Par grāmatām
24.08.2018

Vēlies, lai ceļš būtu gaŗš [1]!

Komentē
1

Par Konstantina Kavafja dzejas izlasi, atdzejojis Dens Dimiņš, apgāds "Neputns", 2018

Ilgs ir Konstantina Kavafja dzejas ceļš pie lasītājiem, vēl ilgāks ir ceļš pie latviešu lasītājiem. Un, ja līdz šim bija jāsaka, ka grieķu literatūra latviskajā kultūrvidē lielākoties aprobežojas ar sengrieķu literatūras tulkojumiem [2], tad tagad, kad latviski lasāms viss Kavafja "Kanons", vēl vairāk gribas vēlēties, lai ceļš būtu ne tikai garš, bet arī turpinātos un sazarotos citos grieķu literatūras tulkojumos. Kultūrvēsturiskā vērtējumā šī grāmata ir gan ceļš, gan ceļa zīme. Pirmkārt, tas vienmēr būs pirmais Kavafja dzejas krājums, kas atdzejots un izdots latviešu valodā, otrkārt, to vienmēr pieminēs, runājot par jebkuriem citiem grieķu dzejas tulkojumiem nākotnē.

Grāmata ir apjomīga, jo bez 154 dzejoļiem vieglie, baltie papīra vāki ietver bagatīgu papildmateriālu. Sākumā tie ir divi ievadi. Literatūrzinātnieks Ojārs Lāms iezīmē pieturas punktus autora dzīves gājumā, izgaismojot daiļrades tēmu nozīmīgākos krustpunktus. Atdzejotājs Dens Dimiņš pastāsta par Kavafja atdzejošanas vēsturi un savu pieredzi, strādājot pie tulkojuma. Izvērstāk aprakstītas izvēlētās pieejas un sniegti problemātiku ilustrējoši piemēri. Atdzejojuma tapšanas gaitā, līdzīgi Kavafim strādājot pie oriģināla un meklējot sava redzējuma īsto, precīzāko izteiksmi, atdzejotājs darbu vairākkārt pārstrādājis, uzlabojis, tiecoties iespējami pietuvoties Kavafja valodai. Visbeidzot drukāto formu sasniegusi versija, kuru iedvesmojusi fenomenologa Morisa Merlo-Pontī [3] filozofijas ideja par vārdu ķermeniskumu.

Abi ievadi ir viens otru papildinoši un noderīgi dzejas lasīšanā, jo pirmais iepazīstina ar autora biogrāfiju un pasaules redzējumu, kura ietekmes nenoliedzami rodamas dzejā, savukārt otrs pievēršas šo atklāsmju iedzīvināšanas formālajiem aspektiem un iespējām tās izteikt latviski. Lasot ievadus vienu pēc otra, var šķist, ka vietumis domas, jo īpaši par dzejas iedvesmas avotiem un formu, atkārtojas, tomēr tas nav nomācoši, drīzāk apstiprina Kavafja pasaules skatījuma un izteiksmes vienotību, kā arī ievadu autoru domu un vērtējumu saskaņu.

Līdzīgi sabalsojas grāmatas poligrāfiskais risinājums un saturs. Dzejoļu nosaukumi satura rādītājā doti gan latviešu, gan grieķu valodā. Grāmatas beigās atrodams dzejoļu hronoloģiskais rādītājs un divi dzejoļu nosaukumu alfabētiskie rādītāji – grieķu un latviešu valodā. Vai grieķu oriģināltekstu neesamība izdevumā vērtējama kā trūkums? Manuprāt – nē, jo grieķu rādītājs un norādes tulkotāja priekšvārdā palīdz sameklēt grieķu oriģinālus, ja rodas tāda nepieciešamība. Tāpat priekšvārdā tulkotājs min gan krājuma sakārtojuma, gan komentāru avotus, nobeigumā pievienota bagātīga bibliogrāfija.

Priekšvārdus no dzejas atdala vairāki atvērumi mākslinieces Intas Celmiņas abstrakti reālistisko ilustrāciju, kas ievada lasītāju mītiski pārlaicīgajā Kavafja dzejas laiktelpā. Smalku līniju spēlēs, kas uzvilktas, neatraujot zīmuli no papīra, līdzīgi kā Kavafja dzejā, savijas antīkās Grieķijas tempļi, skulptūru silueti, nevainojami augumi, ainas no seniem eposiem un drāmām. Tie ir tēli, ķermeņi, kas vēstījumu atklāj bez krāsām, bez noteiktām formas robežām.

Kavafja dzejā saklausāmas dažādu periodu grieķu lirikas balsis, kurām pats autors nav devis nekādus komentārus vai paskaidrojums. Diemžēl pat dzejā un antīkajā kultūrā izglītotam baudītājam lasīt un uztvert Kavafja darbus bez paskaidrojumiem nav viegli, tāpēc dzeju papildina apjomīgs, detalizēts personvārdu, vietvārdu un reāliju rādītājs, kurā apkopotas Kavafja tekstos pieminētās vietas, vēsturiskās un mitoloģiskās personas, fakti, gadskaitļi, kā arī norādes uz antīkajiem un Bizantijas laika avottekstiem un sešas ģeogrāfijas kartes, kas ataino Kavafja dzejas ģeogrāfiju.

Rādītājs sakārtots alfabētiskā secībā bez norādēm dzejas tekstos. Tātad, ja lasītājam kāds vārds vai rinda nešķiet saprotama, skaidrību var mēģināt rast, sameklējot komentāru rādītājā, tomēr šāds izkārtojums nav ērts lasīšanai, jo, atkarībā no lasītāja sagatavotības pakāpes, retāk vai biežāk jāšķirsta grāmata, mēģinot neapmaldīties. Komentāri ir ne tikai informatīvi un paskaidrojoši, bet arī ar kultūrfonu un kritikas atziņām papildinoši, un neatkarīgi no lasītāja priekšzināšanām neapšaubāmi bagātina dzejas lasīšanas pieredzi. Tomēr, tā kā dzejas tekstos nav norāžu par komentāriem, lasītājs var palaist garām izteicienu vai atsevišķu vārdu paskaidrojumus, piemēram, kaŗš ar romiešiem, netiklības nami, skaists zils krekls uz kuģa, zinošie utt., kas, iespējams, būtiski neietekmē dzejoļa kopējo izpratni, bet nonivelē komentāru rakstīšanā ieguldīto darbu.

Lasītājiem bez priekšzināšanām par antīko kultūru grūtības rada arī vienādie un līdzīgie personvārdi, kuri dzejā lietoti ļoti bagātīgi, turklāt arī šis izdevums, kā katrs jauns tulkojums no grieķu valodas, turpina aktualizēt antīko īpašvārdu atveides problemātiku, jo šajā grāmatā lietotie atveidojumi atšķiras no agrāk publicētajos sengrieķu literatūras tulkojumos lietotajiem, piemēram, Apollōns, Dēmētra, Lūkiāns, Hērōds, Peloponnēsa, Narkiss utt. Līdzās īpašvārdu transliterācijas versijām latviešu rakstībā izmantoti arī burti ŗ un ō, kas, kā norāda atdzejotājs, nosacīti atbilst Kavafja lietotajai grieķu vairākdvesmu un akcentu sistēmai. Izvēlētā pieeja attaisnojas, jo, arī lasot dzeju pie sevis, burti piesaista uzmanību un, lai arī kopumā tekstos ŗ un ō nav daudz, ja salīdzina ar oriģinālu politoniku, tie atdarina oriģināla radīto efektu grieķu valodā.

Lai gan Dimiņš norāda uz grūtībām grieķiskas izteiksmes pārnesē latviski un min, ka "pārstrādātajā versijā lielākoties upurētas atskaņas un formas figūras, lai neciestu izteiksme" [4], šķiet, ka šis upuris nav bijis veltīgs, jo, sekojot Merlo-Pontī domai, ka "vārdu "ķermeņus" veido skaņas un to nestā doma, kas savukārt ir tēls" [5], gribas domāt par 'ķermeni' (τό σῶμα) Kavafja dzejā. Latviski tas ir kļuvis par 'miesu' [6] un iemieso latviski līdz šim neiepazītu erotiku. Laipojot starp dzimtes un dzimuma spriegumu valodā, rasti negaidīti risinājumi, sniedzot pienesumu latviešu valodas izteiksmes iespējām. Tradicionālais Kavafja dzejas sadalījums – vēsturiski mitoloģiskie, filozofiskie un erotiskie – drīzāk norāda virzienus, kuros lūkoties, meklējot interpretāciju, jo "Kanons" ir veselums, kurā līdzīgās attiecībās sakārtojušies visi trīs. Vienojošā noskaņa, kas plūst no dzejoļa uz dzejoli un ieturēta visa krājuma apjomā, noteikti ir viena no izlases redzamākajām kvalitātēm, izvēlētās pieejas un tulkotāja meistarības apliecinājumiem.

Šī noteikti ir grāmata, ko gribas lasīt un pārlasīt, atvērt nejaušā vietā un ielasīties atkal, jo neatkarīgi no tā, vai Kavafis ir lasīts oriģinālvalodā vai tulkojumos citās valodās, vai nav lasīts vispār, tā ir dzeja, kurā iepriekšējās pieredzes satiekas ar jaunu skatījumu un liek domāt par visu, kas jebkad lasīts.

Ceļš bija garš, to apliecina Dena Dimiņa veltījums Inārai Ķemerei un daudzās pateicības ceļa biedriem. Tāpēc, ņemot rokā šo grāmatu, vēlies, lai ceļš būtu garš, jo līdzīgi kā grāmatas melnbaltais noformējums necenšas piemeklēt krāsu, saturs ļauj katram lasītājam to pašam ieraudzīt atbilstošajās krāsās.

[1] K. Kavafis. Dzeja, "Itaka", Neputns, 2018, 67 lpp.

[2] Ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, Kavafja dzeju tulkojuši K. Skujenieks I. Rūmniece D. Lapāne un O. Lāms, no prozas latviski lasāmi I. Skrastiņas tulkotie L. Divani "Septiņas dzīves un viena liela mīlestība", Zvaigzne ABC, 2016. un Andreja Staika "Kulinārās kaislības", Adria, 2006, un Dena Dimiņa tulkotais Meņa Koumandareas "Arfas brālība", "Atēna", 2002. 

[3] Maurice Merleau-Ponty (1908-1961).

[4] K. Kavafis, 30. lpp.

[5] Turpat, 27. lpp.

[6] Turpat, skatīt dzejoli "Miesa, atceries…", 132. lpp.





Tēmas

Līva Bodniece

Līva Bodniece ir latīņu valodas pasniedzēja un pētniece. Patīk lasīt un rakstīt.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Ko iesakām šodien?
Ko iesakām šodien?
Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1