildīgs, vai viņš nav tajā piedalījies? Mēģināsim saprast, kas tad tur ir noticis un kur izgaisa vīrietis. [1]

Vispirms pārlasīsim ziņas tekstu, jo aiz lakoniskajiem teikumiem daudz kas var būt paslēpts. Tātad policija izsaukta, jo Grīziņkalnā divas personas "ļāvušās seksuālām aktivitātēm". Kādēļ policija braukusi? Vai ļauties seksuālām aktivitātēm ir kaut kas slikts? Ja aktivitātes nav vardarbīgas un tajās nav iesaistītas nepilngadīgas personas, viss ir kārtībā. Tomēr mūsu sabiedrībā nav pieņemts ļauties seksuālām aktivitātēm publiskās vietās. Un, iespējams, tāda neatļauta ļaušanās ir sodāma. Šajā gadījumā, pēc sākotnējās informācijas, sodīt vajadzētu abas personas, ja šīs personas būtu "ignorējušas vispārpieņemtas uzvedības normas" vai, iespējams, arī "traucējušas cilvēku mieru" [2].

Nākamais ziņas teikums ir vēl interesantāks. "Ierodoties notikuma vietā, pamanīta sieviete, kura vīrietim sniedza seksuāla rakstura pakalpojumu - minetu." Pakalpojums paredz finansiālas vai līguma saistības. Redzot cilvēkus, kas nodarbojas ar seksu, nav iespējams noteikt, vai viņi viens otram sniedz seksuālos pakalpojumus. Ierodoties notikuma vietā, vienīgais, ko kārtības sargi varēja pamanīt un konstatēt, ir tas, ka sieviete orāli apmierina vīrieti, citiem vārdiem, publiski nodarbojas ar seksu. Un vīrietis arī tajā piedalās. Vai policistiem izpratne par seksu nesniedzas tālāk par seksuālajiem pakalpojumiem un šis ir vienīgais attiecību veids, kas tiem ir pazīstams? Varbūt sieviete ir būtne, kas tikai sniedz seksuālos pakalpojumus? Bet varbūt tā ir valodas problēma un ziņa uzrakstīta neprecīzi? Tādā gadījumā liels sveiciens Freidam. Teikuma konstrukcijā ir vēl kaut kas interesants. "Ierodoties notikuma vietā, pamanīta sieviete, kura vīrietim sniedza seksuāla rakstura pakalpojumu - minetu." Pamanīti nevis sieviete un vīrietis kopā, nevis divas personas, bet gan sieviete, kas kaut ko tam vīrietim dara. Cik selektīva redze! Vīrietis sāka izgaist jau notikuma konstatēšanas brīdī. Ar seksu nodarbojas divi subjekti, bet šajā gadījumā, policistiem pamanot sievieti, viņa kļūst par subjektu, bet vīrietis kļūst par objektu, viņa loma ir otršķirīga.

Tikai vēlāk, kad "pārrunu laikā sieviete atzinās, ka vīrietim sniegusi seksuāla rakstura pakalpojumu par naudu", parādījās iespēja runāt par seksuālo pakalpojumu. Tātad parādījās otrais pārkāpums, jo "nodarbošanās ar seksu publiskā vietā" jau nekur nepazuda.

"Sievietei sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu." Tātad bija piemērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pants [3]. Ja tiktu piemērots Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants par sīko huligānismu, tad pārkāpumā būtu vainīgi abi. Ja ar seksu nodarbotos tikai viena persona, par personas pašapmierināšanos publiskā vietā arī tiktu piemērots pantu par sīko huligānismu [4].

Lasām tālāk. "Likums paredz, ka par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietās personai uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro." Nav likuma, kurā ir rakstīts, ka par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu publiskās vietas uzliek sodu. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos [5] nav vārdu "publiska vieta". Tā jau ir interpretācija.

Latvijā prostitūcija ir legāla, tomēr tā tiek regulēta no valsts puses. Būtībā pārdot un pirkt seksuālos pakalpojumus mūsu valstī ir atļauts. Atļauts, ja viss notiek atbilstoši valsts regulējumam, tātad Ministru kabineta noteikumiem. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos ir izklāstīts, kas drīkst nodarboties ar prostitūciju, kur drīkst, kādam jābūt veselības stāvoklim utt. Neskatoties uz dzimumneitrālu valodu, šiem noteikumiem ir patriarhāla un diskriminējoša būtība, jo visa atbildība šeit ir uzlikta tikai pakalpojuma sniedzējam (kas praksē gandrīz vienmēr ir sieviete), par klientu vispār nekas nav teikts.

Apskatāmajā gadījumā policijas darbinieki interpretēja Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu 3. punktu: "Personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kas ir tās īpašums vai par kuru tā ir noslēgusi īres līgumu." Dzīvojamā telpa ir vienīgā vieta, kur ir iespējams sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus. No tā izriet, ka publiskā vietā sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus nav atļauts. Bet vai ir atļauts tos saņemt publiskā vietā? Klient, kur tu esi? Ņemot vērā, ka seksuālais pakalpojums ir darbība, kurā nepārprotami piedalās divas personas, kā tas var būt, ka viena darbībā iesaistītā puse ir pārkāpusi noteikumus, bet otra ne? [6]

Vai iespējams sastādīt klientam administratīvo protokolu par Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu? Saskaņā ar Tieslietu ministrijas viedokli – varētu [7]. Lūk, garš citāts no viņu savulaik gatavotā dokumenta: "Seksuālo pakalpojumu pircējus pašlaik var saukt pie atbildības par to, ka viņi seksuālos pakalpojumus par maksu saņem neatļautā vietā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pants vai Krimināllikuma 163. pants (ja ierobežojums tiek pārkāpts atkārtoti gada laikā)). Tomēr pašlaik praksē konstatējami būtiski trūkumi prostitūcijas ierobežojošo noteikumu piemērošanā, jo, kaut gan Latvijas normatīvie akti atļauj sodīt arī klientu, praksē tas netiek darīts, un sodīšanas slogs tiek pārnests tikai uz pakalpojumu sniedzējiem."

Izrādās, klienta izgaišanu nosaka tas, ka "kaut gan Latvijas normatīvie akti atļauj sodīt arī klientu, praksē tas netiek darīts". Un mēs vienkārši varam novērot šo praksi, kad sodīšanas slogs (sankcija no 350 līdz 700 eiro) tiek pārnests uz pakalpojuma sniedzēju.

Kāpēc ir grūtības šo noteikumu pielietot praksē? Ja pakalpojuma sniedzējai sods tiek piemērots saskaņā ar LAPK 174.4 pantu, policija atsaucas arī uz Prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem, lai būtu skaidrs, kas tieši tiek pārkāpts [8]. Un šajos noteikumos tiek lietoti vārdi piedāvāt vai sniegt. Nav nekā par to, ka nedrīkst saņemt. Ja klientam sastādītu protokolu pēc LAPK 174.4 panta – par to, ka viņš arī pārkāpis Prostitūcijas ierobežošanas noteikumus, – tad būtu grūtības precīzi noformulēt, kādu tieši aizliegumu klients pārkāpis, jo viņš jau nepiedāvā un nesniedz seksuālo pakalpojumu, bet gan saņem to. Un policijas lēmumi varētu tikt apstrīdēti. Tātad paši noteikumi atstāj klientu ārpus atbildības loka. Sanāk, ka seksuālos pakalpojumus nedrīkst sniegt neatļautās vietās, bet saņemt gan drīkst visur, kur tik vēlaties, kā mums to parāda Grīziņkalna gadījums. Un cīnīties par noteikumu izpildes burtu un garu vajag tikai ar sievietēm [9]. Klients pavisam legāli drīkst izgaist, bet, ja drīkst, tad to arī dara. Ja Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos būtu pielikts viens vienīgs vārds saņemt, ne tikai piedāvāt vai sniegt, tad Grīziņkalna gadījumā vīrietis nekur neizgaistu.

Bet vienalga interesanti, ko policisti darīja ar šo vīrieti? Izskaidroja viņam noteikumus, pastāstīja, ka publiskā vietā ar seksu nevar nodarboties? Apsprieda sievieti, viņas spējas un "tirgus cenas"? Kā vispār norisinājās šī saruna? Diezgan reāls šķiet variants, ka trīs tēviņi mērķtiecīgi mudina ievainojamu sievieti atzīties pakalpojuma sniegšanā. Ievainojamu – jo diez vai no vieglas dzīves viņa būtu gatava agrā svētdienas rītā sniegt vīrietim minetu. Un klientam jau tikai to vajag – pārliecināt policiju par to, ka viņam, kārtīgam un tikumiskam pilsonim (iespējams, pa ceļam uz baznīcu), ir pielipusi šī m...a, pavedinājusi viņu un viņš aiz žēlastības piekritis iedot tai 20 eiro. Policijai arī ir labi – vaļsirdīga "pārkāpējas" atzīšanās, konkrēts pants un kārtējais apliecinājums tam, ka tikumiskajā Rīgā kārtības sargi ir modri. Ir ar ko palielīties feisbukā.

Kas notiktu, ja policisti Grīziņkalnā būtu sastapuši vīru ar sievu vai draugu ar draudzeni, kā tad viņi rīkotos? Sastādītu protokolu par sīko huligānismu? Pārrunātu nepieciešamību uzvesties tikumiski un palaistu prom? Izrakstītu nosūtījumu pie seksopatologa? Ja pieķertajiem tiktu piemērotas kaut kādas sankcijas, to vajadzēja darīt arī ar minēto vīrieti. Bet tas netika izdarīts. Vismaz spriežot pēc ziņā izklāstītā. Viss, ko redzam, ir vīrieša izgaišana.

Un, ja, piemēram, sieviete pārrunu laikā neatzītos, ka viņa nodarbojas ar seksu par naudu, kāda tad būtu policijas rīcība? Droši vien nekāda. Jo, ja vīrieti, kas publiskajā vietā nodarbojas ar seksu, nevar saukt pie atbildības, tad arī sievieti ne. Loģiski?

Tātad varam tomēr secināt, ka Rīgā drīkst nodarboties ar seksu publiskā vietā. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 80 par sabiedrisko kārtību Rīgā ir pastāstīts, ka publiskās vietās nedrīkst spļaut, mitināties (nakšņot, gulēt u.tml.), braukt ar skrituļslidām naktīs utt. Par aizliegumu nodarboties ar seksu publiskā vietā, piemēram, tādā kā Grīziņkalns, nekas nav rakstīts. Arī citos normatīvajos dokumentos nav atrodams tāds aizliegums. Tāpat nav normatīvā akta, kurā būtu rakstīts, ka ar seksu var nodarboties tikai dzīvokļos vai, plašāk ņemot, telpās. Sanāk, ka bez maksas ar seksu publiskā vietā divi cilvēki nodarboties drīkst.

Var jautāt, kādēļ tad policija reaģē uz šādiem izsaukumiem, kur divas personas ļāvušās seksuālām aktivitātēm, ja šīs aktivitātes nav sodāmas? Cilvēki ziņo, sauc policiju. Un ir lietas, kuras nepieciešams pārbaudīt. Policija dodas uz tādiem izsaukumiem, lai pārliecinātos uz vietas, ka: 1) nenotiek izvarošana vai kādas citas seksuāla rakstura piespiedu darbības; 2) personas, kas nodarbojas ar seksu publiskā vietā, ir pilngadīgas; 3) lai noskaidrotu, vai netiek sniegti maksas seksuālie pakalpojumi, jo tad var sodīt sievieti par prostitūcijas ierobežojumu pārkāpšanu un varbūt dabūt mazliet naudiņas budžetam. Vēl ir ceturtā iespēja – mēģināt noskaidrot, vai sekss publiskā vietā ir ar huligānisma pazīmēm vai bez tām. Acīmredzot Grīziņkalnā sekss šim vīrietim bija bez huligānisma pazīmēm.

Pēc būtības, ja par seksu publiskā vietā vīrieši nav sodāmi (vismaz to mēs te apspriežam), tad sievietēm, kuras sniedz seksuālos pakalpojumus, vienkārši vajadzētu teikt, ka tas ir draudzīgs sekss, nevis seksuālais pakalpojums.

Kāpēc vīrietis tik viegli izgaisa? Iespējams, tādēļ, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir raksturīgi izgaist no attiecībām un problēmsituācijām, kurās viņi kopā ar sievietēm nokļūst. Seksā piedalās divi, sekas (piemēram, grūtniecība) ir vienam, bet otrs dalībnieks bieži vien pazūd. Cik bērniem nav tēvu? Ieņemšanas laikā vēl bija, bet tālāk jau daļa no viņiem izgaisa. Kāpēc runāju par bērniem? Tehniski – bērni ir seksuālo attiecību sekas. Reprodukcija, deviņi mēneši ar bērnu zem sirds, aborti, par kuriem atbildīga atkal ir sieviete, īpašās dienas, izvarošanas un seksuāla uzmākšanās. Tā saucamais sieviešu liktenis. Arī Grīziņkalnā ar seksu nodarbojās divi, turklāt baudu saņēma viņš, bet visu atbildību – viņa. Nu jā, vēl 20 eiro.

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura izvarošanā bieži vien vaino upuri (lasi – sievieti). Uzvelt atbildību par izvarošanu upurim ir tradicionāla vērtība, kurai netrūkst aizstāvju. Arī prostitūcijā pārsvarā tiek vainotas sievietes. Viena sieviete vainīga, jo nodarbojas ar prostitūciju, otra vainīga tajā, ka ir sieviete. Izvarošana ir sekss, vardarbīgi uzspiests sekss. Izvarošanā tiek pielietota fiziska vardarbība, prostitūcijā – vardarbība ar naudas palīdzību. Vajag apzināties, ka sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju, ir sieviete un ir upuris. Viņa nav sliktāka par mums un nav labāka par mums. Viņa ir savā situācijā, un mēs negribētu būt viņas situācijā. Prostitūcija nav sapņu profesija. Sieviete Grīziņkalnā skolā nerakstīja sacerējumus par to, ka sapņo kļūt par prostitūtu, kad izaugs. Un sieviete nav vieta, kur slēpt vīriešu ģenitālijas. "Lielākajā daļā gadījumu viņām ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi, dažāda veida atkarības, iepriekšēja vardarbības pieredze. Visi šie faktori liecina par ievainojamību un parāda, ka šīm sievietēm ir grūtāk integrēties darba tirgū un viņas ir vieglāk pierunāt iesaistīties prostitūcijā, piesolot "brīnuma labumus"." [10]

Prostitūcijas aizstāvju ir daudz, jo tā esot sabiedrībai vajadzīga lieta, viss klienta labā. Tomēr, ja valsts nosaka prostitūcijas ierobežojumus, tad nevajag aizmirst par klienta atbildību. Jo Grīziņkalna gadījums parāda, ka sieviete tur nodarbojās ar prostitūciju, bet vīrietis nebija ne vainīgs, ne arī klātesošs – tā, vienkārši gājis garām. Tomēr man ir aizdomas: ja sāks sodīt arī klientus un to "karu" vest ne tikai pret sievietēm, bet arī vīriešiem, prostitūcijas ierobežošana kļūs daudz efektīvāka.

Valstī jau dažus gadus tiek rakstīts prostitūcijas likumprojekts, notiek diskusijas, viena no tēmām ir tā saucamā "zviedru modeļa" ieviešana, kas, neaizliedzot prostitūciju, kriminalizē klientu. Latvijā šāds iespējamais risinājums izraisa pamatīgas bailes un sašutumu klientu vidū. Atvainojos – vīriešu vidū. Šajās diskusijās tiek cilāti dažādi argumenti, tiek daudz pateikts, bet galvenais leitmotīvs ir – klientu ne, klientu ne! Tikai ne klientu. Nē! Nē! Nu, patiesībā jau deputātiem ir imunitāte pret kriminālo atbildību, bet viņi laikam solidarizējas ar pārējiem vīriešiem, kuriem tādas nav. Arī Grīziņkalna klientam deputāta imunitātes laikam nebija, bet tā īsti tomēr nevar zināt, jo viņš jau izgaisa.

Lūk, tāda sanāca atbilde uz jautājumu, kur izgaisa klients. Mēs paši iedevām viņam šādu iespēju, aizmirstot, ka Latvijā līdz sieviešu un vīriešu līdztiesībai praksē vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Un pat viena vārda – saņemt – iekļaušana Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos būtu neliels solis šajā ceļā. Feminismam vispirms jābūt politiskam – tādam tam jābūt Latvijā. Šī ir mana pārliecība.


 

[1] Bet šos jautājumus var uzdot arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvjiem, jo viņi ir atvērti komunikācijai.

[2] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 167. pants "Sīkais huligānisms". Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), – tiek piemērots naudas sods no septiņdesmit līdz 500 eiro.

[3] LAPK 174.4 pants "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana". Par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu – naudas sods fiziskām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 1400 eiro.

[4] Lūk, piemēram, šāds gadījums: "Par pašapmierināšanos publiskā vietā aizturēts tūrists. Vakar, 29.augusta vēlā nakts stundā, Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes darbinieki saņēma informāciju par kādu vīrieti Elizabetes ielā, kurš cenšas publiskā vietā apmierināt savu dzimumtieksmi. Ierodoties notikuma vietā, pamanīts vīrietis, kurš atklāti masēja savus dzimumorgānus. Policisti vairākkārtīgi vīrietim deva rīkojumus pārstāt savas darbības, un pēc īsa brīža vīrietis nomierinājās."

[5] Ministru kabineta 2008. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 32 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi".

[6] Pēc būtības tādi gadījumi ir iespējami – ja seksuālas attiecības notiek starp pilngadīgu un nepilngadīgu personu, tad pilngadīgā persona pārkāpj noteikumus, bet nepilngadīgā nepārkāpj. Bet šādā gadījumā tas būs noziedzīgais nodarījums un nepilngadīgā persona – cietušais.

[7] Informatīvs ziņojums par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā.

[8] Līdzīgi kā ar smēķēšanu: LAPK 42.1. 42.1 pants "Smēķēšanas ierobežojumu neievērošana". Par smēķēšanu neatļautās vietās – naudas sods līdz 15 eiro. Bet pašā LAPK neietiek izklāstīts, kuras ir smēķēšanai neatļautās vietas. Šo vietu saraksts ir atrodams likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 11. pantā "Smēķēšanas ierobežojumi".

[9] Es apzinos, ka ar prostitūciju nodarbojas arī vīrieši un starp vīriešu prostitūtu klientiem var būt ne tikai citi vīrieši, bet arī sievietes. Bet uzskatu, ka prostitūcijas problēma skar galvenokārt sievietes. Latvijas statistika to arī pierāda.

[10] Prostitūcijā iesaistītās sievietes sūdzējušās par policistu patvaļu. Tvnet. 08.09.2016.

Tēmas

Una Feminiskaite

Una Feminiskaite ir Latvijā dzimusi lietuviete, kuru interesē feminisma un dzimumu līdztiesības jautājumi un Austrumu kultūra.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!