Domas
05.03.2013

Vārds man leģions

Komentē
7

Pamatskolā puiku manā klasē bija krietni vien mazāk nekā meiteņu, bet pat tad kādi pieci no mums visus tos astoņus gadus bija Jāņi (kāds pienāca klāt, kāds atbira, bet tas nu tā). Mans labākais draugs skolā bija Jānis, un Jānis bija arī par mani gadu vecākais augšstāva kaimiņš un bērnības rotaļu biedrs. Vēl manā klasē, paralēlklasē un, šķiet, arī par mani jaunākajās un vecākajās klasēs mācījās vairāki Sandi. Manā klasē bija divas Ivetas (vienubrīd varbūt pat trīs), ne viena vien Iveta bija arī pārējās klasēs. Neatceros gan nevienu Mārtiņu, nevienu Kristoferu vai Kristianu. Arī ar savu vārdu gan bērnudārzā, gan skolā biju pavisam viens.

Nav nekāds noslēpums, kā bērnu vārdu likšanā arī valda dažādas modes. Kādubrīd Padomju Savienībā vecāki, lai izceltu savu patriotismu un – droši vien – arī ieliktu savam bērnam šūpulītī ideoloģiski pareizu laimīti, darināja bērnu vārdus no dažādām valstsvīru pirmo zilbju, aktuālu zinātnes vai tehnikas sasniegumu un politisku frāžu kombinācijām.Vai vienkārši, piemēram, meitai ielika vārdu Ļeņina.

Arī Jāņu daudzumu Augusta Vosa laika paaudzē nav grūti izprast. Jāņu svinēšana bija kļuvusi par dadzi oficiālās varas acī, un ikviens par Jāni nokristīts (pārsvarā, protams, tēlaini izsakoties) puika bija sava veida nepakļaušanās žests, turklāt nākotnē solīja drošu iemeslu noteiktajā datumā kaut ko arī pasvinēt.

Pēc tam laiki mainījās, modē nāca citi vārdi. Vieni saviem bērniem vārdus sāka meklēt vai nu baznīcas kalendārā starp svētajiem, vai pie vectētiņiem un vecmāmiņām pašu cilts kokos (kas gan bieži vien varēja nozīmēt vienu un to pašu). Citi līdzīgi pēcrevolūcijas Krievijas censoņiem savas atvases vēlējās nodēvēt ar aktualitātēm saistītos vārdos. Ja patika grupa "Sigue Sigue Sputnik", seriāli "Santa Barbara", "Glābējzvans" vai "Verdzene Izaura" – tas viss varēja kļūt par kādam bērnam liktenīgu iedvesmas avotu. Kādu nu vārdu iedod, ar tādu jādzīvo.

Vēl pavisam nesen ziņu portālos tika publicēts Latvijas bērniem ielikto "dīvaināko" vārdu saraksts  [1], turklāt ar norādi, cik bērniem katrs no šiem vārdiem ir ticis iedots. Saraksts, kuru ar skubu draugiem un paziņām pārsūtīja vai pārpublicēja ne viens vien zobgalis, bija šāds: "Adverts (1), Entonī (1), Fricis Krustiņš (1), Itālijs (1), Latis Miķelis (1), Timotē Tjoma (1), Žikivators (1), Atoms (2), Atstars (2), Batja (2), Bonaventūra (2), Gonoreta (2), Laimstars (2), Avtonoms (3), Emerantina (3), Iluminata (3), Kajetons (4), Līgotnis (4), Ostins (5), Tamirlans (5), Honorata (5), Fortunata (5), Gatiņš (5), Galaktions (6), Turaids (6), Skolastika (8), Fausta (8), Ihtiandrs (10), Stalina (10), Zigeta (10), Agota (10), Jautris (11), Tamerlans (11), Hortenzija (13), Tofiks (13), Mistridija (14), Sholastika (16), Laimutis (17), Staļina (24), Gonorata (26)."

Tāpat ir ticis publicēts saraksts ar "neparastākajiem" vecāku dotajiem vārdiem, no kuriem cilvēki gribējuši atteikties – un kāds gan tur brīnums: "Regana, Maina, Matrena, Ramsija, Galikerija, Galija, Sadbarga, Maja, Dalīte, Skaila, Aleksandrina, Korina, Tatjans, Erihs, Sanits, Fahrats, Jepofredits, Jons, Mārcisaivars, Rodžers, Nodars, Tits, Tisi, Ihtiandrs, Diamants, Roms, Erards." [2]

Tas gan nenozīmē, ka visi šie sava vārda nemīlētāji pilnīgi noteikti būtu gribējuši pārdēvēties par Jāņiem, Annām, Juriem vai Igoriem. Ir zināmi arī it kā neparastākie vārdi, kurus jau kaut kādos vārdos nosauktie apzināti gribējuši iegūt: "Arie, George, Ermelinda, Seila, Annia, Mallika, Molīna, Kia, Egle, Evians, Eivans, Toni, Noris."

Šīs pārdomas ierosināja 1. martā laikrakstā "The New York Times" publicēts Tedija Veina raksts "Jebkurā citā vārdā". [3] Rakstā Veins uzmanību galvenokārt velta rakstniekiem un viņu vārdiem. "Ja jelkad ir bijis neparastos vārdos nosauktu rakstnieku zelta laikmets, tad tas ir tieši tagad," viņš apgalvo. Un iemesls tam nebūt nav tikai dažādi ASV un Anglijā no tālām zemēm ieceļojuši vai no imigrantiem cēlušies rakstnieki. " Dažu pēdējo desmitgažu laikā vecāki pār saviem bērniem ir nobēruši visplašāko vietējas izcelsmes personvārdu klāstu." Vēl 20. gadsimta 50. gados 63 procenti no visiem zēniem un 52 procenti no meitenēm ASV esot nosaukti 50 pašos populārākajos bērnu vārdos. Jau 2004. gadā populārākie 50 vārdi tika piešķirti tikai 35 procentiem zēnu un 24 procentiem meiteņu.

Ja jau vecāki ir tik radoši savu bērnu vārdu meklējumos, rakstniekiem, kas, kā zināms, ir profesionāli vārda meistari, arī šajā ziņā vajadzētu visus citus pārspēt – kaut vai ar savu darbu varoņiem jeb gara bērniem dotiem īpaši oriģināliem vārdiem.

Taču te nu "dīvainos vārdus", manuprāt, bieži vien piemeklē kāda nelaime. Atzīšos, arī pats esmu grēkojis, savu stāstu varoņiem ielikdams pa neparastam vārdam. Trakākie piemēri laikam ir Bokasīns manā pirmajā stāstu krājumā (centos izgudrot neeksistējošu vārdu, kas tomēr skanētu kā pazīstams) un Kisja Zakinta grāmatiņā "Plāns ledus" (tā kā stāsts bija par patālu nākotni, kāpēc gan arī nākotnes vārdi nevarētu būt kaut kādi tādi).

Pārsvarā gan, nonākot pie nepieciešamības izdomāt varoņa vārdu, allaž esmu centies atrast tādus, kas maksimāli ļautu atšķirt varoņus citu no cita, bet paši par sevi būtu pietiekami neitrāli, lai visu lasītāja uzmanību nepiesaistītu tikai savam dīvainumam.

Šķiet, grūti būtu rakstīt (un pēcāk arī lasīt) stāstu tajā virzienā, kurā gribētos, ja varoņi tajā ne no šā, ne no tā sauktos Ihtiandrs, Laimutis, Gonorata vai Sholastika.

Tomēr rakstniekiem bieži vien gribas arī savu varoņu vārdos ierakstīt sava veida likteni, kaut ko tādu, kas šādā vai citādā veidā papildinātu viņu radītā varoņa raksturu. Ja Blaumaņa "Nāves ēnā" nebūtu Zaļga, diez vai viņš būtu kārtīgs Zaļga, tāpat arī "lielais skaistais" Grīntāls, par Birkenbaumu nemaz nerunājot. Un skolnieču pavedējs Tagils Zentas Ērgles "Starp mums, meitenēm, runājot"? Šveiks? Jaunsudrabiņa Jancis? Ar propelleri apveltītais, uz jumta mītošais šaubīgais kundziņš Karlsons? Cibiņš un Buņģis? Kuri literāro tēlu vārdi ir palikuši prātā jums. Un kāpēc?

 

[1] Delfi "Latvijā sākuši dzimt Žikivatori un Tofiki"

[2]  Latvijas Avīze "Vārda maiņa maksā 50 latus; iemesli ir jānosauc, bet nav jāpierāda"

[3] Teddy Wayne "By Any Other Name"

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!