Katru reizi, kad iesaistos sarunās par klimata pārmaiņām (un, ļoti iespējams, daru to pārāk bieži), nākas saskarties ar to, ka latviešu valodā trūkst viegli pieejamu avotu, kuros interesentiem būtu iespējams ātri iepazīties ar svarīgāko klimata jautājumu skaidrojumu. Tādēļ izveidoju pirmās sešas sadaļas vārdnīcai, kas, manuprāt, ļautu vieglāk sarunāties par klimata krīzi mums apkārt.
Zemes dzīvības atbalsta sistēmas
Ar dzīvības atbalsta sistēmām parasti saprot cilvēka radītas tehnoloģijas, kas spēj uzturēt cilvēku dzīvību ārpus normāliem apstākļiem. Taču arī mums ierastie apstākļi un to stabilitāte visuma mērogos nav bieži sastopami, tāpēc nebūtu pareizi tos uztvert kā pašsaprotamus un nemainīgus. Uz Zemes dzīvību nodrošina dažādas savstarpēji saistītas sistēmas – vielu un enerģijas plūsmas Zemes dzīlēs, atmosfērā, okeānos un ekosistēmās. Viens no vienkāršākajiem piemēriem ir ūdens riņķojums, kura pamata principus esam iekļāvuši skolu programmās. Tiem līdzās neredzamā veidā dzīvību uz Zemes palīdz uzturēt oglekļa, slāpekļa, fosfora un citu elementu riņķojums, kā arī neskaitāmi citi procesi, kuru kopumu sauc par Zemes dzīvības atbalsta sistēmām.
Vairākas no šīm sistēmām var sabrukt un mainīties. Zemes vēsturē novēroti vairāki periodi, kuru laikā dzīvo organismu skaits ir būtiski samazinājies. Starp tiem sevišķi izceļas 5 masveida izmiršanas gadījumi, kuros samērā īsā periodā izzuda liela daļa dzīvo radību. Lai arī pakāpeniskas izmaiņas Zemes dzīvības atbalsta sistēmās ir novērojamas vienmēr, šie masveida izmiršanas gadījumi parāda strauju pārmaiņu postošās sekas.
Vairākas no Zemes dzīvības atbalsta sistēmām var ietekmēt cilvēku darbība. Runājot par jau šobrīd novērojamo sugu izmiršanu, zinātnē plaši tiek lietots termins "sestā masveida izmiršana", kas pielīdzina mūsdienu cilvēku radītos traucējumus Zemes sistēmu darbībā tiem apstākļiem, kas noveduši pie pieciem lielākajiem izmiršanas gadījumiem pēdējo 500 miljonu gadu laikā.
Klimata krīze
Klimata krīze ir nesen pieņemts apzīmējums mūsdienu klimata pārmaiņām, kuras izraisījusi cilvēku darbība. Šis apzīmējums ļauj to nošķirt no dabisku cēloņu ietekmē daudz lēnāk noritošajām klimata pārmaiņām, kas vairāku tūkstošu gadu laikā pakāpeniski mainījušas Zemes dabu.
Pēdējo 20 000 gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes ir pieaugusi aptuveni par 3 Celsija grādiem, bet cilvēku darbības ietekmē šādu pašu pieaugumu ir iespējams sagaidīt – un tas būs atkarīgs no mūsu izvēlēm – aptuveni 100 gadu laikā. Salīdzinot ar pagātnes pieredzi, kurā lielākās temperatūras izmaiņas notikušas īsākā, ap 10 000 gadu ilgā posmā, mūsdienu klimata pārmaiņu ātrums ir 100 reižu straujāks. Tāpat kā efektu, kas rodas, ja gājējs saskrienas ar ļoti lēni (2 km/h) pretim ejošu cilvēku, grūti salīdzināt ar to, kas sagaidāms, ja cilvēku notriec ļoti ātri (200 km/h) braucoša automašīna. Izmaiņu ātrums ir ļoti svarīgs.
Klimata sistēma ir būtiska Zemes dzīvības atbalsta sistēmu daļa, jo tās radītās pārmaiņas temperatūrā un ūdens riņķojumā ietekmē teju visas pārējās Zemes dzīvības atbalsta sistēmas. Visas pazīmes liecina, ka dabisku procesu rezultātā izraisītas neparasti straujas klimata pārmaiņas, kas līdzīgas mūsdienu klimata krīzei, bijušas viens no galvenajiem iemesliem iepriekšējiem masveida izmiršanas gadījumiem.
Paredzams, ka klimata krīze radīs vairākus riskus cilvēku drošībai, un tas izpaudīsies jau pavisam drīzā nākotnē. Lauksaimniecības ražas lielā mērā atkarīgas no stabilitātes un paredzamības, kas šobrīd kļūst arvien ļodzīgāka. Koraļļu rifu un ar tiem saistītās dzīvības pastāvēšana ir apdraudēta jau tagad, pie esošā sasilšanas līmeņa. Ja izvēlēsimies turpināt esošo sasilšanas trajektoriju, var tikt strauji un neatgriezeniski mainīta Zemes dzīvības atbalsta sistēmu stabilitāte. Tas nozīmētu, ka turpmākās pārmaiņas vairs nebūs mūsu izvēle. Pastāv liels risks, ka Zeme zaudēs to drošību un paredzamību, kas mūs pavadījusi visā cilvēku pastāvēšanas vēsturē.
Klimata krīzes cēloņi
Klimata krīzi radījusi cilvēka darbība. Pastāv vairāki cēloņi Zemes progresējošajai sasilšanai, bet vislielākā ietekme bijusi pārmaiņām Zemes atmosfērā.
Jau vairāk nekā gadsimtu cilvēces galvenais enerģijas avots ir fosilo resursu (akmeņogļu, naftas un dabasgāzes) sadedzināšana, kuras laikā ogleklis no miljoniem gadu seniem krājumiem nonāk atmosfērā un pasaules okeānā. Cilvēku darbība kopumā palielinājusi oglekļa daudzumu atmosfērā par aptuveni 40%, papildus tam pievienojot arī citu siltumnīcas efekta gāzu piesārņojumu. Tas radījis milzīgas pārmaiņas vienā no svarīgākajām Zemes sistēmām – enerģijas apmaiņā ar apkārtējo visumu.
Siltumnīcas efekta gāzes neietekmē Saules starojuma nokļūšanu uz Zemes, bet aiztur daļu siltuma, kas no Zemes aizplūst. Tādēļ CO2 un citu gāzu pieaugums nozīmē, ka uz Zemes neizbēgami uzkrājas papildu siltums. Mūsu atmosfēras un klimata pētījumi šo procesu apstiprina no abām pusēm. Ir viegli pārbaudīt CO2 un citu siltumnīcas efekta gāzu līmeņa pieaugumu, kas savukārt palielina Zemes temperatūru. Tāpat ir būtiski palielinājusies Zemes virsmas temperatūra – šim procesam nav atrodams neviens cits cēlonis kā vien siltumnīcas efekta gāzu pieaugums.
Protams, ka Zemes siltumu var mainīt arī citi procesi – piemēram, Zemes orbītas, rotācijas ass un Saules starojuma izmaiņas. Tomēr neviens no šiem procesiem šobrīd nav mainījies tādā mērā, lai radītu novēroto Zemes sasilšanu. Tāpat nav atrodami nekādi citi avoti CO2 pieaugumam, bet tas skaidri norāda uz cilvēku darbību kā klimata krīzes cēloni.
Uzticami viedokļi
"Patiesība ir kaut kur pa vidu" – tā ir viena no mūsu laikmeta populārākajām frāzēm. Tomēr tās lietojums rada problēmu – ja varam izdomāt un izplatīt bezgalīgi daudz dažādu viedokļu vienai no "argumentācijas pusēm", mēs varam novirzīt "viedokļu centru" arvien tālāk no realitātes. Ja tirgus pārdevējs mums teiktu, ka mūsu izvēlētie tomāti sver vienu tonnu, bet mēs apgalvotu – tie sver vienu kilogramu, mēs diez vai būtu ar mieru maksāt cenu par vidējo daudzumu (500 kilogramiem), kas ir kompromiss starp abiem viedokļiem. Tā vietā mēs izvēlētos izmantot uzticamus svarus.
Mūsu sabiedrībā pastāv dažādi uzticamas informācijas pārbaudes līdzekļi, kas pēc to darbības ir līdzīgi tirgus svariem. To uzdevums ir atmest neuzticamu informāciju, pirms mēģinām starp atlikušajiem viedokļiem atrast ticamāko patiesību. Mūsdienu zinātne ir izveidojusi informācijas pārbaudes sistēmu, kas ar retiem izņēmumiem ar šo uzdevumu tiek galā samērā labi.
Zinātnes pārbaudes sistēmu veido uzticamību ieguvuši izdevumi, kas pirms publicēšanas izmanto vairākus filtrus, lai atsijātu neuzticamos viedokļus. Svarīgākais no tiem – citu noteiktas jomas speciālistu komentāri, kuru uzdevums ir novērst neuzticamas informācijas nonākšanu līdz izdevuma lasītājiem.
Šāda sistēma parasti padara informāciju grūtāk uztveramu, bet darbojas daudz stingrāk nekā mūsu ikdienas medijos izmantotās informācijas pārbaudes. Turklāt tādās platformās kā interneta blogi vai "Youtube" informācijas pārbaude atstāta tikai to publicētāju ziņā. Salīdzinājumā ar tajās atrodamajiem viedokļiem, tirgus pārdevēja apgalvojums par tonnu smago tomātu nobāl. Ja vēlamies pieņemt lēmumus par Zemes nākotni, to vēlams darīt, balstoties pārbaudītā un drošā informācijā, kas tikusi cauri šai uzticamības pārbaudes sistēmai. Šādā informācijā esmu balstījis pirmās trīs šī raksta sadaļas.
Zinātnieku strīdi par klimata krīzi
Zinātnieki ikdienā savā starpā strīdas par daudzām tēmām. Nav nekādu šaubu, ka daudzos no šiem strīdiem tiek izmantotas gan loģikas kļūdas, gan nepatiesi fakti – kā jau daudzās mūsu savstarpējās sarunās. Kad mēs lietojam frāzi "zinātnieki strīdas", nebūtu pamatoti to burtiski attiecināt uz sarunām, kas norit pēc darba laika beigām. Lai iegūtu uzticamu informāciju, drošāk būtu iepazīties ar zinātnieku viedokļu atšķirībām zinātnes informācijas pārbaudes sistēmas iekšienē. Tas nodrošina, ka visi strīdos iesaistītie viedokļi ir ar līdzīgu uzticamības līmeni.
Par klimata krīzes pamatiem šādi zinātnieku strīdi uzticamu zinātnisko izdevumu rakstos tikpat kā nav novērojami. Jau kopš 1991. gada uzticamos zinātniskajos izdevumos 97% publicēto pētījumu secinājumos nav apšaubīts, ka šobrīd vērojamo klimata pārmaiņu cēlonis ir cilvēka darbība, un tieši šāda daļa pašu klimata zinātnieku domā tāpat. Atlikušie 3% rakstu pārstāv vairākas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas teorijas, no kurām neviena nav ieguvusi pat attāli salīdzināmu pierādījumu pamatu. Pārbaudot šos rakstus, proti, atkārtojot tajos aprakstītos pētījumus, nesen tika konstatēts, ka lielākajā to daļā secinājumi vairāku kļūdu dēļ nav piederīgi uzticamai zinātnes informācijai.
Tādēļ piedāvāju šai grūti uztveramajai situācijai vienkāršotu secinājumu* – nav pieejami nekādi atbilstošā kvalitātē veikti un uzticamos izdevumos pēdējā desmitgadē publicēti pētījumi, kas liktu apšaubīt to, ka mūsdienu klimata pārmaiņas pārsvarā izraisa cilvēka darbība. Tādējādi nav pamata runāt par zinātnieku strīdiem šajā jomā.
Protams, ka pastāv zinātnieku strīdi televīzijā, pašu izdotās grāmatās un citās jomās – ārpus darba laika. Tomēr nav pamata tiem pievērst vairāk uzmanības kā tirgus pārdevēju strīdiem.
*Jebkurš, kas vēlas apšaubīt šī secinājuma patiesumu, ir aicināts pievienot atsauci uz kaut vienu pētījumu, kas ir izgājis manis aprakstīto un atbilstošā kvalitātē veiktu zinātnes sistēmas uzticamības kontroli un apšauba cilvēka ietekmi mūsdienu klimata pārmaiņu radīšanā.
Mūsu izvēle un atbildība
Mēs visi kopā šobrīd izvēlamies klimata krīzes sekas. Pastāv vairāki Zemes sasilšanas trajektoriju scenāriji, kas paredz dažādus apdraudējumus Zemes dzīvības atbalsta sistēmām un mūsu nākotnei. Šī brīža izvēles liecina, ka mēs, pretēji zinātnieku brīdinājumiem, dodam priekšroku ceļam, kas krietni pārsniedz ne tikai zinātnieku ieteikto 1,5 grādu sasilšanas robežu, bet arī 2 grādu robežu. Šādu izvēli mēs izdarām gan visā pasaulē kopumā, gan Eiropas Savienības un Latvijas robežās. Šī izvēle mūs ved uz neatgriezeniskām, neapturamām izmaiņām.
Lai izvēlētos citu ceļu un iekļautos zinātnieku noteiktajās robežās, mums nepieciešams mazināt CO2 un citu siltumnīcas efekta gāzu piesārņojumu, kuru ik gadu atstājam atmosfērā (šobrīd tas ik gadu joprojām palielinās). Pēc tam šis piesārņojums jāsamazina līdz nullei – vēlams jau līdz 2050. gadam.
Ja izvēlamies šo drošāko ceļu, tas nozīmē izmaiņas visās mūsu dzīves jomās. Šādas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja mēs kopīgā sarunā lietojam vienotu terminu sistēmu, līdzīgu vārdnīcu – par katru no šajā rakstā uzskaitītajiem sarežģītajiem jautājumiem.
Diemžēl vienlaikus tiek izplatīti dažādi skaidrojumi katrai no šeit minētajām sadaļām. Ironiski, ka tās izplata organizācijas, kam pieejama visuzticamākā un labāk pārbaudītā informācija par klimata krīzi, – uzņēmumi, kam pieder fosilie resursi. Zinātnes brīdinājumiem atbilstoša rīcība nozīmētu miljardiem eiro lielus zaudējumus šo resursu īpašniekiem, tas savukārt noved pie vairāku simtu miljonu eiro tērēšanas šādas rīcības aizkavēšanai. Alternatīvos krīzes skaidrojumus zinātnes vide neatbalsta, bet informācijas izplatīšanas kanāli to neņem vērā. Tāpēc izplatījušies vairāki stāsti ar vienojošu mērķi – radīt šaubas par katru iespējamo sadaļu klimata krīzes pierādījumos.
Klimata krīzes dažādie skaidrojumi uzliek ļoti lielu pienākumu mūsu slikti apmaksātajai žurnālistu profesijai – daudz rūpīgāk atlasīt viedokļus, kurus izplatīt un apstiprināt. Sociālo mediju sniegtās iespējas šo atbildību piešķir arī katram no mums – rūpēties par to, lai mūsu izplatītās frāzes sakrīt ar vārdnīcām, kurām varam uzticēties.
***
Šī, protams, nav visuzticamākā iespējamā klimata krīzes vārdnīca – kā jau minēju, uzticamākie skaidrojumi parasti kļūst par visgrūtāk lasāmajiem. Varu tikai lūgt katru, kas nepiekrīt te minētajiem secinājumiem, paust savu kritiku – ar nosacījumu, ka tā atbilst te minētajiem principiem. Jo ātrāk un precīzāk sapratīsim klimata krīzi, jo lielāka iespēja dzīvot drošā nākotnē.
12