Vienā caurā maisā

Ījaba kunga talants ir atvērts prāts, poetiski salīdzinājumi, plašs redzes loks, tomēr domas tīrība un prāta asums tālu atpaliek no kaut kā ko vartu dēvēt par oriģinalitāti vai vērtību. Citiem vārdiem neviekli, pavirši, sasteigti. Piemēram šeit:

"Tajā ziņā mūsu "4. maija noliedzēju" aktīvistiem diemžēl ir taisnība, jo šādi ļaudis patiesi var šķist aizdomīgi – nevis ar to, ka maina uzskatus, bet gan ar to, ka noliedz uzskatu maiņu."

Manuprāt runa ir par tādu bīstamu cilvēku paveidu kā konformistiem.
Tas ir:

konformists
1. Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.

Otrkārt:

"Tātad: uz svaru kausiem šeit vienā pusē ir likta patriotiska pazīmēšanās un eksaltēts patoss, otrā – tālāka politikas fragmentācija, nespēja strādāt un vēl zemāka varas leģitimitāte. "

Patoss un pazīmēšanās Latvijā tradicionāla, sīku ļaužu pazīme.
Savukārt varas leģitimitāte ir jārūda visiem iespējamiem līdzekļiem,
nevis caur spekulatīvu "noklusēšanu", meistarīgu PR-ošanu, mitoloģisko
respekta audzēšanu.

Citiem vārdiem sakot Ījaba ieteiktai katra paša lēmums par tēmu tiek piedāvāts pāragri, - kas tieši mums būtu jāizlemj.

Tātad patiesība jāsver izdevīguma un neizdevīguma svaros? Patiesībai nekad nav komfortabla, tas tak elementāri. Divdesmit gadu garumā tā kā varējām nobriest drosmei. izklausās, ka Ījaba kungs tomēr mūsu sabiedrību par tādiem nīkuļiem vien uzskata. Man grūti iedomāties solidaritāti uz melu un nelietības pamatiem. Kaut kā vilkt dzīvi, protams, var. Arī tā ir katra paša izvēle.

Abstrahējoties no dotā gadījuma, tomēr atzīmēšu, ka jau no laika gala ir daudz un bezjēdzīgi asinis izliets, cīnoties par patiesību un taisnību.
Un diez vai tajos maisos ir daudz patiesības, un vai ir jēga no 1/2 un 1/3 patiesības?
Vai maisus atverot, nesanāks, ka tiem ziņotājiem, kuriem laimējies nebūt saglabātajā kartotēkā, tiks izsniegta indulgence?
Un runājot par tiem, kas ir kartiņās. Tur nav rakstīts, ko tieši cilvēks ir darījis. Un iemesli, kamdēļ ir uzrakstīta kartiņa, var būt visniecīgākie.

+ vai tad tiesiskums gadījumā nebija viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem?

njā, Ījab, demokrātijas, saskaņas, saticības, politiskās vienotības, varas leģitimitates, mīļā miera utt vārdā labāk paklusēsim, kamēr nomirst pēdējie cilvēki, kas cietuši (un turpina ciest) no padomju režīma.
tāds kā pragmatisms, patiesība ir tas, kas 'strādā', darbojas, iet cauri. nē, patiesība ir neizdevīga, gandrīz vienmēr, un patiesība bija neizdevīga arī padomju savienībai, tāpēc 'mīļā miera' un 'saticīguma' labad arī toreiz uz latviešu neatkarības centieniem skatījās un oficiāli pasniedza kā separātisku fašistu reakcionāri revaanšistiskos murgus un 'eksaltētu patosu'.
pretīgi, nu.

Es nezinu par okupantiem, bet kolaboracionisti gan ir. M. Z. savā gr. Pieci pirksti attēlo krievus kā, saprotams kā. Kad es veikalā iebildu, viena dāma man pateica, ko tad jūs gribat, ja Māru sauca par fašistu? Es atbildēju, ka tas Mārai netraucēja pēc brieduma iestāties PSKP. Es atkal biju slikts.

varētu padomāt-ka runājot par kolabracionismu obligāti jārunā par čekas maisiem...