Jeļenas Grigorjevas kaķis tagad dzīvo pie Aleksandra Mironova, viņas drauga un domubiedra. Jeļena jau iepriekš bija lūgusi, lai draugs par kaķi parūpējas, ja kaut kas ar viņu notiks. "Kaut kas" notika, un Jeļenas vairs nav. [1] Pēdējie Jeļenas dzīves mēneši bija pilni draudu – verbāli uzbrukumi uz ielas ar tekstu "LGBT cilvēkiem nav tiesību dzīvot", vēstules ar asiņainu dunču attēliem un visbeidzot viņas uzvārda publicēšana to LGBT aktīvistu sarakstā, kuriem kustība "Zāģis" aicināja uzbrukt, piesolot par to atlīdzību. Jeļena par draudiem bija ziņojusi policijai, taču policija noliedz, ka būtu saņēmusi viņas iesniegumus
Krievijas LGBT tiesību aktīvistes slepkavība ir jaunākais piemērs tam, kā mūsdienu pasaulē izskatās valsts sponsorēta un politiskās retorikas iedvesmota homofobija. Rainbow Europe indeksā [2], kurš sarindo kontinenta valstis saskaņā ar LGBT kopienai pieejamo juridisko un likumsargājošo iestāžu aizsardzību, Krievija ieņem 46. vietu (no četrdesmit deviņām valstīm). Bet nesodītā vardarbība pret gejiem un lesbietēm ir tikai daļa stāsta – kamēr mediji ir nodarbināti ar spilgtiem varmācīgo uzbrukumu aprakstiem, tikmēr Krievija klusi veido alianses ar līdzīgi domājošām valdībām, konsekventi drupinot LGBT aizsardzību starptautisko organizāciju leksikā un audzējot savu ietekmi.
"Oderīti" valsts sankcionētai vardarbībai pret gejiem Krievijā veido trīs likumdošanas akti – 2013. gada likums, kurš aizliedz "netradicionālo seksuālo attiecību propagandu nepilngadīgajiem" (citiem vārdiem, aizliedz komunikāciju par LGBT kopienas eksistenci bērnu un jauniešu auditorijā), 2012. gada likums, kurš liek ārvalstu donoru atbalstītām NVO reģistrēties kā "ārzemju aģentiem" (valsts finansējums LGBT organizācijām Krievijā nav pieejams, un tādēļ tās visas nonāk "ārzemju aģentu" kategorijā), un, visbeidzot, 2014. gada likums, kas aizliedz Krievijā dzimušo bērnu nodošanu adopcijai uz tām valstīm, kuras atzīst un aizsargā viendzimuma partnerattiecības. Visu iepriekš minēto summējot, valsts vēstījums sabiedrībai ir šāds – homoseksualitāte ir sveša, tā ir kaitīga bērniem, ģimenes ir jāsargā no homoseksuāļiem, bet paši homoseksuāļi jāsargā nav.
Saņēmuši zaļo gaismu un valdības svētību, "Zāģis" un citi agresīvi pulciņi var nesodīti darboties. Izmantojot jau padomju laikā pielietotās miliču-provokatoru metodes, uzbrucēji var, piemēram, izlikties par gejiem, uzaicināt potenciālo upuri uz dzīvokli, bet tur sagaidīt ar dūrēm, dunčiem un videokamerām, lai padarītu upura homoseksualitāti publiski zināmu, tādējādi vardarbību multiplicējot. Var arī vienkārši sagaidīt mājas pagalmā un piekaut, var sūtīt vēstules un īsziņas ar grafiskiem vardarbības attēliem. Lai gan uzbrukuma brīdī homofobiskais motīvs netiek slēpts, tomēr tad, kad vardarbības iznākums ir smagi miesas bojājumi vai pat nāve un notikušais nonāk policijas uzmanības lokā, upura LGBT identitāte pēkšņi pazūd. Turpat Sanktpēterburgā 2016. gadā nogalināja baleta un teātra kritiķi Dmitriju Ciļikinu. Slepkava Sergejs Kosirevs atzina, ka rūpīgi gatavojies noziegumam, un dēvēja sevi par "tīrītāju", kura misija ir "attīrīt pasauli" no LGBT cilvēkiem. [3] Taču noziegums tika kvalificēts kā "pēkšņs strīds" un naids kā nozieguma motīvs nekur netika minēts. Par "pēkšņo strīdu" Kosirevs saņēma 8,5 gadu cietumsodu. Portāla "Meduza.io" analīzē [4] aplūkoti 267 noziegumi pret gejiem, kuri atbilst naida noziegumu kategorijai, taču tikai divos no šiem gadījumiem krimināllietas materiālos parādās "naids pret sociālu grupu".
Varas iestāžu acu pievēršanas vēstījums ir vienkāršs – LGBT kopiena nav jāsargā, jo tā pati ir drauds. Ja "tradicionālās vērtības" ir padarītas par valsts izdzīvošanas un ietekmes atjaunošanas pamatakmeni (bez ironijas – vairāki Krievijas amatvīri, ieskaitot prezidentu Vladimiru Putinu, ir runājuši par Krieviju kā morāles bruņinieku, kurš sargā pasauli no "tradicionālo vērtību erozijas" [5]), tad šādā nācijas attīstības scenārijā citādais neiederas. Vai, precīzāk, iederas, bet tikai ienaidnieka lomā, un tas ir ļoti parocīgi.
"Morāles bruņiniekam" ir interesants sabiedroto loks – iekšzemē tā ir Pareizticīgo baznīca, kura piešķir morāles zīmogu homofobijai, bet starptautiskajā laukā kompānija ir raibāka. "Mēs zinām, ka pasaulē ir arvien vairāk cilvēku, kuri atbalsta mūsu pozīciju tradicionālo vērtību aizsardzībā, kas gadsimtiem veidojušas civilizācijas morālo kodolu," gadskārtējā uzrunā tautai 2013. gadā teica Putins. [6] Un, papētot sadarbības līgumus, kurus pēdējos piecos gados noslēgusi Krievija, ir redzams, kur šie "arvien vairāk" lielākoties mīt, – 19 līgumi ir ar Āfrikas valstīm, citu vidū arī ar Nigēriju, kur homoseksualitāte ir noziegums, kas sodāms ar nāvessodu. [7] Krievija izvērš dialogu arī ar Islāma valstu sadarbības organizāciju un Šanhajas sadarbības organizāciju. [8] Visas trīs grupas ir vienisprātis jautājumos par "tradicionālajām vērtībām" un LGBT tiesībām, un kopīgiem spēkiem tās ieviesušas jaunu rāmējumu cilvēktiesību diskusijām ANO un citos starptautiskos forumos.
Pateicoties Krievijas un tās jauno sabiedroto kolektīvajai ietekmei, ANO dokumentos iezagušies teikumi par tradicionālajām vērtībām, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā 16/3 [9] minēts, ka "labāka izpratne par tradicionālajām vērtībām" var palīdzēt cilvēktiesību aizsardzībā. Cilvēktiesību aizstāvības organizācija Starptautiskā juristu komisija [10] brīdināja par šādu argumentu bīstamību, norādot, ka, izvirzot tradicionālās vērtības priekšplānā, "cilvēktiesību universālumam draud erozija" (proti, tradicionālo vērtību aizstāvība notiek uz indivīda tiesību rēķina).
Taču "morāles bruņinieki" ir nesatricināmi un turpina lobēt selektīvās cilvēktiesības, proti, tās, kuras ir harmonijā ar "tradicionālajām vērtībām". 2018. gadā, uzstājoties Ģenerālās asamblejas 73. sesijā, Krievijas vēstnieks ANO Boriss Čerņenko asi kritizēja ģimeņu daudzveidības atspoguļojumu vairāku valstu likumdošanā, jēdzienus "māte" un "tēvs" aizstājot ar "pirmais no vecākiem" un "otrais no vecākiem". Šāda terminoloģija radot "nelabojamu kaitējumu bērniem" un apdraudot "tradicionālās, kultūras un ģimenes vērtības". [11]
Sabiedrotos Krievija atrod arī pseido-nevalstiskajā sektorā. Piemēram, Pasaules ģimeņu kongresā ietilpstošās organizācijas, kuru mērķis ir "svinēt un aizsargāt dabisko ģimeni kā vienīgo fundamentālo un ilgtspējīgo sabiedrības vienību". [12] Pasaules ģimeņu kongresa pirmsākumi meklējami – un tas nepārsteidz – Krievijā. Un kongresa viesu vidū – tas arī nepārsteidz – ir bijis, piemēram, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Kongresa delegāti runā tikpat tiešu valodu kā "pēkšņā strīda" izraisītājs Kosirevs. "Pasakiet LGBT tolerances tirāniem, šai lavandas mafijai, šiem homofašistiem, šiem varavīksnes radikāļiem, ka viņi nav gaidīti jūsu valstīs, lai izplatītu savu anti-reliģisko un anti-civilizācijas propagandu!" kongresā 2018. gadā no tribīnes teica konservatīvais mācītājs Džosaja Trenholms. [13]
"Morāles bruņinieku" cīņu pret "varavīksnes radikāļiem" varam novērot arī Latvijā. [14] Tiražējot Krievijas radītos "tradicionālo vērtību" aizstāvības naratīvus un pieberot asumam nedaudz sazvērestības teoriju (piemēram, vēstot, ka aiz LGBT tiesību aizstāvības patiesībā slēpjoties tumši un ietekmīgi spēki, kuri vēloties samazināt cilvēku skaitu uz Zemes, bet, lai to panāktu, esot jārada cilvēki bez dzimuma [15]), daži vietējie politiķi, mītiem noticējušie viedokļu līderi un NVO "Mūsu bērni" palīdz drupināt cilvēktiesību pamatus, attiecīgi audzējot Krievijas ietekmes muskuļus.
Tikmēr Krievijā LGBT aktīvistu rindas plok un pilsoniskajā kustībā neiesaistīto homoseksuāļu dzīve sāk atgādināt padomju laika skapi. Krievijas portāla "Parniplus" videostāstos "Gejs no provinces" [16] nav nevienas sejas un neviena īsta vārda. Ir vientuļi, anonīmi cilvēki, kuri cer, ka nākamais randiņš nebūs rūpīgi izplānots "tīrīšanas" pasākums ar dūrēm un videokamerām. "Cilvēki ļoti baidās, ka par viņiem uzzinās," saka Saša no Viksas. "Mana mamma un vecmāmiņa arī nezina. It kā gribēju pateikt, bet nebija piemērota brīža. Un tagad spriežu – varbūt tā arī vajag." [17] Drošāk.
[1] Sīkāk par notikušo: "Drīkst visu, izņemot slepkavību. Krievijas asinskārās seksuālo minoritāšu "medības", Tvnet.lv; Activists want police to investigate homophobic hate group for involvement in recent murder of LGBTQ rights champion in St. Petersburg, Meduza.io
[2] Rainbow Europe Index, cilvēktiesību organizācijas ILGA-Europe gadskārtējais indekss un ziņojums par LGBT tiesību aizsardzības stāvokli Eiropā
[3] Обвиняемый в убийстве журналиста Циликина приговорен к 8,5 годам, Radio Svoboda
[4] "He Wasn’t Worthy of Being a Man. How Gay People are Murdered in Russia, While Justice System Remains Silent about Homophobia", Meduza.io
[5] "Putin Says Russia’s Power is Moral as Well as Military", Reuters
[6] Turpat.
[7] Mapping Anti-gay Laws in Africa, Amnesty International UK
[8] Olga Baranova, Daina Ruduša, "Undermining Human Rights at the United Nations - the Case of Russia", OutRight Action International
[9] Promoting human rights and fundamental freedoms through a better understanding of traditional values of humankind, Human Rights Council Resolution
[10] International Commission of Jurists
[11] Представитель России в ООН раскритиковал отказ от слов "мать" и "отец"
[12] International Organization for the Family, Mission
[13] World Congress of Families, Southern Poverty Law Center
[14] "Putina bērni", Re: Baltica pētījums
[15] Turpat.
[16] "Gejs no provinces", Parni plus
[17] Turpat.
7