Vidējā latvieša pāragrais prieks

Kas attiecas uz teicienu: "Tikai nevajag sapriecāties par ātru!", tad tā ir tīra patiesība un ja godīgi - šim teicienam nav nekāda sakara ar jautājumu par latviešu smaidīgumu un priecāšanos.
Ja Jums ir procesā kāds darījums vai darbi, kuru iznākums nav nebūt garantēti pozitīvs, tad ir ļoooti muļķīgi jau sapriecāties par to naudu, kuru nopelnīsiet vai lietām, kuras panāksiet, jo neizdošanās gadījumā vilšanās būs ļoti sāpīga.

Labāk priecāsimies par to, par ko var priecāties uzreiz - par bērniem, labu laiku un jaukiem mirkļiem, bet lietās, kurās rezultāts nav skaidrs - mācīsimies uztvert ar vēsu prātu un svarīgākais - filozofiskā mierā uztversim neizdošanos :)

Pa lielam raksts, manuprāt, iezīmē nedaudz šķībus pamatus garākiem spriedelējumiem, kas, cik noprotu, bēl sekos.
Pirmkārt, runājot par latviešu mentalitāti ir jāpatur prātā ka pa lielam esam ziemeļvalsts un visam šim reģinoam (pa lielam runājot arī par Skandināviju) ir raksturīga mierīgāka pieeja lietām. Tas mierīgums var izpausties arī kā īgnums, kā garlaicība, kā nomāktums utt.
Un līdz ar to nevajag pārāk sūkstīties un šādos rakstos it kā norāt nāciju par to, kas tai ir kodolā.

Otra piezīme no manas puses ir izvairīties no vispārinājumiem - tā ir ne visai korekta retorika. Pie šā turpinot, teikšu, ka tas, cik cilvēki (un tieši latvieši) ir pozitīvi un dzīvespriecīgi katrā sīkumā ir atkarīgs no katr cilvēka pašnovērtējuma, rakstura, temperamenta un it īpaši - vides, kurā uzturas. Precīzāk - ja esam pozitīvi cilvēki un darbā apkārt ir īgņas, tad ar laiku tas pozitīvisms apsīksts šī kolektīva ietvaros, bet ja kolektīvs ir aktieri vai tamlīdzīgi "jautrīši" tad viss ar smiekliem ir ok.
Tāpat smaidīgumu pirms lecieniem un prieku par katru sīkumu nosaka cilvēka sansiegtais šajā pasaulē.. Ja cilvēkam nav izdevies sevi realizēt savās un citu acīs, tad negaidīsim no viņa smieklus. Savukārt, ja cilvēkam daudzas lielas lietas ir izdevušās - gan naudas lietās, gan attiecību lietās utt, tad jau šis cilvēks arī smaidīs biežāk kā citi.

tā ka.tā ar to latviešu smaidīšanu manuprāt

Izcili asprātīgu tekstu, par ko vienkārši smieties balsī, latviešiem praktiski nav. Bet ko tad, ja gadās? Tad skat. iepriekšējos komentārus. Un gan jau nākamos arī. Katrā ziņā tie visi būs gudri un noteikti ne smiešus.