Attēlā - Uģis Kuģis raidījumā "Neredzami redzamais" ReTV
 
Sabiedrība
10.11.2017

Vienā kuģī ar Uģi

Komentē
18

Kāds subjektīvs skatījums

Mums, lielākajai daļai cilvēku, gan sievietēm, gan vīriešiem, ir attiecības: ģimene, laulība, partnerattiecības. Skolā to iemācīties nevar, cilvēki pieļauj kļūdas vai baidās tādas pieļaut, tādēļ padomi par laimīgu attiecību veidošanu izraisa visai plašu interesi. Un tiek meklēti arī padomdevēji. Ja ir pieprasījums, tad būs arī tie, kas šo pieprasījumu vēlas un var apmierināt. Latvijā tādi padomdevēji ir – sākot ar psihoterapeitiem, kas atbalsta vardarbību, un beidzot ar vēdiskajiem psihologiem. Viens no tādiem ir Uģis Kuģis. Viņš kļuvis plaši pazīstams dažādos sabiedrības slāņos, viņš notur publiskas lekcijas, viņam seko sociālajos tīklos. Man šķiet, ka par psiholoģiju kā zinātni viņš nav īpaši informēts [1]. Bet Uģi sauc par vēdisko – gan filozofu, gan psihologu. Es nezinu, kas varētu būt vēdiskā filozofija vai psiholoģija Latvijā. Man ir aizdomas, ka jebkas. Izņemot Uģi Kuģi, neviens jau par vēdisko psiholoģiju nezina. Man nekad nav bijusi interese par viņa darbību un uzskatiem, jo es neinteresējos, kādā veidā Krišnas apziņas biedrība interpretē mūsu realitāti. Man tuvākas ir Peļevina [2] realitātes interpretācijas. Es zināju, ka Uģis braukā apkārt un lasa lekcijas par attiecībām, un pēc atsauksmēm sapratu, ka viņš ir kārtējais patriarhāta maigais sargātājs. Dažreiz, pamanot ierakstus Uģa Kuģa feisbuka profilā, redzēju, ka manam sievietes prātam neiestrēbt tik daudz rozā sīrupa, pilna ar banalitātēm. Man arī nebija nekādas vēlmes izurbties tam cauri. Bet tad sanāca tā, ka es izlasīju Kuģa septembra ierakstus, un tie mani iedvesmoja. Un par dažām Kuģa domām esmu uzrakstījusi savus (ļoti subjektīvos) komentāros.

Valdīšana

Vai jūs zinājāt, ka:

"Sievietei patīk valdīt pār vīrieti, bet viņu pašu vienmēr pievelk tas vīrietis, kuram ir vara pār viņu." (24.09.2017.).

Sievietēm patīk valdīt pār vīriešiem: Uģa pasaulē tā laikam ir aksioma. Es nezinu, ko nozīmē "patīk valdīt". Vai valdīšana ir fakts, bet pats valdīšanas process izsauc patiku sievietei? Un kā šī valdīšana izpaužas? Jautājumu daudz. Vai sievietes kontrolē vīriešus, pavēlot viņiem? Vai Latvija ir zeme, kurā ir uzvarējis kareivīgais feminisms, sagrauts patriarhāts un iestājusies sieviešu diktatūra? [3] Doma par to, ka visur valda sievietes – attiecībās, ģimenē, varas institūcijās – un mēs atrodamies valdošo sieviešu sabiedrībā [4], ir pilnīgi aplama, par spīti tam, ka dažas sievietes ir pat Saeimā. Valdošās sievietes Latvijā nevar aizsargāt savas tiesības, aizsargāt sevi no vardarbības, izrauties no dzimumlomu žņaugiem. Viņas pat nevar Latvijā ratificēt Stambulas konvenciju. Sievietes valda pārsvarā atsevišķu psihoterapeitu prātā. Nedomāju, ka Uģis Kuģis ar tādiem ir pazīstams vai apzinās to, ka dzimums ir politiska kategorija. Aiz viņa vārdiem slēpjas kaut kas cits – uzskats, ka patiesībā vājām sievietēm vajadzētu, lai kāds valdītu pār viņām. Iespējams, tāda ir sievietes daba – gribēt, lai kāds viņu vada un pār viņu valda. Un, ja tāda ir sievietes daba un slēptās vēlmes, tad uz daudzām lietām mēs varam paskatīties citādāk. Uģis jau runā nevis par politiku, bet gan par vīrieša un sievietes attiecībām. Un kas tad sanāk, "kad sievietei patīk valdīt, bet pievelk vīrietis, kuram ir vara par viņu". Varbūt, kad sieviete saka NĒ, tas patiesībā nozīmē JĀ. Vai, kad sieviete pretojas, viņa tikai izliekas. Jo sievietes pievelk vīrieši, kuriem ir vara pār viņām. Un dažreiz izvarotājs arī piepilda sievietes slēptās vēlmes par valdīšanu, bet mājas vardarbības upuri tikai izliekas, ka ir upuri, jo sievietes grib, lai kāds pār viņām valda. Viss patiesībā izskatās citādāk, nekā ir.

Ļoti gribas zināt, no kurienes nāk šī spilgtā doma. Kāpēc vīriešiem nepatīk valdīt? Manuprāt, šī ideja ir vairāk pamatota. Vispirms – mūsu sabiedrībā vīrieši valda, viņiem patīk valdīt, ne tikai pār sievietēm, bet arī pār citiem vīriešiem. Tātad sievietes grib, lai pār viņām valda, vīrieši negrib. Sanāk, ka visa patriarhāta sistēma ir izveidota sievietes dēļ, lai būtu kāds, kas pār sievieti valda un tādā veidā izpilda viņas slepenās vēlmes. Viss tikai jums, mīļās sievietes, tikai jums.

15 minūšu likums

Izrādās, pastāv ļoti interesants un noderīgs 15 minūšu likums. Ja kāda vēl nezināja par tādu, ir vērts pierakstīt:

"Sievietes, pirmās 15 minūtes, kad satiekat vīrieti, neko nepieprasiet! Vairums sieviešu kritizē vīrieti jau pirmajās minūtēs, kad viņš atgriezies mājās. Tā ir milzīga kļūda, kura var novest līdz tam, ka vīrietim nav vēlme nākt mājās un atrast vietu, kur viņu gaida, nevis tikai pieprasa, kritizē, pārmet! Pacietību, sievietes, sagaidiet vīrieti mājās kā varoni, pabarojiet, un tad ir JŪSU laiks. Vīrietis būs apmierināts un būs gatavs apmierināt visas sievietes vēlmes. Pacietību!" (28.09.2017.)

Pateicoties Uģim Kuģim, es sapratu savu kļūdu. Iepriekš, kad mans vīrs vakarā pārradās mājās, es neļāvu viņam pat pārvilkt apavus, bet uzreiz, no pirmās minūtes, viņu sāku kritizēt. Balstoties uz savu sievietes dabu, es gaitenī glabāju sarakstu ar pretenzijām un, kad vīrs ieradās, svinīgi to viņam nolasīju. Teicu, ka viņš maz pelna, skatās uz citām sievietēm, nenodarbojas ar sportu, pārāk daudz laika pavada darbā, nepievērš man pietiekamu uzmanību utt. Es domāju, ka Uģim ir taisnība un vairums sieviešu tieši tā arī dara. Un, nebeidzot kritizēt, es savam vīram uzreiz pieprasīju (jo man ir vēl viens saraksts): dod man naudu, nomazgā traukus, pastaigā ar suni, padari mani par karalieni, meklē darbu, kurā vairāk maksās, nopērc man kažoku, izmazgā podu, palasi bērnam grāmatu! Kritika un pārmetumi ir sievietes dabā, vai kāds par to vēl šaubās? Un vīrietis negrib nākt mājās, jo, atverot durvis, viņš no galvas līdz kājām tiks apliets ar pārmetumu spaini un apmētāts ar kritikas šautriņām.

"Vīrieti vajag sagaidīt kā varoni." Tagad es saaicinu visus piederīgos (manā gadījumā: bērns, suns un kaķis; mēģināju uzaicināt kaimiņus, bet viņi kaut kā negribēja nākt), iedodu bērnam balonus, bet suns mutē tur karodziņu. Orķestrim man nav naudas, tāpēc es uzlieku mūziku telefonā, gaitenī ir izlikts plakāts ar uzrakstu: "Welcome home my HERO!" Pa īpašu sarkano celiņu, kas savieno gaiteni ar virtuvi, vīrs var doties pie viņam sagatavotās barības. Sagatavotā barība ir svarīgs sagaidīšanas elements, jo es zinu gadījumus, kad sievietes tiek sistas, ja ar ēdienu kaut kas nav kārtībā, kas pamato Uģa gudrību par 15 minūšu likumu. Un, kad vīrietis, šis mežonīgais zvērs, ir sagaidīts kā varonis un pabarots (iztēlojos vīru uz taburetes virtuvē kā lauvu, kuram es metu gaļas gabalus), sākas SIEVIETES laiks. Pēc Uģa loģikas, sievietes laiks ir tikai kritikas un prasīšanas laiks, tad viņa uzvedas kā sieviete. Kad viņa gatavo barību un sagaida savu varoni, tad ir kalpones laiks, varbūt ir vēl kāds laiks? Interesanti ir arī tas, ka kritizēšana un prasības ir normāla parādība, galvenais, nogaidīt 15 minūtes.

Patiesībā mana problēma ir tajā, ka es atnāku no darba pēc vīra un tas nedod man iespēju viņu sagaidīt. Un, atnākot no darba, man negribas, lai mans vīrs sāktu mani kritizēt, man arī gribētos, lai viņš sagaida mani kā varoni, kā wonder woman, un, ja tas nenotiek, es negribu atgriezties mājās. Bet es atgriežos, jo mana pasaulē vīrs ne tikai māk mani sagaidīt, bet arī prot pagatavot vakariņas, gan sev, gan man, gan bērnam. Viņš nav kuņģis uz kājiņām, bet saprātīga būtne. Uģa pasaulē sieviete sagaida vīrieti no darba, bet starp vīriešiem nav tādu, kas kritizē savu otro pusi uz katra soļa un visu laiku kaut ko pieprasa. Patiesībā jau šis gudrais padoms ir rakstīts sievietēm, pa pusei reālām (jo tās kritizē savus vīriešus), bet vienlaikus ideālām, kuras nestrādā divos darbos (tātad nodarbojas tikai ar neapmaksātajiem mājas darbiem), sēž mājās, gatavo vakariņas, sagaida savus varoņus no darba un lasa Uģa Kuģa ierakstus.

Un, lūk, kad mīļotais atgriežas, tad kopā var pavadīt laiku. Un radīt drošības izjūtu.

Drošības izjūta

"Sieviete jūtas drošībā, pavadot laiku kopā ar mīļoto. Viņai rodas dziļa drošības izjūta, kad viņai līdzās ir vīrietis, kuru viņa mīl un kurš mīl viņu. Savukārt ilgstoša viņa prombūtne izraisa nedrošības sajūtu. Katrs apzināts mirklis, ko vīrietis spēj pilnīgi veltīt un dāvāt savai sievietei, ir drošība, ko viņa atcerēsies vienmēr un vairos pateicību pret viņu. Bet cik šādus drošības mirkļus vīrietis spēs dāvāt sievietei, jau atkarīgs no viņa. Nežēlojiet vīrieši to, ko nekad nevarēsiet atgūt - laiku kopā ar mīļoto sievieti!" (27.09.2017.)

Šeit man nav pretenziju. Man rodas dziļa drošības izjūta, kad es esmu ar savu mīļoto vīrieti. Viņam arī rodas drošības izjūta, kad viņš ir ar savu mīļoto sievieti, mani, kuru viņš atceras vienmēr. Es nezinu tikai, vai tas vairo viņam pateicību pret mani. Bet drošības izjūta man rodas arī tad, kad es esmu ar savu suni. Mans suns, atšķirībā no vīra, var arī iekost, un vīrs kopā ar suni arī jūtas droši. Bet es kaut ko nesaprotu, kad Uģis raksta: "Katrs apzināts mirklis, ko vīrietis spēj pilnīgi veltīt un dāvāt savai sievietei ir drošība, ko viņa atcerēsies vienmēr un vairos pateicību pret viņu." Vai tā ir kaut kāda eksistenciāla drošība, attiecību drošība? Fiziska un psiholoģiska drošība? Un vai patiešām mēs dzīvojam šajā lielajā un bīstamajā pasaulē, kur sievietei bez vīrieša aizsardzības neizdzīvot? Nav vīrieša – nav drošības! Vai sapratāt, sievietes? Ja gribat, lai jūsu dzīvē būtu drošība, jums vajag vīrieti, kurš radīs šo drošību. Bet es pazīstu dažus vīriešus un zinu daudzus stāstus par tādiem vīriešiem, kuri savai sievietei radīja tādu drošības izjūtu, ka viņa, izņemot savu mīļoto vīrieti, ne ar vienu ne tikai nerunāja, bet arī neredzēja. Sēdēja un rūpējās par mājas pavardu. Dažiem vīriešiem šie mirkļi, kurus viņi pavada kopā ar mīļoto sievieti, ir ļoti īpaši. Turēt mājās un nekur nelaist – pasaule ir pārāk bīstama vieta sievietēm.

Zāģēšanas māksla

Un, lūk, Uģis raksta par manu mīļāko tematu – sievietēm zāģētājām. Starp citu, manā istabā pie sienas ir piestiprināts zāģis kā sievišķības simbols.

"Kad sieviete "zāģē" – tas liecina par to, ka viņai trūkst saprāts. Gudra sieviete zina laiku, vietu un apstākļus, lai pieietu ar lūgumu un pateiktu to tikai vienu reizi, bet šie vārdi trāpītu tieši vīrieša sirdī. Viņa to darītu mierīgi, pazemīgi, klusi un ar cieņu. Viņu kādu brīdi māktu šaubas, bet pēc tam viņš izpildītu lūgumu un pasniegtu kā dāvanu, un beigās pats kļūtu laimīgs, ka ir spējis sagādāt sievietei prieku. Sievietei šajā gadījumā ir jābūt ļoti pateicīgai un jāizrāda sajūsma, pārsteigums, un ka viņa to pavisam negaidīja". (22.09.2017.)

Izlasot šo tekstu, man gribas izplest rokas un skaidrā angļu mēlē uzprasīt: "What the f**k!?" Tekstā tiek aprakstītas sievietes, kas cieš no vardarbības ģimenē. Šīs sievietes ļoti labi zina, kad ar vīrieti var runāt un kad nevar, kad uz viņu var paskatīties, kad nevar. Kad vīrietis ir normāls un kad ne. Pateikt kaut ko pareizā laikā, lai vārdi trāpītu tieši sirdī vai vismaz viņš šos vārdus saprastu un nemēģinātu tevi iekaustīt. Dažas gudras sievietes, kuras zina laiku, vietu un apstākļus, pat laikus skrien projām no mājām (ja ir bērni, tad kopā ar tiem) [5].

Nesen es noskatījos vairākus video, kuros tika demonstrēti divu veidu vīrieši. Viens no viņiem nepalīdz savai sievai mājas darbos (uzskatot, ka tie ir domāti sievietēm), bet otrs skaidro, ka arī nepalīdz sievai, viņš vienkārši dara mājas darbus, tapāt kā viņa sieva. Mājas darbi, kurus dara abi. Feministes stipri cepas par to, ka mājas darba vai kāda cita sievietēm ierasta uzdevuma izpilde daudzu acīs vīrieti padara par varoni. Sievietes ikdiena ir vīrieša varoņdarbs. Un, kad viņš kaut ko izdara, tad ir nepieciešams demonstrēt sajūsmu un pārsteigumu. Vau! Viņš nomazgāja traukus! Viņam izdevās tāda sarežģīta operācija. Kāds MALACIS! Superīgais džeks. Viņš zināja, kā ieslēgt veļas mazgājamo mašīnu. Rakstām prezidentam, varbūt par to ir paredzēts kāds goda raksts. Bet, ja viņš kādu laiku pavadīja ar bērnu, nomainīja tam autiņbiksītes un pabaroja, tad neapšaubāmi – Triju Zvaigžņu ordenim būs jauns kavalieris. Uģa Kuģa primitīvie vīrieši ir līdzīgi maziem bērniem, kas iemācās darīt vienkāršas lietas, kuras vajadzētu uztvert kā dievišķas dāvanas. Bērns iemācījās lietot podu, vairāk viņam nevajadzēs autiņbiksītes un… "Vai, kāds malacis!" saka pārsteigtā mamma. "Šodien podiņā."

Kāpēc sievietei visu laiku vajag kaut ko prasīt vīriešiem? Kaut ko lūgt? Iedod naudu (pārtiku veikalā nedod bez maksas)! Iznes atkritumus (spriežot pēc ārējām pazīmēm un smakas, tā ir pārpildīta)! "Viņu kādu brīdi māktu šaubas, bet pēc tam viņš izpildītu lūgumu." Iznestu atkritumus "un pasniegtu kā dāvanu": "Es dāvinu tev šo tukšo atkritumu tvertni mūsu mīlestības dēļ..." – "Un beigās pats kļūtu laimīgs": "Es iznesu atkritumus, tā ir laime. Vairāk nesmird." Un sieviete: "Nevar būt, vai tu to izdarīji? Manis dēļ. Tu esi īsts vīrietis, atkritumu iznesējs."

Bet varbūt ideja ir tajā, ka sievietes pašas neko nemāk (tikai kritizēt, pieprasīt un zāģēt), tāpēc Uģis neraksta citādāk. Kāpēc, piemēram, mēs nelasām viņa pierakstos šādus vārdus: "Kad vīrietis "zāģē" – tas liecina par to, ka viņam trūkst saprāta. Gudrs vīrietis zina laiku, vietu un apstākļus, lai pieietu ar lūgumu un pateiktu to tikai vienu reizi, bet šie vārdi trāpītu tieši sievietes sirdī. Viņš to darītu mierīgi, pazemīgi, klusi un ar cieņu. Viņu kādu brīdi māktu šaubas, bet pēc tam viņa izpildītu lūgumu un pasniegtu kā dāvanu, un beigās pati kļūtu laimīga, ka spēja sagādāt vīrietim prieku. Vīrietim šajā gadījumā ir jābūt ļoti pateicīgam un jāizrāda sajūsma, pārsteigums, un ka viņš to pavisam negaidīja." Kāpēc ne tā? Kāda ir atšķirība? Tāda, ka ir cilvēki un ir kalpones. Kalponēm visu vajag darīt ar cieņu, klusi un pazemīgi, bet par kungiem kaut kā mēs…

Darbs ar sevi un kalpošana

"Sievietei attiecībās nav jāstrādā pie tā, lai piesaistītu, noturētu un skrietu pakaļ vīrietim. Viņai ir jāstrādā pie sevis, lai būtu tāda, pie kuras vienmēr gribas atgriezties un kuras vienmēr ir par maz. Attiecībās sākas no pateicības un cieņas. Sievietes, cieniet sevi, nepazemojieties vīrieša priekšā. Vīrieši, cieniet sievietes un neļaujiet viņām sevi pazemot jūsu priekšā!" (20.09.2017.)

Šis ir labs gabals. Ļoti feministiski pastāsta, ka nav jēgas skraidīt pakaļ vīriešiem. Kādreiz sieviete bez sava vīrieša (vienalga, kāds tas būtu) sabiedrības acīs bija nelaimīga, nepilnīga un nevienam nevajadzīga: kopā ar saviem kaķiem nodzīvoja vecmeitas mūžu. Tagad vismaz dažas sievietes saprot, ka ir pašpietiekamas un viņām nevajag to obligāto otro pusīti, lai uzskatītu savu dzīvi par pilnvērtīgu. Tāpat Uģis aicina uzņemties atbildību par savu dzīvi pašām. Arī pareiza doma, mūsu sabiedrībai noderētu, jo tas netiek atbalstīts, lai sievietes pašas pieņemtu lēmumus par savu dzīvi, savu ķermeni un savu likteni. Bet dīvaini, ka Uģis aicina strādāt ar sevi tikai sievietes, aizmirstot par vīriešiem. Varbūt tādēļ, ka vīrieši jau no dabas ir ideāli.

Bet šim "jāstrādā pie sevis, lai būtu tāda, pie kuras vienmēr gribas atgriezties", ir sava ēnas puse. Jo, ja kaut kas notiek, kaut kas nav kārtībā, tad vainīga esi tu, jo pārāk maz piestrādāji pie sevis. Vīrietis tevi pameta – meklē vainu sevī, vīrietis tevi krāpj – domā, kas tevī nav pareizi, ko var uzlabot, jo vaina ir tevī. Vīrietis blandās apkārt – kaut kas nav kārtībā ar tevi, nevis ar viņu. It īpaši to var redzēt starp sievietēm, kuras cieš no vardarbīgām attiecībām. Šādai sievietei vienmēr liekas, ka "viņai ir jāstrādā pie sevis, lai būtu tāda, pie kuras vienmēr gribas atgriezties un kuras vienmēr ir par maz". Saprotams, ja pie viņas negrib atgriezties, tad vainīga ir viņa, kaut ko neizdarīja pareizi. Viņa vienmēr meklē vainu sevī, vīrietī problēmu nav. Ja kaut kas bija nepareizi, ja viņa tika sista, viņa domā, ka tam laikam bija pamatoti iemesli. Laikam viņai vajag vēl piestrādāt pie sevis. Un tad viņa kļūs labāka, skaistāka, strādājot pie sevis, visu atrisinās. Tomēr, ja vardarbība turpinās, mēs zinām, kurš ir vainīgs. Tas, kurš nestrādā pie sevis, tātad viņai vajag vēl strādāt un strādāt pie sevis. Tātad, meitenes, ja kaut kas notiek greizi, ja jūsu vīrietis aiziet, tad ziniet, ka pie vainas esat jūs pašas, jūs nepietiekami strādājāt pie sevis. Attiecības sākas no pateicības un cieņas. No abām pusēm. Sievietes cieņa Uģa izpratnē izpaužas tajā, ka sieviete ir mierīga un pazemīga, bet vīrieša cieņa – ka viņš neļauj pazemoties sievietei savā priekšā.

Un patiešām:

"Dzīvei tikai parādās jēga, kad tu dzīvo kādam citam nevis sev. Dzīvojot otram tu nepazaudē sevi, bet iepriecinot un kalpojot otram tu palēnām atmet viltus ego un iepazīsti savu patieso dabu. Tāpēc izvēlies prātīgi, kam tu velti savu dzīvi un kādu jēgu tai piešķir!" (14.09.2017.)

Viena gudrība norāda uz to, ka vajadzētu strādāt pie sevis, bet nākamā gudrība ir par to, ka dzīvei nav jēgas, ja tu nedzīvo kādam citam. Loģiski – sievietei vajag strādāt pie sevis, jo tad viņa varēs labāk kalpot vīrietim. Jo, ja tev neviena nav, tātad, ja tu nedzīvo vīrietim, tad jau tu esi tāda nepareiza. Tu, sieviete, neesi domāta sev. Dzīvo vīrietim, dzīvo bērniem, dzīvo dzimtenei un sabiedrībai, izvēlies pati, ko gribi, tikai nedzīvo sev. Un, ja tev nav izpratnes par šīm acīmredzamajām patriarhālajām aksiomām, tas ir tādēļ, ka tev ir pārāk uzpūsts ego, jo tava patiesā daba ir kalpošana citam, vīrietim. Un, ja nesaproti, tad vēl vienu reizi varam pateikt citiem vārdiem:

"Ko sievietei vajag no vīrieša? Neko. Vienkārši esi vīrietis! Parādi viņai , ka viņa tev ir vajadzīga un ka var justies tev blakus droša par to, ka tu par viņu parūpēsies." (10.09.2017.)

Vīrieti! (Nedomāju, ka starp vīriešiem ir daudz tādu, kuri lasa Uģa blogu), vai tu saproti, ka sievietei vajadzētu daudz ko zināt un mācēt – kad un kādos apstākļos ar tevi drīkst runāt, priecāties par to, ka tu iemācījies aiziet uz podu, nogaidīt 15 minūtes, lai pabarotu tevi. Bet tev, vīrieti, vajag būt tikai vīrietim. Tātad paskatīties biksēs, saprast anatomisko atšķirību no sievietes, un, ja tāda ir, viss ir kārtībā – tu esi vīrietis. Un, kad tu noskaidrosi, ka esi vīrietis, tev vajadzēs sākt rūpēties par sievieti, piemēram, 8. martā uzdāvināt puķes. Jo Uģa izpratnē rūpes par kādu ir nevis tas, ko vajadzētu darīt sievietei (vakariņu sagatavošana, vīra sagaidīšana, cieņas izrādīšana, noteikumu ievērošana utt.), bet gan kaut kas cits. Kaut kas abstrakts. Es pieņemu, ka šī "būšana par vīrieti" nav tikai anatomisko atšķirību noteikšana, bet jau būt par vīrieti ir kaut kas cits, piemēram, kaut kādas labās īpašības, bet Uģis tās nenosauc, uzvedības reglamentācija ir vajadzīga sievietēm. Saskaņā ar Uģi būt par vīrieti ir tik vienkārši, ka tas viņiem dod iespēju būt labiem vīriešiem savām sievietēm.

"Viena no šodienas sievietes lielākajām problēmām ir atrast vīrieti, kurš būs vīrietis vairāk nekā viņa pati". (03.09.2017.)

Par ko te tiek runāts? Iespējams, par to, ka mūsu pasaulē, mūsu sabiedrībā viss ir kājām gaisā. Vīrieši ir kā sievietes, un sievietes ir kā vīrieši. Un, kad vīrieši nav šie īstie vīrieši, sievietēm sanāk spēlēt viņu lomu, bet sievietēm jau gribas pabūt arī trauslām sievietēm, un tad viņi meklē šo īsto vīrišķību, kura mūsu laikos ir tik reta. Un tad jau var paklanīties šai īstajai vīrišķībai ar mieru, pazemīgumu un cieņu, nogaidīt 15 minūtes un sākt kritizēt.

Ko es uzzināju par sievietēm: sievietes "zāģē" vīriešus, tādām sievietēm trūkst saprāta, viņas pievelk vīrieši, kuriem ir vara pār viņām. Sieviete, ieraugot vīrieti, pārsvarā viņu kritizē un kaut ko viņam pārmet. Prasot kaut ko no vīrieša, viņai vajadzētu runāt ar vīrieti mierīgi, pazemīgi, klusi un ar cieņu, jo sieviete ir bezspēcīga. Ja vīrietis kaut ko izdara, tad sievietei jābūt ļoti pateicīgai un jāizrāda sajūsma un pārsteigums. Sievietei vajag sagādīt vīrieti no darba un barot viņu. Tad viņai vajag strādāt pie sevis, jo, ja kaut kas nav kārtībā, vainīga ir viņa, un sievietei vajag atmetst savu ego un kalpot vīrietim. Vīrietim šīs lietas īpaši nav aktuālas, galvenais ir būt vīrietim.

Un, lūk, starp rozā sīrupa strautiņiem tiek samesti tie paši mizogīnijas akmentiņi, kas tiek iebaroti ar visu pārējo banalitāti. Un ir daudz to, kas ar apetīti lieto šo rozā sīrupu. Sievietes, kas meklē ceļu, kā izdzīvot un pielāgoties patriarhāta izpratnei par to, kādai jābūt sievietei. Jo tas jau ir izlemts sieviešu vietā. Patriarhālajā sabiedrībā pat rozā sīrups ir patriarhāls.

Vienmēr uzvarētājas

Bet galvenais, ka sievietes vienmēr un visur ir uzvarētājas:

"Ja sieviete nepadodas, viņa uzvar. Ja arī padodas, tad viņa diktē uzvarētājam noteikumus. Jebkurā no gadījumiem uzvarētāja ir viņa." (18.09.2017.)

Sievietes vienmēr ir uzvarētājas. Parakstīja Stambulas konvenciju – uzvarēja, neparakstīja – arī uzvarēja. Bijušais vīrs maksā alimentus – uzvarēja, nemaksā – tad sieviete diktē nemaksātajam noteikumus. Mīļotais vīrietis neuzsita zilo aci, jo tu zini 15 minušu likumu, vietu un laiku, un apstākļus un pazemīgi ar cieņu ar viņu runāji – uzvarēji. Vienalga uzdauzīja aci – arī uzvarēji, jo diktēsi viņam noteikumus. Kur ir loģika un veselais saprāts? Vai tas aizpeldēja ar kuģi? Sieviete, ja tu paliki dzīva, tu uzvarēji, bet, ja tu iekārtojies koka kastē trīs metrus zem zemes – tu vienalga uzvarēji. Citiem vārdiem, gāzīsim patriarhātu – uzvarēsim, paliks patriarhāts – vienalga mūsu uzvara. Tas ir forši – vienmēr uzvarēt, gandrīz ka Sūklim Bobam, kas uzvar vienmēr un visur.

[1] Cik man zināms, Uģim Kuģim nav akadēmiskās izglītības psiholoģijā, bet tas jau ir sīkums.

[2] Viktors Peļevins ir, iespējams, mūsdienu labākais Krievijas rakstnieks.

[3] Feminisma karš ar patriarhātu ir saistīts ar to, ka patriarhāta upuri ir ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Patriarhāta iznicināšana nenozīmē sievietes uzkundzēšanos un valdīšanu pār vīriešiem. Tāda izpratne par feminisma mērķiem ir tieši patriarhāta aizstāvjiem.

[4] Piemēram, deputāts Kalnozols apgalvo, ka 80% tiesībsargājošajās iestādēs nodarbināto ir sievietes.

[5] Latvijas dokumentālajā filmā par vardarbību pret sievietēm "Sievas" var redzēt sievietes, kuras zināja, kad ir laiks skriet projām no mājas.

 

 

 

Una Feminiskaite

Una Feminiskaite ir Latvijā dzimusi lietuviete, kuru interesē feminisma un dzimumu līdztiesības jautājumi un Austrumu kultūra.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
18

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!