"Valstsnācijas" slogs

Man arī bija nepanesams kauns, lasot šo rakstu. Taču - ticiet vai nē, bet mani nenomāc "valstsnācijas " slogs. Es ar to lepojos, jo tās dēļ manā ģimenē ir diezgan ciests vairākās paaudzēs (droši vien Dzenovskas kundzes skatījumā ir bezgaumīgi piesaukt represētos, morāli un fiziski pazemotos padomju okupācijas laikā). Kauns man ir par to, ka tieši šādus pētījumus visbiežāk atbalsta ar ES stipendijām, veicinot latviešu asimilāciju, pašcieņas zaudēšanu un nepārtrauktu pazemošanu pašiem savā valstī. Jā, es saprotu tos cilvēkus, kuriem ir pāri 50 un grūti iemācīties valodas, arī latviešu. Arī man ir ļoti grūti apgūt angļu valodu tādā līmenī, kā to prasa mūsdienu akadēmiskā vide. Es cenšos un nelietoju rupjus vārdus tāpēc, ka man tā jānopūlas, lai es drīkstētu pētīt latviešu nacionālās kultūras parādības. Taču es nevaru atbalstīt nostāju, kad raksta autore, liekuļojot ar tulkojumu (kāpēc netulkojāt vārdu bljedj? Nevar taču būt, ka nesapratāt?), faktiski ņirgājas par inspektorēm, kuras par mazu algu dara psiholoģiski smagu darbu. Jo autore laikam nepamanīja, ka runa ir par to, ka cilvēkiem ir valsts valodas apliecības, bet zināšanu nav. Tas ir likuma pārkāpums jebkurā valstī. Bet, šķiet, ir bezjēdzīgi diskutēt ar cilvēkiem, kuri savu latvisko izcelsmi uzskata par milzīgu nelaimi, tādu kā kroplību, tāpēc steidzas sludināt multikulturālismu, ar to saprotot nevis cieņu pret citu tautu nacionālajām bagātībām, bet gan iespējami ātrāku internacionalizēšanos šā vārda vulgārajā nozīmē.

visu svēto vārdā, nu apžēlojieties, lūdzu, jūs, iecietīgi neiecietīgie liberasti, nu nevar, nav iespējams salīdzināt mazas tautiņas (retas! viena no divām pēdējām baltu tautām) centienus izdzīvot un uzturēt dzīvu savu valodtelpu ar britu un krievu (psrs - tas adresēts bukam/indulgencem) netīrajiem imperiālistiem!

turklāt satori tendenciozitāte šajā jautājumā liek digitāli vemt.

Tur jau ir tā problēma, ka mūsu vara rungu izmanto tur kur būtu jāizmanto nauda, bet naudu izķērnā tur kur vietā būtu stimulācija ar rungu. Valodas inspekcija ir viena no tādām rungām kur rezultāts būtu lielāks un atsvešinātība mazāka, ja vara būtu maigā. Bet lūk kapitāla haizivju alkatībai rungas nav, Tai pievienojas valsts finanšu struktūru alkatība. Lūk tā rezultātā mazais cilvēks tiek sists no visām pusēm, un viņam nākas mānīties un grozīties un lavierēt, Šie manevri protams atsevišķi izdalīti izskatās slikti un neētiski un ļauj VARAI parādī neīstos vainīgos aplokšņu algu maksātājus, valodas nezinātājus, sīkos kontrabandistus utt.

Tāpēc ka tās nav eksistenciālas. Eksistenciālas problēmas prasa rīcību nevis tekstus. Eksistenciālu problēmu risinājumus mēs satopam Eiropas piklētu jauno emigrantu kvartālos. Politiskas, un nesvarīgas politiķu dienaskārtībā un dažādu intelektualitātes līmeņu vietņu rakstos un to komentāros.

Man, teiksim, šķistu vieglprātīgi izmantot būvfirmas pakalpojumus, ja tajā strādājošajiem nav valodas prasmju.
--------------
Daudz vieglprātīgāk ir nesošokonstrukciju metināšanu uzticēt valodas profesoram, nevis metinātājam virtuozam , lai gan tas runā tikai specifiskā slengā un pat literāro krievu valodu pārvalda ar vārdnīcas palīdzību.

Gribētu gan pavērot franču vau angļu valodas inspekcijas darbu un turienes valodas apliecības. Tur bez valodas vienkārši nevar strādāt, jo valodu pieprasa KLIENTI. Latvijā maksātspējīgie klienti latviešu valodu nepieprasa. Kamēr tas nemainīsies, tikmēr visas šīs inspekcijas ir smieklīgas un pat kaitīgas sava provokatīvi represīvā rakstura dēļ.

Epigrāfā ir lepnās Kiplinga rindas, bet tekstā es neredzēju "valstnācijas"sloga izpausmes. Es redzēju nelaimīgus cilvēkus, sistēmas gūstēkņus, gan no vienas gan otras puses. ja mēs būtu spējīgi pildīt patiesas "valstnācijas" funkcijas šāds raksts vienkārši nebūtu, tam nebūtu nozīmes. Pat tirgus likums klientam vienmēr taisnība minēto situāciju un cīņu ar apliecībām un visu pārējo izslēgtu, ja "valstnācija" būtu klienti. Acīmredzot nav. Klienti runā angliski, krieviski, vāciski,visādi tikai ne latviski. Lūk tā ir problēmas sakne, viss pārējais ir politikānisms.

Jebkuru ideju var novest līdz absurdam!
Piemēram, nosēdināt mūsdienu mūzikas koncertā vienu tanti un aprakstīt viņas ciešanas, jo viņa pieradusi klausīties tikai Radio 2, un uz šo ciešanu pamata aizliegt jebkuru mūziku, izņemot Radio 2.
Vai arī zagli, kurš tumšā naktī nozagtu raksta autorei datoru ar viņas zinātniskajiem pētījumiem un viņu vēl arī pamatīgi pārbiedētu, bet varbūt pat iekaustītu, pēc tam tiesāšanas procesā ārkārtīgi žēlot un reportāžās no tiesas zāles aprakstīt viņa grūto bērnību, vientuļo māti, bezdarbu valstī, turklāt attēlot tiesu sistēmu kā atbaidošus pretekļus, kas sagumuši zem Temīdas uzliktā sloga svara un to vien alkst kā nabaga datorzagli bargi satiesāt un samaitāt visu viņa atlikušo dzīvi, piespriežot viņam piespiedu sabiedriskos darbus - lapu grābšanu Vērmaņdārzā...

omg

omg

Nodokļa atšķirīgā likme būtu klāja diskriminācija. Eiropa mūs nesapratīs. Šādu kārtību ECT atcels pēc pirmās sūdzības.

Vai pastāvošā pārbaužu kārtība nav pārmērīgā iejaukšanās privātajā biznesā? Vai darba devējs pats nespēj pārbaudīt darbinieka valodas spēju atbilstību veicamam darbam? Vai līdztekus ekonomikas attīstīšanai, nodokļu samaksai un darba vietu radīšanai uzņēmējiem būtu jāuzņemas arī izglītojošo funkciju? Vai valstij nav pienākums nodrošināt valsts valodas kursus? It īpaši ņemot vērā, ka tūlīt pat paziņos jaunajā preambulā, ka tieši valstij ir tas gods rūpēties par latviešu valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem?

Kā privātai personai Jums ir visas tiesības griezties tikai tajos uzņēmumos, kur visi darbinieki līdz pēdējai apkopējai prot latviešu valodu visaugstākajā pakāpē un nekad nejauc “klaju” ar “klāju”. Klientam vienmēr taisnība. Taču mans jautājums paliek - vai valstij ar savu regulējumu ir jāiejaucas privātajā biznesā? It sevišķi ar autores aprakstītām metodēm?

Ja mēs gribam paplašināt latviešu valodas telpu uz blakus dzīvojošo cittautiešu rēķina, vai VVC inkvizīcijas palīdz sasniegt šo mērķi? Ir viena lieta iemācīties valodu, bet ir pavisam kas cits valodu lietot ikdienā. Var jau parunāt latviski ar VVC inspektori dēļ bailēm zaudēt darbu, bet vai šis cilvēks runās latviski ar kaimiņu, pārdevēju, frizieri, kad neviens nespiež? Pēdējo cilvēks var darīt tikai labprātīgi. Vairākās reizes nācies dzirdēt, ka cilvēks, kurš prot runāt latviski, principiāli nerunā, jo “dostaļi!”. Runāt latviski ir jābūt patīkami, ar spēku mīlēts netiksi. Tik vecā dzīves gudrība šeit vairākiem joprojām šķiet nesaprotamā.

Starp citu, par “klaju diskrimināciju” un patīkamu atmosfēru runāt latviski. Neesmu latvietis, neesmu arī filologs, manai latviešu valodai nav jābūt perfektai. Kad es dzirdu, ka cilvēkam acīmredzami nav dzimta krievu vai angļu valoda, aizrādīt viņam kļūdas, manuprāt, ir slikts tonis. Vai latviešiem ir savādāk?

Piekrītu Līvai , Viens likums viena taisnībavisiem, Dzenovskas kundze .Likumi ir jāpilda. Punkts.

Sāksim ar to, ka ja šis ir Jūsu maizes darbs, tad, šķietami, Ivetai Kažokai ir uzradusies konkurente. Nākamais - Jūs pētat tieši šos četrus elementus - nacionālismu, rasismu, migrāciju un valstiskumu - vai Jūs uzskatat tos par līdzīgiem un savstarpēji saistītiem? Jūs strādājat transnacionālā telpā - Pie pirmās iespējas aizbrauciet uz Franciju un, strādājot, vai ikdienā, parunājiet ar frančiem, teiksim, angļu, vai arābu valodā. Cik Jums bija gadu, kad sabruka PSRS okupācija Latvijā?

gaidiet mani vēl te...

Interesanti ir tas, ka raksts nevienu nedz aizstāv nedz nopeļ, bet gan liek iejusties kā vienas tā otras puses ādā. Ja raksts raisījis sajūtu, ka tiek aizstāvēti valodas nepratēji, tad acīm redzot tas ir cilvēcisks līdzpārdzīvojums un savā ziņā "valstsnācijas" slogs.

Gribētos, lai autore definē šo bieži piesaukto jēdzienu "valstnācijas slogs". Amizants (un mazliet pat absurds) man likās apgalvojums, ka abām ierēdnēm grūtu darba dienu un negatīvas emocijas radīja nevis saspringtās sarunas, negatīvās emocijas (ar visiem suka un bļeģ) ... bet gan mistiskais un it kā negatīvais "valstnācijas slogs".
Tad vēl tā bilde :) Tā vien šķiet, ka tas kas tur guļ baltajās biksēs ir nelaimīgais Anatols, bet Anna un Raita viennozīmīgi simbolizē šo brutālo un negatīvo varas spēku ... bet ja godīgi biški pat skumji palika par šādu rakstu ... pretendē tādas smalkas un maigas demagoģijas formu ... ceru, ka kļūdos un raksta autorei ir bijuši citi mērķi

autore ir stulba govs (satori, variet izdzēst, man pie kājas), es atkārtoju - ja stulbai govij dod tribīni, vienīgais uz ko viņa būs spējīga - stulbi maut - to šitā dace (ar mazo burtu) arī nodemonstrēja.
un ļoti novēlu šitai kundzei kopā ar to otru zosi, kam nezkāpēc kažoka vārdā, satikties vakara stundā ar to dzīves apbižoto un galvu saspiedušo no uzņēmuma. es jums kundzeles, to patiešām novēlu no sirds abām divām kopā. man būtu (ne) interesanti izlasīt jūsu rakstu pēc tam. jā un protams nedod dies ja šāds piedzīvojums gadītos jūsu (jā, tiešu jūsu, nevis kaut kādām teorētiskām) meitām.
ir tik komfortabli spriedelēt par šādām lietām, vai ne, bettikai līdz tam brīdim, kad tas skar personīgi tevi...

Interesanti. Kaut vai tāpēc vien, ka savā ikdienā jau gadus 10 neesmu sastapis nevienu, ar kuru nevarētu saprasties latviski.
Taču aina kopumā uzvēdīja pagātnes dvesmu. Tā varētu justies "troikas" darbinieki pēc sēdes, pārbaudījuši kolchoiznieku zināšanas marksismā-ļeņinismā - darbs grūts, nākas sastapties ar neapzinīgo elementu nepateicību, taču jākalpo idejas vārdā. Tikai šeit ideja cita. Pēc pusgadsimta atkal cita ideja, bet "troikas" paliek.

Raksta autore pēta un raksta par nacionālismu, rasismu, migrāciju un valstiskumu. Domājams, šī raksta patiesais mērķis, ir iedzīt latviešos kauna un vainas sajūtu, un preventīvi izskaust gribu pretoties, kad mūs sasniegs ahmedu, čombju un citu pasaules klaidoņu uzplūdi. Ne jau krievu spēkos ir pārvērst Latviju par multikulturālu izgāztuvi, kas ir "progresīvu" ļautiņu ideālā sabiedrība. Īstie izaicinājumi un cīņa Latvijā saglabāt latvisku vidi ir vēl tikai priekšā.

Gaidu nākamos "iedvesmojošos" stāstus par "valstnācijas" sloga nospiestajiem robežsargiem, kuriem nāk raudiens par valstī neielaistajiem rakstītnepratējiem, par soda protokolus izrakstošajiem policijas darbiniekiem, kuri ik vakaru izjūt riebumu pret dzīvi..... Lai labi riebjas tiem, kuri izjūt riebumu pret savu darbu!

Varu tikai pievienoties Jums, ka strīdi par valodām un inspekcijām ir virsbūve jeb dekorācija reālām ekonomiskām attiecībām. Skaidrs, ka preču/pakalpojumu pārdošanā valodu parasti nosaka klienta sagaidītā apkalpošanas kvalitāte. Ļoti bieži klientam saturs ir vismaz tikpat svarīgs kā forma - tādēļ prasību pēc celtnieku u.c. profesionalitātes neviens nav atcēlis. Un, protams, metinātājam ir pirmkārt jāmāk metināt - par to neviens nekad nav strīdējies.

No otras puses, mēs nedzīvojam neregulētā, "mežonīgā" kapitālismā. Valsts iestādēm ir iespējams veicināt privātuzņēmēju apzināšanos, ka ir gan labi, gan arī izdevīgi būt "good corporate citizen". Tai skaitā - ar savu saimniekošanu neuzkraut vietai, kur uzņēmums atrodas, "ārējās izmaksas": nepiedraņķot dabu, nepārkāpt likumus un MK instrukcijas par valodu lietošanu, neradīt apstākļus, kuros darbinieki ir tiktāl nomocīti, ka nevar apgūt valsts valodu un var kļūt bezpalīdzīgi darba mainīšanas gadījumā.

Valodas inspektores šinī ziņā dara svētīgu darbu - viņas palīdz darbiniekiem, kuri ikdienas rutīnā varbūt nepamana iespējas parunāties latviski, atrast ceļu pie valodas apguves. Jaunākas paaudzes cilvēkiem tas var noderēt, mainot darbu; pirmspensijas darbiniekiem bilingvisms var palīdzēt pasargāties no atmiņas zuduma un Alcheimera slimības. Galu galā - visi šie darbinieki var arī sekmīgāk komunicēt ar valsts iestādēm. Jo Latvijā nav nekāds retums uzņēmēji, kuri neievēro strādājošo intereses - izmanto viņu nezināšanu, lai nospiestu beztiesiskā stāvoklī. Valoda dod iespēju sazināties ar kaimiņiem (tanīs vietās, kur dzīvo arī latvieši), vai vismaz normāli komunicēt ar valsts iestādēm un ar izpratni piedalīties valsts demokrātiskajos procesos.

>>> Nodokļa atšķirīgā likme būtu klāja diskriminācija. Eiropa mūs nesapratīs. Šādu kārtību ECT atcels pēc pirmās sūdzības.
=========
Jūs piedāvājāt interesantu valodas piemēru:
"Klāja diskriminācija" = "дискриминация палубы",
"klaja diskriminācija" = "явная дискриминация".

Runājot par nodokļu atvieglojumiem par valodu prašanu - manuprāt, tādus atvieglojumus vajag ieviest rūpīgi, lai cilvēkiem nerastos iebildumi. Domāju, ka piešķirt uzņēmumam finansiālus stimulus par to, ka tas cenšas izglītot savus darbiniekus (t.sk. uzlabot viņu valodas kompetences), ir pilnīgi normāla prakse. Bet piekrītu, ka varētu būt arī citi mehānismi - piemēram, valsts pasūtījumi tiem uzņēmumiem, kuri noteiktā līmenī sertificējuši noteiktu procentu savu darbinieku. Man, teiksim, šķistu vieglprātīgi izmantot būvfirmas pakalpojumus, ja tajā strādājošajiem nav valodas prasmju. Beigās celtnieku vidū iestāsies galīgs valodu sajukums un viņi, teiksim, kultūras nama vai Nacionālās bibliotēkas vietā uzbūvēs kaut kādu nepabeigtu Bābeles torni :)

Ja būtu tik viegli sūdzēties ECT, tad to varētu darīt arī par esošo situāciju. Jo ir virkne cilvēku (piemēram, skolu absolventi, kuri mācījušies skolās ar latviešu mācību valodu), kuriem nekad neviens valodas inspektors neko neprasa un sodus neliek - pat tad, ja konkrētais cilvēks lāga vairs neprot lasīt/rakstīt nevienā valodā...

Pazīme, pēc kuras identificēt tās problēmas, kas Latvijā ir patiesi dziļas un sāpīgas: nav būtiskas atšķirības starp šīm problēmām veltīto rakstu komentāriem Delfos un Satori.

Ja jāizvēlas, transnacionālā telpa ,vai valstsnācijas telpa -es izvēlēšos pēdējo.

nākamajās 36 stundās viņu dzīves ceļi krustosies… Izmisis apgabala prokurors un viņa īgnā sieva. Persiešu veikala īpašnieks. Divi policijas detektīvi, kas ir mīļākie. Afroamerikāņu televīzijas režisors un viņa sieva. Meksikāņu atslēdznieks. Divi auto zagļi. Tikko dienestā stājies policists. Vidējās paaudzes korejiešu pāris un citi... Filma „Sadursme” izaicinoši un atklāti runā par dažādu rasu un tautu attiecībām mūsdienu Amerikā. Urbānā drāma seko dažādas etniskās izcelsmes varoņu gaitām, kas savstarpēji savijas... Režisora Pola Hegisa satriecošā filma saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvas „Oskars” – kā gada labākā filma.