Recenzija
23.09.2015

Vilciens. Rudens. Rainis

Komentē
0
Saglabā

Visu šo gadu, kad vienu afišu ar pasākumu par godu Raiņa 150. dzimšanas dienai pēc mirkļa jau nomaina nākamā, man šķiet, ka šīs pēkšņās mīlestības pret viņu ir par daudz, tā ir pārāk mākslīga un neiederīga. Piederu tai sabiedrības daļai, kam ne vienmēr ir skaidra atbilde uz jautājumu "Ko man šodien nozīmē Rainis un viņa darbi?", "Kāpēc kādam būtu mani jāpiespiež mīlēt Raini?" u.c. Katrs uz šiem jautājumiem meklē atbildes citādā veidā, kāds nemeklē nemaz, kāds neatrod.

Vajadzēja pienākt rudenim, Raiņa dzimšanas dienas priekšvakaram, kad Ieva Parša, Orests Silabriedis un Uģis Brikmanis, pieaicinot talkā vairākus mūziķus, realizēja savu ieceri un Rīgas Sv. Pētera baznīcā jebkurš interesants bez maksas varēja vērot koncertizrādi "Dagdas skiču burtnīcas". Vajadzēja astoņiem latviešu komponistiem (Maijai Einfeldei, Gundegai Šmitei, Andrim Dzenītim, Santai Bušs, Jēkabam Jančevskim, Mārītei Dombrovskai, Oskaram Herliņam, Pēterim Plakidim) kopīgi radīt sesto Dagdas burtnīcu, lai es (un, cerams, arī citi, kas apmeklēja koncertizrādi Rīgā, Rēzeknē, Zasā un Madonā vai darīs to Dzintaros, Ventspilī vai Cēsīs) noskaidrotu, ko man nozīmē Rainis, un saskatītu kādu jaunu, sev līdz šim nezināmu viņa personības šķautni.

Koncertizrādes aprakstā teikts, ka krājums "Dagdas piecas skiču burtnīcas", kas aizsākts 1920. gadā un tapis piecus gadus, ir "viens no trauslākajiem un skaistākajiem Raiņa dzejas krājumiem. Kāds rakstnieks, vārdā Dagda, domā, vēro, aizceļo, atgriežas, mīl un pieraksta to visu". Rainis pats krājumu raksturojis kā romānu dzejoļos, bet, tā kā koncerta garums ir aptuveni pusotra stunda, skatītāji tiek iepazīstināti tikai ar tiem dzejas romāna fragmentiem, ko izvēlējušies uzaicinātie skaņraži (no piecām burtnīcām ("Addio bella", "Čūsku vārdi", "Uz mājām", "Sudrabota gaisma", "Mēness meitiņa") komponistus visvairāk uzrunājusi dzeja no pirmās un trešās burtnīcas). Līdz ar to dziesmas savirknējas jaunā stāstā, kuru muzikāli atklāja Ieva Parša, Krišjānis Norvelis, Aldis Liepiņš, Pēteris Trasuns un Jānis Porietis kopā ar stāstniekiem Orestu Silabriedi un Uģi Brikmani.

Stāsts ir pavisam intīms un pārdomas raisošs. Un kur gan vēl vieglāk iegrimt savās domās kā vilcienā, kur vienmērīgās motora skaņas pavadībā kāds lasa grāmatu vai žurnālu, kāds veras datora ekrānā, kāds vēro aiz loga notiekošo, kāds – citus pasažierus, bet kāds it kā nedara neko, kaut īstenībā domās risina sev vien zināmus jautājumus vai kavējas atmiņās. Tā nu dodamies cauri Sēlijai un Latgalei, kur līdzās dabas ainavām redzam arī Jašas upi pie Jasmuižas, kur Rainis dzīvojis jaunībā, un Dunavas-Jersikas pārceltuvi pār Daugavu, kas atrodas netālu no dzejnieka bērnības mājvietas Tadenavas (video autors Uģis Brikmanis). Iespējams, koncertzāles apstākļos videomateriāls tiešām papildina mūziku un tās radīto atmosfēru, tomēr Pēterbaznīcā, kur cauri ekrānam spīd baznīcas logi, tas nav visai skaidri redzams. Man gan šķiet, ka koncerta vietai nozīme maza un video tomēr "nesalīmējas" ar mūziku un tās raisītajām sajūtām, jo, lai gan pati ideja un izraudzītās filmēšanas vietas uzrunā, tā kā video uzņemts vasarā, kad spoži spīd saule un zaļo pļavas, tas nonāk kontrastā ar izrādes atmosfēru, kas vismaz man rada asociācijas ar rudeni visās tā izpausmēs un simbolos.

Šķiet, rudenīgs dvēseles stāvoklis bijis arī komponistiem, kuriem Raiņa dzeja raisījusi filozofiskas, dažbrīd pat eksistenciālas pārdomas, kas kļuvušas par pamatu tikpat nopietniem kamermūzikas opusiem. Protams, filozofiski spriest jau var arī jebkurā citā gadalaikā, tomēr, ņemot vērā gan izvēlēto dzeju, kur bieži manāmas tiešas un netiešas rudens alegorijas, gan tās atveidu mūzikā, nešķiet, ka tas savienojams ar pavasarīgiem putnu treļļiem vai vasaras saules pielietu dabas ainavu. Viens gan ir skaidrs – vai tam būtu vai nebūtu kāda saistība ar rudeni, Raiņa "Dagdas skiču burtnīcas" gandrīz visiem komponistiem raisījušas diezgan līdzīgus iespaidus, kas loģiski rezultējušies opusos ar gana līdzīgu sajūtu gammu. Pateikt, kuram komponistam kurš darbs, var tikai pēc niansēm, kas raksturo katra daiļradi kopumā, bet tiem klausītājiem, kas latviešu laikmetīgo mūziku un tās radītājus zina virspusēji, jau īsi pēc koncerta varētu rasties apjukums. Dzirdamas Maijai Einfeldei raksturīgās intonācijas un fakturālais izklāsts ("Atmini sauli!"), Pēterim Plakidim tipiskā melodijas virzība un harmoniskā valoda ("Visu nakti zvaigznes raud"); Santa Bušs turpina eksperimentēt ar instrumentu (šoreiz alta) skaniskajām iespējām un tembriem ("Saplēsti gabali"), Jēkabs Jančevskis paliek uzticīgs jau citās savās solodziesmās (piemēram, "Apdzisa pļavas" ar Ojāra Vācieša dzeju) aizsāktajai emocionāli apcerīgajai stilistikai ("Lidotājs"); Andra Dzenīša opuss šoreiz mierīgāks un apgarotāks nekā parasti, bet nezaudē savu ekspresivitāti ("Dagdas paralēles"), savukārt Mārītes Dombrovskas veikums īstenots romantiski sievišķīgā estētikā ("Tad visas puķes"); Oskara Herliņa darbs ir neuzbāzīgi neitrāls ("Dzied itāļu meitenes rudenī"), Gundegas Šmites – neparedzams stilistiskajā attīstībā, skaidrs formveidē ("Trīs Dagdas dziesmas"). Bet šīs ir tikai detaļas, ko bez koncerta programmiņas apskatīšanas, ilgas vēršanās tajā un centieniem atsaukt atmiņā kaut sīkus fragmentus no katra konkrētā skaņdarba tagad rakstot nevarētu uzskaitīt. Ja parasti komponisti, lasot šādu viedokli, varētu tikt aizskarti, ceru, ka šoreiz tā nebūs, jo ir reizes, kad neplānota, tomēr eksistējoša tematiski emocionālā saikne ir kas pozitīvi vērtējams (it īpaši koncertizrādēs) un paliek atmiņā kā galvenais notikumu raksturojošais elements. Pieļauju, ka arī koncerta veidotājiem šī vienotā atmosfēra palīdzējusi radīt viengabalainu, savā ziņā pat nedalāmu uzvedumu, kas pakāpeniski ievelk sevī un vēl kādu laiku pēc izskanēšanas nelaiž vaļā. Protams, vēlētos arī katru opusu dzirdēt atsevišķi, lai varētu to uztvert pilnīgāk un objektīvāk, bet gan jau ar laiku tas notiks.

Nedrīkstu nepieminēt divus vārdus, kas negaidīti redzami ne vien koncerta mākslinieku, bet arī komponistu sarakstā. Orests Silabriedis gan reiz jau parādījis publikai, ka ne tikai runā, raksta, pēta un organizē, bet arī komponē (viņa dziesmas pirms diviem gadiem bija dzirdamas Vizmai Belševicai veltītajā koncertizrādē "Dūdieviņš"). Šoreiz viņa "Olīvijai" atklāja "Dagdas skiču burtnīcu" uzvedumu. Nebūtu zinājusi, kas dziesmu radījis, ticētu, ka kāds no turpmāk programmā esošajiem komponistiem, jo darbs pilnībā iekļāvās programmā, nenododot sava radītāja īsto amatu. Nedaudz citādi ar solisti Ievu Paršu, kas, šķiet, pirmo reizi iepazīstināja klausītājus ar saviem mēģinājumiem kompozīcijā. Viņas opusā "Es domāju uz tevi" pārdomāta sižetiskā attīstība, apvienojot trīs dzejoļus, bet ne tik skaidra muzikālā koncepcija, kas "izlec" no kopējā koncertizrādes skaņuraksta. Savu roku komponēšanā iemēģinājis arī altists Pēteris Trasuns, radot nedaudz ironiskas alta intermēdijas, kas pāris reizes dzirdamas starp skaņdarbiem. Laiks rādīs, kā un vai attīstīsies šo mūziķu vēlme komponēt, bet tas, ka viņi ir lieliski sava pašreizējā amata pratēji, ir skaidrs jau tagad. Tādi ir arī viņu skatuves partneri: basbaritons Krišjānis Norvelis, pianists Aldis Liepiņš un trompetists Jānis Porietis. Žēl tikai, ka pianistam "jācīnās" ar Pēterbaznīcas savu laiku jau nokalpojušo flīģeli, kas ne vienmēr rada patīkamas un baudāmas skaņas.

Gads vēl nav beidzies, un atlikušajos mēnešos noteikti vēl dzirdēsim vismaz pāris Rainim veltītus muzikālus uzvedumus un koncertus, bet "Dagdas skiču burtnīcas" man personīgi ierindojas līdz šim piedzīvoto, Rainim veltīto notikumu saraksta augšgalā. Pārdomāta koncepcija un kvalitatīvs tās realizējums. "Nenodrillēta" dzeja pavisam jaunā mūzikā. Nekā pārspīlēta. Vilciens. Rudens. Rainis.

Koncertizrāde "Dagdas skiču burtnīcas" tiks atskaņota 8. novembrī Dzintaru koncertzālē, 15. novembrī Ventspils Pārventas bibliotēkā un 29. novembrī koncertzālē "Cēsis".

Anete Ašmane

Anete Ašmane studē klavierspēli un muzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Regulāri veido raidījumus Latvijas Radio 3 "Klasika", publikācijas žurnālā "Mūzikas Saule" un citur.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!