Grāmatas mākslinieks: Aleksejs Muraško
 
Māksla
07.08.2019

Valdis Āboliņš: ekscentriskais tīklotājs otrpus dzelzs priekškaram

Komentē
0
Saglabā

Par grāmatu "Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā" (sastādītājas: Ieva Astahovska un Antra Priede-Krievkalne, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2019)

Aprīlī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdeva apjomīgu grāmatu "Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā". 664 lappušu biezais bilingvālais izdevums veltīts ekscentriskā Valža Āboliņa radošā un intelektuālā mantojuma apzināšanai 35 gadus pēc viņa nāves. Izdevuma sastādītāja Ieva Astahovska priekšvārdā raksta, ka Āboliņu ir grūti ietilpināt kādā viendabīgā portretējumā, drīzāk – fragmentārā mozaīkā, kuru var iezīmēt ar vairākiem atslēgas vārdiem: avangarda māksla, trimda, meilārts, Rietumu kreisums, kultūras sakari. Astahovska dēvē Āboliņu par tīkla audēju, jo viņš rosināja un virzīja notikumus, procesus, informācijas plūsmu un domapmaiņu aukstā kara kultūras sakaru tīklā, sasaistot nošķirtos Rietumu un Austrumu bloka stāstus. Tīklojums un domapmaiņa notika caur krāšņu meilārtu jeb korespondences mākslu.

Āboliņš bija dzimis Liepājā 1939. gadā, taču 1944. gadā, pirms Padomju Savienība otro reizi okupēja Latviju, devās bēgļu gaitās uz Rietumiem kopā ar ģimeni – tēvu, māti un abiem brāļiem –, līdz apmetās Porcā-Vesthofenā pie Ķelnes. 60. gadu sākumā Āboliņš uzsāka arhitektūras studijas Āhenes Tehniskajā augstskolā, pēc četriem gadiem kļūstot par studentu pašpārvaldes kultūras programmu vadītāju. Būdams šajā amatā, viņš sāka rīkot eksperimentālas teātra izrādes, starpdisciplināras performances, elektroniskās mūzikas un džeza koncertus un dzejas lasījumus. Āboliņš bija arī aktīvs Eiropas latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) biedrs; viņš organizēja jaunatnes seminārus, piedalījās kongresos ar priekšlasījumiem. Trimdas jauno kreiso apvienībā Āboliņš aicināja veidot kontaktus un attīstīt kultūras sakarus ar Padomju Latviju, uzstājot, ka latvisko identitāti trimdā var saglabāt, tikai iesaistoties un veidojot kultūras sakarus ar reālo, nevis nostalģiskās atmiņās un ilūzijās glabāto pagātnes Latviju. 1973. gadā Āboliņš pirmo reizi devās uz Latviju, lai izvēlētos mākslas darbus izstādei "Divdesmit reālisti no Padomju Latvijas" mākslas mesē Diseldorfā. Latviju viņš apmeklēja arī 1975. un 1977. gadā, lai virzītu gleznotāju Maiju Tabaku prestižai stipendijai un rezidentūrai Rietumberlīnē. Ilgstošākos kultūras sakarus Āboliņš uzturēja caur meilārtiskām vēstulēm Rīgas draugiem no mākslas, mūzikas un literatūras vides. Viņa ekscentriskās, informatīvi blīvās un asprātīgās vēstules veido savdabīgu arhīvu, kas tapis par pamatu grāmatas veidošanā.

Tomēr kas tad īsti bija Valdis Āboliņš, un vai lasītājam ir iespēja to uzzināt, lasot šo grāmatu? Epistulārais žanrs ir gana elastīgs un plastisks, jo izriet no sava priekšteča – mutiska dialoga. Šādā žanrā paustais komunikācijas stils atklāj personības šķautnes, tomēr Āboliņa gadījumā nereti ir grūti novilkt robežas starp informatīvo slāni un personības konstruktu. Vēstules drīzāk uztveramas kā savdabīgi Āboliņa artefakti ar selektīvām atmiņām, pārdomām, asprātībām un pārspriedumiem par mākslu, politiku un tābrīža aktuālajiem notikumiem, kam, no šodienas skatpunkta raugoties, laika distance bieži liedz uztvert kontekstu. Šis arhīva slānis pieprasa izglītotu un zinošu lasītāju, visticamāk, mākslas vēsturnieku vai aukstā kara pētnieku.

Tomēr plūstošo epistulāro žanru stingrākās robežās ierāmē grāmatas struktūra, kā arī pavadošās pētnieciskās esejas un raksti. Grāmata kārtota trīs nodaļās: A, B, O (draugu un ģimenes lokā Āboliņa iesauka bija Abo), kur pirmās nodaļas (A) centrā ir 60. gadu avangarda māksla un jo īpaši Fluxus Jaunās mākslas festivāls. Otrā daļa (B) pievēršas Āboliņa jaunā kreisuma pozīcijām, viņam būtiskajām Rietumu marksisma idejām un pārliecībām saistībā ar trimdas politiku 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, savukārt trešajā nodaļā (O) lasāms par Āboliņa darbību Rietumberlīnē un kontaktiem ar Latviju 70. gados un 80. gadu sākumā. Katrā nodaļā ir Āboliņa vēstules (A un B nodaļās arī viņa paša raksti), tomēr lasītājam būtiskas ir arī konteksta sadaļas un citu autoru rakstītās esejas. Lai gan kaleidoskopisks un polifonisks, tomēr priekšstats par Āboliņu kā ļoti radošu, talantīgu un zinošu personību noteikti izveidojas!

Grāmatu papildina Āboliņa meilārta un komiksu ilustrācijas, kā arī saistošs fotogrāfiju arhīvs, kurās redzams gan Āboliņš pats, gan tā laika mākslas un kultūras norises, piemēram, performanču un hepeningu dokumentācijas. Noteikti gribētos uzsvērt arī grāmatas dizainu, kas, šķiet, radīts, sekojot dizaina domāšanas pamatprincipiem. Dizainers Aleksejs Muraško grāmatas māksliniecisko noformējumu veidojis eksperimentāli radoši, taču reizē arī konstruktīvi, stratēģiski un lasītāju iesaistoši. Tā, piemēram, grāmatas vāks ir noformēts kā aploksne, kuru atverot lasītājs ierauga Āboliņa vēstuli mašīnrakstā. Grāmata ieturēta melnbaltā estētikā ar atsevišķām krāsainām ilustrācijām. To ir patīkami turēt rokās, šķirstīt un pētīt, arī nelasot lineāri no viena vāka līdz otram, bet ļaujoties nejaušības principam un uzšķirot katru reizi citu lappusi Āboliņa dzīvē.

Šķiet, ka es piederu grāmatas adresātu šaurajam lokam – manas pētnieciskās intereses saistās ar performances mākslu un tās dokumentāciju, tāpēc jo īpaši saistoša man šķiet grāmatas pirmā jeb (A) nodaļa. Performances māksla kā darbības māksla ir gaistoša un efemera, tā vērsta uz klātbūtni un kopīgu pieredzi laikā un telpā. Neievietojot mākslas kontekstā, to ir arī grūti aprakstīt žurnālistiski neitrālā manierē, jo mākslinieku veiktās darbības šķiet absurdi iracionālas. Tomēr – cik interesanti ir lasīt par Āboliņa organizētā Jaunās mākslas festivāla performancēm, kas notika Āhenes Tehniskajā augstskolā 1964. gada 20. jūlijā! Pateicoties daudzo skatītāju klātbūtnei – vairāk nekā 800 cilvēku –, pasākums ir iemantojis kulta statusu. Turklāt festivāls bija arī izšķirošs atsevišķu mākslinieku kulta statusa veidošanā, kā tas notika, piemēram, ar Jozefu Boisu pēc tam, kad fotogrāfija ar viņa asiņojošo degunu pēc kautiņa ar studentu viņa performances laikā iekļuva Vācijas laikrakstu pirmajās lappusēs. Atskatoties uz Āhenes festivālu, Āboliņa laikabiedrs un mākslinieks Emets Vijamss teica: "Boisam tas palīdzēja izvirzīties, kļūt slavenam un finansiāli veiksmīgam. Saņemot īres rēķinus, es dažkārt vēlos, kaut tas students būtu iebelzis pa degunu man." (203. lpp.)

11 gadus vēlāk Maijai Prēdelei adresētā vēstulē Āboliņš atceras: "Vai zini, kas šodien par dienu? – Šodien pirms trīsdesmit viena gada notika atentāts pret Hitleru un pirms vienpadsmit gadiem Āhenē notika manis organizētais Fluxus/hepeningu festivāls, kurā piedalījās Eriks Andersens, Bacons Broks, Henings Kristiansens, Arturs-Adi Kepke, Jozefs Boiss, Volfs Fostels, Ludvigs Gozevics, Tomass Šmits, Emets Viljamss, Bens Votjē un in absentia Nam Džun Paiks – padomā nu, jau pirms vienpadsmit gadiem – toreiz katrs normāls cilvēks hepeningus uzskatīja par totāli izvirtušu smadzeņu veidojumu." (482. lpp.)

Lai gan nav iespējams iesaistīties dialogā ar Āboliņu, jo viņš pāragri mira 1984. gadā, nepiedzīvojis būtiskās pārmaiņas politiskajā klimatā un aukstā kara beigas, Berlīnes mūra krišanu un Latvijas neatkarību, gribētos viņam piekrist – arī 2019. gadā "katrs normāls cilvēks" neuzskata performances mākslu par leģitīmu mākslu. Pārmaiņas jaušamas tikai koncentrētā mākslas vidē, jo kā nekā Venēcijas mākslas biennālē šogad "Zelta lauvu" ieguva tieši performances mākslā balstīts darbs. Un tomēr gribētos cerēt, ka grāmata, nonākot lasītāju rokās, kļūs par aizraujoša dialoga instrumentu, kur Āboliņa dzirkstošā personība ar moto "lielākais hepenings, bagātīgākā dekolāža, aktīvākā akcija ir dzīve" liek augt un intelektuāli pilnveidoties arī lasītājam.

Laine Kristberga

Laine Kristberga ir mākslas zinātniece un pasniedzēja vairākās Latvijas universitātēs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!